EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 3.6.2026

COM(2026) 502 final

2026/0138(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas mākoņdatošanas un MI ekosistēmas stiprināšanas pasākumu satvaru (Mākoņdatošanas un MI attīstības akts)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2026) 502 final} - {SWD(2026) 502 final} - {SWD(2026) 503 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pēdējos gados mākoņdatošanas un MI tehnoloģijas, pakalpojumi un lietojumi no jaunām koncepcijām ir kļuvuši par neaizstājamiem pīlāriem, kas ir mūsu ekonomikas un sabiedrības darbības pamatā. MI paver vēl nepieredzētas iespējas – no automatizācijas un datos balstītas lēmumu pieņemšanas līdz personalizētiem pakalpojumiem –, savukārt mākoņdatošana nodrošina datošanas resursus, programmatūras pamatelementus un saskarnes, kas vajadzīgas efektīvai MI izstrādei un ieviešanai. MI straujā izplatīšanās ir radījusi vēl nepieredzētu un arvien lielāku pieprasījumu pēc datošanas spējām. Līdz ar to datošanas infrastruktūra vairs nav tikai tehnisks aktīvs, bet ir kļuvusi par stratēģisku resursu, kas ir kritiski svarīgs Savienības ekonomiskajai drošībai, suverenitātei, noturībai un konkurētspējai.

Kā norādīts Mario Dragi ziņojumā “Eiropas konkurētspējas nākotne”, ES ir jānotur pozīcijas jomās, kurās ir vajadzīga tehnoloģiskā suverenitāte, piemēram, drošības un šifrēšanas jomā (“suverēnās mākoņdatošanas” risinājumi), un tādējādi jāsamazina kritiskās ārējās atkarības, stiprinot vietējās mākoņdatošanas un MI spējas un infrastruktūru. Šajā nolūkā Dragi ziņojumā Eiropas Komisija tiek aicināta veikt mērķtiecīgas darbības, lai atgūtu un saglabātu kontroli pār datiem un mākoņdatošanas pakalpojumiem, paplašinātu ES iekšējo datošanas jaudu un izveidotu spēcīgu, vienmērīgu finansējuma un talantu aprites mehānismu inovācijas veicināšanai.

Šie mērķi vēlāk tika nostiprināti Eiropas MI kontinenta rīcības plānā, kurā izklāstīts stratēģisks ceļvedis Eiropas vadošās lomas nodrošināšanai MI jomā. Lai to panāktu, ļoti svarīga ir saikne starp piecām būtiskām jomām: datošanas infrastruktūra, dati, prasmes, MI algoritmu izstrāde un ieviešana, kā arī regulējuma vienkāršošana. Pašlaik notiekošās MI fabriku un MI gigafabriku izvēršanas mērķis ir Eiropas uzņēmumiem un pētniekiem, kuriem vajadzīgas MI spējas, nodrošināt plašu piekļuvi lieljaudas nākamās paaudzes datošanas resursiem. Lai to papildinātu, ES ir jāpalielina mākoņdatošanas un datu centru jauda nolūkā atbalstīt MI plašāku ieviešanu un izplatību.

Savienības ierobežotā datu centru jauda būtiski apdraud tās spēju gūt labumu no digitālās pārveides un ieviest MI risinājumus, īpaši tādus, kam vajadzīga datošanas jauda ar mazu latentumu. Datu centru ātru izbūvēšanu ES īpaši kavē vairāki šķēršļi. Tā kā datu glabāšanas un apstrādes vajadzības turpina pieaugt – sevišķi MI darba slodžu straujā pieauguma dēļ –, datu centru jaudas trūkums ES liek Eiropas uzņēmumiem novirzīt kritiskās darba slodzes uz ārvalstu hipermēroga pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru. Tas padara ES par mazāk pievilcīgu tehnoloģiju investīciju galamērķi nekā reģioni, kuros datošanas resursi ir pieejamāki un lētāki.

Pašreizējo mākoņdatošanas un MI vidi raksturo izteikta atkarība no neliela trešo valstu pakalpojumu sniedzēju loka. Lai gan ES mākoņdatošanas pakalpojumu tirgus ievērojami aug, ES pakalpojumu sniedzēju tirgus daļa samazinājusies no 29 % 2017. gadā līdz 15 % 2022. gadā un kopš tā laika ir palikusi nemainīga.

Pašlaik trīs ārpus ES esoši hipermēroga pakalpojumu sniedzēji kontrolē vairāk nekā 70 % Eiropas mākoņdatošanas tirgus. Uz lielajiem uzņēmumiem, kas jau nostiprinājušies tirgū, attiecas trešo valstu jurisdikcijas, kurās piemēro tiesību aktus ar eksteritoriālu ietekmi, tai skaitā tiesību aktus, kas paredz pienākumu nodrošināt piekļuvi datiem un tos nosūtīt un kas var būt pretrunā ES pamattiesību un datu aizsardzības regulējumam. Šī atkarība arī pakļauj Eiropas lietotājus ar darbības nepārtrauktību saistītiem riskiem, īpaši situācijās, kad trešo valstu dalībnieku vienpusēji lēmumi varētu traucēt pakalpojumu sniegšanu.

Neraugoties uz to, Eiropai ir pasaules līmeņa pētniecības un izstrādes spējas, dinamiskas atvērtā pirmkoda kopienas un spēcīga rūpnieciskā bāze mākoņdatošanas un MI jomā, taču tās lielākoties joprojām netiek izmantotas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir sagatavojusi Mākoņdatošanas un MI attīstības akta priekšlikumu (“priekšlikums”), kura mērķis ir risināt datošanas jaudas ierobežotās un ģeogrāfiski koncentrētās pieejamības problēmu ES un novērst riskus, ko rada atkarība no ārpussavienības pakalpojumu sniedzēju nodrošinātajiem mākoņdatošanas un MI risinājumiem. Priekšlikuma mērķi ir:

1)palielināt ES izstrādāto un ieviesto MI un datošanas jaudu, izmantojot inovatīvas un ilgtspējīgas mākoņdatošanas un MI tehnoloģijas;

2)nodrošināt pievilcīgus apstākļus ilgtspējīgas un inovatīvas datošanas jaudas izvēršanai visā Savienībā;

3)risināt ar datu suverenitāti un mākoņdatošanas un MI darbības nepārtrauktību saistītās problēmas;

4)palīdzēt aizsargāt sabiedrisko kārtību, palielinot mākoņdatošanas pakalpojumu sniegšanas noturību, jo īpaši publiskajā sektorā.

Priekšlikums ir atbilde uz vajadzību pēc koordinētas “ekosistēmas pieejas”, lai palielinātu ES konkurētspēju un noturību mākoņdatošanas un MI jomā. Tas apvieno piedāvājuma puses pasākumus vietējo spēju palielināšanai, pieprasījuma puses pasākumus ieviešanas veicināšanai un veicinošus nosacījumus inovācijas un investīciju sekmēšanai mākoņdatošanas un MI jomā. Tajā īpaša uzmanība pievērsta atvērtajam pirmkodam kā tehnoloģiskās suverenitātes stiprināšanas instrumentam saskaņā ar ES Atvērtā pirmkoda stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt atvērtas Eiropas alternatīvas visā Eiropas tehnoloģiju grēdojumā.

Pirmkārt, priekšlikums atbalsta projektus, kas izriet no pētniecības un inovācijas iniciatīvas, kura uzsākta saskaņā ar šo satvaru un tiek īstenota kopīgi ar dalībvalstīm. Šī iniciatīva tīklus, mākoņdatošanu, MI un programmatūru integrēs saskanīgās ekosistēmās, lai risinātu šādus jautājumus:

1)nākotnes izaicinājumi energoefektīvas datošanas infrastruktūras jomā;

2)autonomija visā mākoņdatošanas tehnoloģiju grēdojumā;

3)progresīvas ES spējas tādās augstākā līmeņa MI tehnoloģijās kā avangarda MI, fiziskais MI un rūpnieciskais MI;

4)mākoņdatošanas un MI ieviešana publiskajā un privātajā sektorā.

Priekšlikumā īpašs uzsvars likts uz liela mēroga starpnozaru iniciatīvām, ar kurām risina stratēģiski svarīgākos tehnoloģiskos un rūpnieciskos izaicinājumus (“lielie izaicinājumi”). Tas apliecinās šādu centienu īstenojamību un pavērs ceļu līdzīgām iniciatīvām nākotnē, radot apstākļus investīcijām nākamās paaudzes infrastruktūrā un tehnoloģijās.

Otrkārt, priekšlikums tiecas novērst datu centru jaudas pieaugošo nepietiekamību, izveidojot satvaru, kas vienkāršo un saskaņo datu centru izvēršanu visā ES, vienlaikus nodrošinot to ilgtspēju. Tā mērķis ir nākamajos piecos līdz septiņos gados trīskāršot ES datu centru jaudu un līdz 2035. gadam sasniegt vajadzīgo jaudu, vienlaikus nodrošinot ģeogrāfiski līdzsvarotu izvēršanu visās dalībvalstīs. Šajā nolūkā priekšlikumā paredzēts mehānisms tādu datu centru stratēģisko projektu apzināšanai un atbalstam, kuros integrēti būtiski inovācijas un ilgtspējas elementi vai kuri veicina datošanas jaudas līdzsvarotu sadalījumu.

Treškārt, priekšlikuma mērķis ir ar vienotu ES mēroga suverenitātes satvaru mazināt riskus, ko rada ES paļaušanās uz trešām valstīm mākoņdatošanas pakalpojumu jomā. Tajā paredzēts saskaņots un revidējams kritēriju kopums dažādiem mākoņdatošanas pakalpojumu suverenitātes līmeņiem. Tajā paredzēts arī satvars pakalpojumu novērtēšanai un oficiālai atzīšanai par atbilstošiem konkrētam suverenitātes līmenim. Visbeidzot, dalībvalstīm ir noteikts pienākums veikt suverenitātes riska novērtējumus, lai noteiktu, kuras apakšnozares un lietojumgadījumi būtu jānodrošina ar pakalpojumiem, kas atbilst attiecīgajiem suverenitātes līmeņiem, tādējādi nodrošinot pienācīgu datu konfidencialitātes aizsardzību un darbības autonomiju un novēršot kaitējumu, kas varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību.

Papildinot Kiberdrošības akta (KDA 2) pārskatīšanu, kurā risināti piegādes ķēdes riski, priekšlikums nodrošina līgumslēdzējām iestādēm iespēju izmantot suverēnus mākoņdatošanas pakalpojumus. Priekšlikums kopā ar KDA 2 novērš ilgstošās nepilnības suverenitātes un netehnisko risku jomā. Vienlaikus mākoņdatošanas pakalpojumiem Eiropā ir jāatbilst augstiem kiberdrošības standartiem, tāpēc ir vajadzīgs stabils kiberdrošības satvars, kas nodrošina visaptverošu risinājumu mūsdienu ģeopolitiskās drošības izaicinājumiem. Šajā likumdošanas kontekstā tiks atsākts darbs saistībā ar Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu mākoņpakalpojumiem (EUCS).

Visbeidzot, priekšlikumā ir paredzēts satvars, kas ļaus līgumslēdzējām iestādēm pieņemt pamatotus iepirkuma lēmumus un izmantot savu pirktspēju esošo atkarību mazināšanai, cita starpā piemērojot konkrētām nozarēm paredzētus ar ES pievienoto vērtību saistītus līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un īstenojot kopīgu iepirkumu inovācijas un izaugsmes veicināšanai, īpašu uzmanību pievēršot konkrētu iespēju radīšanai mazākiem ES pakalpojumu sniedzējiem.

Kopumā priekšlikumā noteiktie pasākumi veido pamatu noturīgai un augstas veiktspējas ES mākoņdatošanas un MI ekosistēmai. Tie ļauj Eiropai kļūt ne tikai par progresīvu digitālo tehnoloģiju patērētāju, bet arī par globālu uzticamas, suverēnas un mērogojamas digitālās infrastruktūras centru, kas spēj veidot nākamā tehnoloģiskā viļņa standartus, spējas un tirgus.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikums atbilst ar Datu aktu ieviestajiem noteikumiem par datu apstrādes pakalpojumu maiņu. Nodrošinot pakalpojumu sniedzēja maiņu un novēršot būtiskus faktorus, kas izraisa atkarību no viena pakalpojumu sniedzēja, Datu akta mērķis ir panākt, ka mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji ES konkurē kvalitātes, inovācijas un cenas ziņā. Tā mērķis ir ļaut mākoņdatošanas lietotājiem brīvi izvēlēties pakalpojumu sniedzēju, kas vislabāk atbilst viņu vajadzībām, un kombinēt dažādu pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus, izmantojot daudzmākoņu pieeju.

Tomēr Datu aktā nav elementu, kas palīdzētu izveidot konkurētspējīgāku Eiropas mākoņdatošanas pakalpojumu piedāvājumu vai veicinātu daudzveidīgāka mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju loka ienākšanu tirgū.

Datu akts paver ceļu iespējamai atkarību mazināšanai no ārpussavienības pakalpojumu sniedzējiem, taču neveido augsni suverēnākai un uzticamākai ES mākoņdatošanas nozarei. Tomēr tā noteikumi par mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja maiņu un sadarbspēju ļauj lietotājiem plašāk izmantot Eiropas mākoņdatošanas pakalpojumus. Tādējādi Datu akts sekmē šā priekšlikuma īstenošanu.

Priekšlikums ir saskanīgs arī ar Digitālo tirgu aktu (DTA). DTA attiecas uz mākoņdatošanas pakalpojumiem kā platformas pamatpakalpojumiem, un tas nozīmē, ka mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem noteikts vārtziņa statuss, būtu jāievēro pienākumu kopums taisnīguma un tirgus sāncensīguma palielināšanai. Līdz šim nevienam mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējam nav noteikts vārtziņa statuss attiecībā uz tā pakalpojumiem. Tomēr 2025. gada 18. novembrī Komisija saskaņā ar Digitālo tirgu aktu sāka trīs tirgus izpētes par mākoņdatošanas pakalpojumiem. Divās no šīm tirgus izpētēm tiks novērtēts, vai diviem pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka vārtziņa statuss attiecībā uz to mākoņdatošanas pakalpojumiem (proti, vai tie darbojas kā svarīgas vārtejas starp komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem). Trešajā tirgus izpētē tiks novērtēts, vai Digitālo tirgu akts var efektīvi vērsties pret praksi, kas var ierobežot konkurētspēju un taisnīgumu mākoņdatošanas nozarē ES.

Lai gan dažus mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējus varētu regulēt gan saskaņā ar šo priekšlikumu, gan Digitālo tirgu aktu, Digitālo tirgu aktam ir atšķirīgi mērķi un tas neietver pasākumus, kas aktīvi veicinātu suverēnu mākoņdatošanas pakalpojumu ieviešanu. DTA mērķis ir tikai saglabāt un veicināt taisnīgu un sāncensīgu mākoņdatošanas tirgu Savienībā, regulējot to uzņēmumu konkrētu rīcību, kuriem noteikts vārtziņa statuss; tādējādi DTA darbojas citā līmenī nekā priekšlikums, kurā galvenā uzmanība pievērsta sniegto pakalpojumu ieviešanai un izmantošanai.

Priekšlikums arī pastiprina MI akta pamatmērķus. MI akts saskaņo noteikumus par MI sistēmām un vispārīga lietojuma MI modeļiem, ko paredzēts laist ES tirgū, uzlabojot iekšējā tirgus darbību un veicinot cilvēkcentrēta un uzticama MI ieviešanu visā vērtības ķēdē. MI akts nodrošina augstu veselības, drošības un pamattiesību aizsardzības līmeni. Tas neattiecas uz suverenitātes aspektiem.

Priekšlikums turklāt papildina plašāku ES digitālās politikas satvaru, kas ietver ES Atvērtā pirmkoda stratēģiju, Digitālās desmitgades politikas programmu un MI pielietošanas stratēģiju. 

ES Atvērtā pirmkoda stratēģijā ir ierosināts ar vairākiem mērķorientētiem pasākumiem veicināt atvērto pirmkodu nolūkā stiprināt suverenitāti, konkurētspēju un drošību; daži no šiem pasākumiem ir ierosināti Mākoņdatošanas un MI attīstības aktā.

Digitālās desmitgades politikas programmā ir noteikti četri pamatvirzieni, uz kuriem attiecas tās mērķrādītāji, proti: i) digitāli prasmīgi iedzīvotāji un augsti kvalificēti digitālie speciālisti, ii) droša un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra, iii) uzņēmumu digitālā pārveide un iv) publisko pakalpojumu digitalizācija. Konkrētāk, Digitālās desmitgades politikas programmā ir noteikts mērķrādītājs perifērijas mezglu izvēršanas uzraudzībai, taču tajā nav nedz mērķrādītāja datošanas jaudas vai datu centru izvēršanas progresa novērtēšanai ES, nedz konkrētu atbalsta pasākumu to izvēršanai. Šis priekšlikums papildina Digitālās desmitgades politikas programmu, izmantojot esošo ikgadējo uzraudzību un tādējādi radot sinerģiju ar esošo satvaru. Tas arī palīdz īstenot visus četrus Digitālās desmitgades politikas programmas pamatvirzienus, it īpaši nosakot konkrētus pasākumus inovatīvu MI veicinošu tehnoloģiju izstrādei, papildu datošanas jaudas izvēršanai un uzticamības satvara izveidei mākoņdatošanas un MI plašākai izmantošanai.

Turklāt MI pielietošanas stratēģijā ir izklāstītas konkrētas darbības MI pārveidojošā potenciāla izmantošanai, galveno uzmanību pievēršot ieviešanas veicināšanai nozīmīgās rūpniecības nozarēs un publiskajā sektorā. Ar to tiek ieviesti arī atbalsta pasākumi ES tehnoloģiskās suverenitātes stiprināšanai, risinot transversālas problēmas MI izstrādē un ieviešanā. Priekšlikums atbalsta šos mērķus un veicina to īstenošanu, ieviešot mērķtiecīgus pasākumus nolūkā atbalstīt mākoņdatošanas un MI izstrādi un ieviešanu, palielināt piekļuvi datošanas jaudai un veidot uzticēšanos mākoņdatošanas pakalpojumiem.

Priekšlikums pilnībā atbilst ES 2025. gada jūnija paziņojumam par Starptautisko digitālo stratēģiju. Tajā izklāstīts pārredzams un nediskriminējošs digitālās autonomijas modelis, kas ļauj ES savā teritorijā veidot noturīgu un suverēnu tehnoloģiju infrastruktūru, vienlaikus nodrošinot uzticamu un juridiski stabilu modeli starptautiskām partnerībām un daudzpusējai pārvaldībai globālā līmenī. Tas pilnībā atbilst Savienības starptautiskajām saistībām un partnerībām un nodrošinās piekļuvi iekšējam tirgum partnervalstu subjektiem, kas atbilst prasītajiem Savienības uzticamības līmeņiem.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums papildina plašāku ES kiberdrošības un digitālās noturības politikas satvaru.

Šis priekšlikums ir jāskata kopā ar priekšlikumu pārskatīt Mikroshēmu aktu, kas ietver pasākumus investīciju veicināšanai progresīvos pusvadītājos, piegādes ķēdes noturības palielināšanai un pieprasījuma radīšanai, pastiprinot sadarbību starp pusvadītāju piegādes ķēdi un gala tirgiem.

Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīva (TID 2) uzlabo mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju un datu centru kiberdrošības riska pārvaldību ES, tādējādi vairojot uzticēšanos. Tomēr tajā nav ietverti pasākumi šādu pakalpojumu ieviešanas un izmantošanas veicināšanai, un tā ir pilnībā vērsta uz tehnisko kiberdrošību, nevis plašākiem suverenitātes apsvērumiem.

Kā izklāstīts iepriekš, priekšlikums Kiberdrošības aktā noteikto uzsvaru uz mākoņdatošanas kiberdrošību papildina ar suverenitātes apsvērumiem. Sertifikācija saskaņā ar Kiberdrošības aktu var attiekties uz tehniskajiem kiberdrošības kritērijiem, taču tā nav piemērota, lai risinātu suverenitātes problēmas, kas pārsniedz šos tehniskos elementus. Tikmēr Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra (ENISA) ir gatavojusi Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu mākoņpakalpojumiem (EUCS), kas gan vēl nav pieņemta. Kad shēma būs pabeigta, to varētu izmantot suverēnu mākoņdatošanas pakalpojumu satvarā, lai nodrošinātu, ka revidētais pakalpojums atbilst visaugstākajiem kiberdrošības standartiem. Turklāt ierosinātā Kiberdrošības akta pārskatīšana stiprina aparatūras un programmatūras IKT piegādes ķēdes uzticamību.

Priekšlikums atbalsta arī Digitālās darbības noturības akta (DORA) mērķus. Digitālās darbības noturības akts nosaka mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju atbilstības nodrošināšanas pienākumus. Tas netieši attiecas uz mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem, ja tie sniedz pakalpojumus konkrētām finanšu vienībām vai ja to loma ir pietiekami nozīmīga darbības noturības ziņā. Tam ir nozaru tvērums, un tas ir specifisks finanšu nozarei. Saskaņā ar Digitālās darbības noturības aktu mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem ir jāīsteno IKT riska pārvaldība un regulāri jātestē reaģēšana uz incidentiem, lai izpildītu kritiski svarīgiem IKT trešo personu pakalpojumu sniedzējiem noteiktās prasības. Attiecīgajām finanšu iestādēm, kas var būt publiskas iestādes, ir jāveic pienācīgas rūpības pārbaude attiecībā uz mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem tās sadarbojas.

Priekšlikums atbalsta arī Sagatavotības savienības stratēģijas mērķus; tajā atkarība no kritiskās digitālās infrastruktūras ir atzīta par sistēmisku risku un ir aicināts izmantot visas valdības pieeju, lai krīzes situācijās nodrošinātu pamatpakalpojumu nepārtrauktību. Ar šo regulu izveidotais suverenitātes satvars un it īpaši 29. pantā paredzētais riska novērtēšanas mehānisms tieši veicina minētās stratēģijas digitālās sagatavotības dimensiju, nodrošinot, ka mākoņdatošanas un MI pakalpojumi, uz kuriem balstās ārkārtas situāciju pārvaldība, civilās aizsardzības koordinācija un reaģēšana uz katastrofām, tiek sniegti atbilstošā Savienības uzticamības līmenī. Tāpēc priekšlikums atbilst plašākiem Savienības noturības un sagatavotības politikas mērķiem un atbalsta tos.

Priekšlikums atbilst spēkā esošajiem noteikumiem par personas datu apstrādi, tai skaitā Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR) un ES un ASV datu privātuma regulējumam. Tomēr, lai gan ES un ASV datu privātuma regulējums attiecas uz datu transatlantisku nosūtīšanu, tas nenovērš bažas par suverenitāti attiecībā uz atkarību no trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi priekšlikums papildina ES un ASV datu privātuma regulējumu, jo suverenitātes jēdziens neaprobežojas tikai ar datu nosūtīšanu un attiecas arī uz darbības autonomiju.

Priekšlikums arī papildina publiskā iepirkuma direktīvas. Publiskās iestādes ES lielā mērā paļaujas uz ārpus ES esošiem mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem, un ar to saistīto problēmu risināšanai ir vajadzīga niansēta un mērķorientēta nozaru pieeja, kas nav paredzēta spēkā esošajās publiskā iepirkuma direktīvās un ko būtu grūti pienācīgi ņemt vērā visaptverošā pieejā. Tāpēc priekšlikumā ir paredzēta konkrētai nozarei pielāgota pieeja suverenitātei, kuras daudzos slāņus nevar pienācīgi aptvert horizontālajā acquis, kas nosaka iepirkuma procedūru izstrādes vispārīgos principus. Priekšlikumā ir iekļauti arī papildu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, kas pielāgoti mākoņdatošanas pakalpojumu specifikai un šīs nozares kritiskajām atkarībām no trešām valstīm.

Priekšlikums papildina Digitālo tīklu aktu, kas atbalsta stabilu, ātru, drošu un vismodernāko digitālo tīklu attīstību un tādējādi sekmē datu centru izvēršanu ES, kam priekšnoteikums ir ātrdarbīga savienotība ar gigabita vai lielāku datu pārraides ātrumu. Priekšlikumā izmantoti Digitālo tīklu akta sasniegumi savienotības jomā, tādējādi saglabājot uzsvaru uz datu centru jaudas izvēršanu, nevis uz vajadzīgās savienotības infrastruktūras iepriekšēju vai paralēlu izbūvi. Digitālo tīklu akts attiecas arī uz tīklu infrastruktūras konverģenci, tai skaitā situācijām, kad mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs ekspluatē elektronisko sakaru tīklu un tam līdz šim nav bijuši piemērojami Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā paredzētie pienākumi, lai gan tas ietilpst kodeksa darbības jomā. Tādējādi Digitālo tīklu akts precizēs procedūras savienotības nodrošināšanai starp dažādu tīklu pakalpojumu sniedzējiem un citiem tirgus dalībniekiem plašākas sadarbības ietvaros visā ekosistēmā.

Priekšlikums palīdz sasniegt Energoefektivitātes direktīvas mērķus, kas paredz datu centru nozares virzību uz lielāku energoefektivitāti. Tomēr papildus pārredzamības un reputācijas apsvērumiem tajā nav noteikti stimuli datu centru operatoriem uzlabot savu ilgtspējas sniegumu un nav ietverti pasākumi ilgtspējīgu datu centru izvēršanas paātrināšanai visā ES vai saistīto investīciju palielināšanai.

Tāpat Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz datu centru energoefektivitāti neattiecas uz datu centru izvēršanas pasākumiem, bet ir pilnībā vērsts uz datu centru ekspluatācijas praksi. Tādējādi priekšlikumā ir paredzēti pasākumi energoefektīvu datu centru izvēršanas stimulēšanai, un tie atbilst Stratēģiskajam ceļvedim digitalizācijai un MI izmantošanai enerģētikā, kura mērķis ir optimizēt enerģijas patēriņu digitālajās tehnoloģijās, vienlaikus paātrinot ES zaļo un digitālo pārkārtošanos. Lai noteiktu, kuri datu centri ir ilgtspējīgi, priekšlikumā ir atsauce uz novērtēšanas shēmu, kas izstrādāta saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvu.

Priekšlikums papildina arī Eiropas elektrotīklu paketi, kuras mērķis ir nodrošināt, ka tīkli ir izbūvēti un gatavi uzņemt nākotnes slodzes visās nozarēs. Šajā kontekstā priekšlikumā galvenā uzmanība pievērsta datu centriem kā elektrotīkla jaudas galalietotājiem, nodrošinot, ka, izvēloties datu centru atrašanās vietu, tiek ņemta vērā tīkla jaudas pieejamība un attiecīgās informācijas apmaiņa norit pietiekami savlaicīgi, lai to izmantotu tīkla plānošanā un tādējādi nodrošinātu datu centru savlaicīgu pieslēgšanu.

Eiropas elektrotīklu paketē ir izklāstīti veidi, kā dalībvalstis var paātrināt tīkla pieslēgumu ierīkošanu, cita starpā efektīvāk organizējot tīkla pieslēgumu izveides rindu, piemēram, ņemot vērā projekta gatavību un elektrotīklam izdevīgus izmantošanas veidus, nevis tikai piemērojot rindas kārtības principu. Priekšlikumā ir ņemti vērā šie apsvērumi.

Priekšlikums papildina arī Atjaunīgo energoresursu direktīvu un var izmantot tās sniegtās iespējas. Datu centri var gūt labumu no atjaunīgās enerģijas un enerģijas uzkrāšanas iespēju plašākas pieejamības pat tad, ja direktīva uz tiem neattiecas. Būtisks faktors, izraugoties teritorijas ātrākai datu centru izvēršanai, varētu būt arī paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju tuvums.

Industriālās attīstības paātrināšanas aktā ir ierosināti pasākumi atļauju piešķiršanas paātrināšanai – tai skaitā noteikts princips “viens projekts, viena procedūra” un izveidota vienota digitālā procedūra, kas aptver visu atļauju piešķiršanas procesu. Industriālās attīstības paātrināšanas aktā arī noteikts, ka dalībvalstīm jāizraugās vismaz viena industriālās ražošanas paātrināšanas zona vai klasteris, kurā piemēro papildu uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumus, tai skaitā prioritāru piekļuvi materiāliem un ES finansējumam. Tomēr, tā kā ierosinātie industriālās attīstības paātrināšanas pasākumi attiecas tikai uz ražotnēm un neņem vērā datu centru īpašās vajadzības un sniegtos ieguvumus, datu centri nav iekļauti Industriālās attīstības paātrināšanas akta darbības jomā. Lai novērstu šīs atšķirības, priekšlikums vispārīgos industriālās attīstības paātrināšanas pasākumus papildina ar pasākumiem, kas pielāgoti datu centru paātrinātai izvēršanai.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kas pilnvaro ES pieņemt valstu noteikumu saskaņošanas pasākumus iekšējā tirgus darbības uzlabošanai.

Datu centru izvēršanas pašreizējo sadrumstalotību izraisa atšķirīgas valstu pieejas jaudas palielināšanai, ilgtspējas prasībām un atļauju piešķiršanas procedūrām. Tas var radīt regulējuma atšķirības, kas varētu apdraudēt iekšējo tirgu.

Mākoņdatošanas pakalpojumu publiskā iepirkuma prakses atšķirības, kā arī nekonsekventi suverenitātes kritēriji var kavēt pakalpojumu sniedzēju spēju netraucēti darboties visās dalībvalstīs, radot tirgus neefektivitāti un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Ņemot vērā šīs problēmas, ES līmeņa rīcība tiesību akta priekšlikuma veidā ir pamatota ar LESD 114. pantu, jo tās mērķis ir novērst šķēršļus iekšējā tirgū un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem.

Turklāt priekšlikuma pamatā ir LESD 173. panta 3. punkts, kas ir juridiskais pamats pasākumiem ES rūpniecības konkurētspējas un inovācijas spēju stiprināšanai. Pašreizējais datošanas jaudas trūkums ES ierobežo Eiropas rūpniecības nozaru spēju pilnībā izmantot mākoņdatošanas un MI tehnoloģijas, it īpaši tādas tehnoloģijas, kurām vajadzīga datošana ar mazu latentumu un augstu veiktspēju. Palielinot energoefektīvas datošanas jaudas pieejamību un atbalstot vismodernāko mākoņdatošanas un MI tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, šī iniciatīva tieši palīdz stiprināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju un tehnoloģisko līderību saskaņā ar LESD 173. panta 3. punkta mērķiem.

Ņemot vērā priekšlikuma divējādo mērķi, proti, novērst iekšējā tirgus izkropļojumus un stiprināt ES rūpniecības konkurētspēju, tas tiks pieņemts kā vienots likumdošanas instruments, pamatojoties uz LESD 114. pantu un 173. panta 3. punktu kā kumulatīvu juridisko pamatu. Šis kopīgais juridiskais pamats nodrošina vienotu regulatīvu risinājumu savstarpēji saistītajām problēmām, ko rada tirgus sadrumstalotība un stratēģisko rūpniecisko spēju veidošana ES mākoņdatošanas un MI ekosistēmā.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā) 

ES rīcībai ir skaidra pievienotā vērtība, risinot datošanas jaudas ierobežotās un ģeogrāfiski koncentrētās pieejamības problēmu. Nodrošinot vienotu pieeju datu centru izbūvēšanas paātrināšanai, tā ļauj saskaņoti plānot un ģeogrāfiski līdzsvaroti izvērst datošanas jaudu, vienlaikus nepieļaujot sacensību par pēc iespējas zemākiem standartiem un mazinot regulējuma sarežģītību investoriem un datu centru operatoriem.

ES ir vislabākās iespējas nodrošināt, ka investīciju un paātrināšanas politika atspoguļo kopīgās prioritātes un novērš sadrumstalotību. ES līmeņa rīcība nodrošinātu, ka visi uzņēmumi un publiskās pārvaldes iestādes var piekļūt pietiekamai datošanas jaudai, lai apmierinātu savas vajadzības, un tā ir priekšnoteikums, lai Eiropa kļūtu par MI kontinentu.

Risinot atkarību no ārpussavienības pakalpojumu sniedzēju nodrošinātiem mākoņdatošanas pakalpojumiem, ES rīcība sniedz ieguvumus, kas pārsniedz to, ko dalībvalstis varētu sasniegt individuāli, it īpaši novēršot pamatā esošās tirgus nepilnības, ko rada nepilnīga informācija. Tas uzlabos iekšējā tirgus darbību un ļaus mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem paplašināt darbību ārpus savas valsts tirgiem.

•Proporcionalitāte

Priekšlikumā izmantota mērķtiecīga un samērīga pieeja, lai novērstu kritiskos problemātiskos aspektus vienotajā tirgū, proti, datošanas jaudas deficītu un pārmērīgu paļaušanos uz trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem. Ierosinātie risinājumi aprobežojas ar pasākumiem, kas ir būtiski priekšlikuma pamatmērķu sasniegšanai, proti, ES tehnoloģiskās suverenitātes stiprināšanai, konkurētspējīga ES mākoņdatošanas un MI tirgus veicināšanai un ilgtspējīgu datošanas resursu plašākas pieejamības nodrošināšanai ES.

Koncentrējoties uz saskaņotiem standartiem suverēniem mākoņdatošanas pakalpojumiem, racionalizētu datu centru izvēršanu un ES mēroga sadarbības mehānismiem, priekšlikums nepieļauj pārmērīgu regulējumu, vienlaikus tieši novēršot strukturālos šķēršļus, kas kavē digitālo progresu visā Eiropā. Izvēlētie pasākumi ir vispiemērotākie un vismazāk ierobežojošie līdzekļi konstatēto tirgus un regulējuma nepilnību novēršanai, jo tie izmanto esošos ES instrumentus un ievieš tikai tos jaunos noteikumus, kas vajadzīgi saskaņotai un efektīvai īstenošanai.

Priekšlikums radīs tiešas atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kas ietver gan administratīvos, gan pielāgošanās izdevumus. Šīs izmaksas galvenokārt būs jāsedz valsts un vietējām publiskajām iestādēm, kā arī uzņēmumiem, piemēram, datu centru operatoriem, mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem un to apakšuzņēmējiem, un privātā sektora subjektiem, kas darbojas TID 2 direktīvas I pielikumā uzskaitītajās nozarēs, lai izpildītu šajā regulā noteiktos pienākumus.

Tomēr dažādo politikas risinājumu un to paredzamo izmaksu un ieguvumu izpēte ir sekmējusi sabalansētu instrumenta izstrādi. Publisko iestāžu izmaksas līdzsvaros IT sistēmu īpašuma kopējo izmaksu samazinājums un ātrāki un uzticamāki iepirkuma procesi, savukārt uzņēmumu izmaksas līdzsvaros regulējuma attīstības virziena labāka paredzamība, mazāka valstu pieeju sadrumstalotība un administratīvā vienkāršošana.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Komisija ierosina regulu kā vispiemērotāko juridisko instrumentu priekšlikuma mērķu sasniegšanai, ņemot vērā tās spēju nodrošināt vienādu piemērošanu un tūlītēju iedarbību visās dalībvalstīs. Regula nodrošina nepieciešamo juridisko noteiktību un konsekvenci, lai pilnībā saskaņotu mākoņdatošanas pakalpojumu tiesisko regulējumu. Šī pieeja ir būtiska, lai likvidētu vienotā tirgus šķēršļus, it īpaši tādās jomās kā suverenitāte un ilgtspējas standarti, kur atšķirīgi valstu noteikumi citādi varētu apdraudēt ES tehnoloģisko suverenitāti un konkurētspēju. Ņemot vērā steidzamību saistībā ar ģeopolitisko situāciju, tai skaitā vajadzību samazināt stratēģiskās atkarības no trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem, regula nodrošina ātru, koordinētu un ES mēroga reakciju, novēršot kavēšanos vai nekonsekvenci, kas varētu rasties, dalībvalstīm rīkojoties neatkarīgi.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

No 2024. gada oktobra līdz 2025. gada novembrim notika plaša apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kas ietvēra tālāk aprakstītos pasākumus.

No 2025. gada aprīļa līdz jūlijam Komisija organizēja sabiedrisko apspriešanu, ko veidoja tiešsaistes anketa un uzaicinājums iesniegt atsauksmes, kurš ieinteresētajām personām deva iespēju iesniegt detalizētus nostājas dokumentus, izklāstot viedokli un ieteikumus par priekšlikumā paredzētajiem mērķiem un ierosinātajām darbībām un vienlaikus sniedzot tiešus pierādījumus politikas risinājumu izstrādei. Kopumā tika saņemtas 436 atbildes: 243 atbildes uz apspriešanas anketu un 193 atbildes uz uzaicinājumu iesniegt atsauksmes.

Apspriešanos papildināja vairāki darbsemināri, semināri un apaļā galda diskusijas. Cita starpā notika: i) Eiropas Industriālo datu, perifērdatošanas un mākoņdatošanas alianses 6. ģenerālā asambleja un Alianses forums; ii) apaļā galda diskusijas ar finanšu investoriem par investīcijām mākoņdatošanas jaudā, par politikas pasākumiem datu centru integrācijas ES elektrotīklā atvieglošanai, ar Eiropas mākoņpakalpojumu sniedzēju izpilddirektoriem par suverēnu mākoņdatošanas piedāvājumu izstrādi ES un ar Amerikas Tirdzniecības palātu; iii) semināri ar nozares pārstāvjiem, akadēmiskajām aprindām un publiskajām iestādēm par MI tehnoloģiju grēdojuma ekonomikas dinamiku un iv) prezentācijas nozares pārstāvjiem par turpmāko ES mākoņdatošanas un MI politiku.

Komisija arī uzturēja pastāvīgu dialogu ar attiecīgajām dalībvalstu iestādēm, kas apvienotas neformālajā dalībvalstu Mākoņdatošanas sadarbības grupā Eiropas Industriālo datu, perifērdatošanas un mākoņdatošanas alianses ietvaros, un šo dialogu papildināja mērķorientētas divpusējas sanāksmes.

Turklāt Komisija rīkoja papildu divpusējas diskusijas ar trešām valstīm, tai skaitā Japānu, Šveici un Apvienoto Karalisti, lai iepazīstinātu ar apsvērtajiem politikas risinājumiem un tos apspriestu, vienlaikus apkopojot informāciju par paraugpraksi un novērtējot apsvērto pasākumu ārējo ietekmi.

Visbeidzot, Komisija rīkoja vairāk nekā 100 divpusēju sanāksmju ar dažādām ieinteresētajām personām, tai skaitā nozares pārstāvjiem, akadēmiskajām iestādēm, domnīcām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām; šīs sanāksmes palīdzēja izstrādāt ierosinātos politikas risinājumus.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

Priekšlikumam ir pievienots visaptverošs ietekmes novērtējums, kura galīgā redakcija Regulējuma kontroles padomei tika iesniegta 2026. gada 30. aprīlī. 2026. gada 8. maijā padome sniedza pozitīvu atzinumu ar lūgumu veikt papildu uzlabojumus.

•Pamattiesības

Priekšlikuma ietekme uz pamattiesībām ir visaptveroši novērtēta, īpašu uzmanību pievēršot personas datu aizsardzībai, kas garantēta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā. Ar priekšlikumu tiek ieviests suverēnu mākoņdatošanas pakalpojumu satvars, kurā noteikti stingri aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu ES pilsoņu personas datu apstrādes atbilstību ES datu aizsardzības standartiem, tai skaitā VDAR. Nosakot šos standartus, priekšlikums līdz minimumam samazina riskus, kas saistīti ar neatbilstīgu datu apstrādi, vienlaikus stiprinot uzticēšanos digitālajai infrastruktūrai.

Viens no priekšlikuma galvenajiem mērķiem ir samazināt atkarību no trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem, uz kuru darbībām var attiekties trešo valstu jurisdikcijas, kas var atļaut piekļuvi datiem un to nosūtīšanu. Līdz ar to priekšlikums uzlabo personas datu aizsardzību, nodrošinot, ka šādus datus faktiski uzrauga ES iestādes, arī dalībvalstu datu aizsardzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības kolēģija. Šī pieeja stiprina juridisko noteiktību un nodrošina Pamattiesību hartā nostiprināto tiesību uz privātumu ievērošanu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu ierosinātās regulas noteikumu skaidrojums 

Ierosinātās regulas I sadaļā ir ietverti vispārīgi noteikumi, tai skaitā norādīts regulas priekšmets (1. pants) un sniegtas definīcijas (2. pants).

II sadaļā ir ietverti noteikumi, ar kuriem izveido satvaru izstrādes un ieviešanas darbību īstenošanai visā mākoņdatošanas un MI ekosistēmā. Satvaru veido mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas, un to pastiprina papildu atbalsta pasākumi. I nodaļas 3. pantā ir noteikts mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvu vispārīgais mērķis, proti, atbalstīt pētniecības un inovācijas darbības un izveidot plaša mēroga spējas visā Savienības mākoņdatošanas un MI ekosistēmā. 4. pantā ir noteikti mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvu darbības mērķi. Ar 5. pantu izveido MI pieredzes un paātrināšanas centru tīklu, kura pamatā ir Eiropas digitālās inovācijas centri un kura mērķis ir palīdzēt sasniegt mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvu mērķus. 6. pantā ir izklāstīti mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvu īstenošanas mehānismi. 7. pantā dalībvalstīm ir noteikts pienākums viena gada laikā pēc regulas stāšanās spēkā pieņemt nacionālo mākoņdatošanas un MI stratēģiju, kas atbilst regulas mērķiem. 8. pantā ir noteikti kritēriji, pēc kuriem Komisija projektus var atzīt par prioritāriem projektiem avangarda MI jomā. 9. pantā ir paredzēts atbalsts MI datošanas resursu piešķiršanai prioritāriem projektiem avangarda MI jomā, vienlaikus atbalstot arī rūpnieciskā un fiziskā MI projektus un publiskajam sektoram paredzētu MI modeļu izstrādi un ieviešanu.

III sadaļā ir ietverti noteikumi par datu centru jaudu. I nodaļas 10. pantā ir noteikts dalībvalstu pienākums savā teritorijā izraudzīties datu centru paātrināšanas zonas, kurās tiek izvērsta datu centru jauda. 11. pantā ir paredzēti nosacījumi datu centru paātrināšanas zonām. 12. pantā dalībvalstīm ir noteikts pienākums datu centru paātrināšanas zonās īstenotu datu centru projektu operatoriem izraudzīties vienotus informācijas punktus vai, ja iespējams, pilnveidot vai integrēt jau esošos vienotos informācijas punktus; tajā ir paredzēti arī citi principi, kas jāievēro saistībā ar informācijas punkta pienākumiem. 13. pantā ir paredzēti atviegloti administratīvie un atļauju piešķiršanas procesi datu centru projektiem, ko īsteno datu centru paātrināšanas zonās. II nodaļas 14. pantā ir noteikts ieinteresētības izteikšanas mehānisms, nosacījumi datu centru stratēģisko projektu atzīšanai un kārtība, kādā Komisija tos atzīst. III nodaļas 15. pantā ir izveidots mehānisms, ar kura palīdzību Komisija uzrauga Savienības progresu pieejamās datošanas jaudas palielināšanā, datu centru jaudas pieprasījuma apjomu un jaudas iztrūkuma apmēru.

IV sadaļā ir ietverti noteikumi par autonomiju un ieviešanu. I nodaļas 1. iedaļas 16. pantā ir noteikts Savienības mākoņdatošanas suverenitātes satvars, ko veido četri Savienības uzticamības līmeņi, un ar to ievieš regulas II pielikumā noteiktās prasības, lai mākoņdatošanas pakalpojumus varētu uzskatīt par tādiem, kas nodrošina Savienības 1.–4. uzticamības līmeni. Ar 17. pantu izveido mehānismu mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju atzīšanai par tādiem, kas nodrošina Savienības 1., 2., 3. vai 4. uzticamības līmeni; tiem ir jāiesniedz atzīšanas pieteikums to iedibinājuma valsts kompetentajai iestādei. 18. pantā ir izklāstīti nosacījumi un mehānisms iespējamai trešo valstu atzīšanai par tādām, kas sniedz pietiekamus apliecinājumus, lai minētās trešās valsts kontrolēti mākoņdatošanas pakalpojumi varētu pretendēt uz atbilstību Savienības 3. uzticamības līmenim. 2. iedaļas 19. pantā ir izklāstīti nosacījumi atbilstības pašnovērtējumam, ar ko dokumentē atbilstību Savienības 1. uzticamības līmeņa prasībām. 3. iedaļas 20. pantā ir noteikts satvars revīzijas organizāciju veiktam novērtējumam attiecībā uz Savienības 2.–4. uzticamības līmeņa prasībām. 21. pantā ir noteiktas prasības revīzijas pierādījumiem, kuri jāiegūst, trešai personai novērtējot atbilstību Savienības 2.–4. uzticamības līmeņa prasībām. 22. pantā ir noteikts Komisijas pienākums izveidot un uzturēt to pakalpojumu centrālo repozitoriju, kuri atzīti par tādiem, kuri nodrošina Savienības 1.–4. uzticamības līmeni. 23. pantā mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem ir noteikti pārredzamības pienākumi ziņot par būtiskām izmaiņām, kuru dēļ var būt jāmaina to atzīšana par tādiem, kas nodrošina Savienības 1.–4. uzticamības līmeni. 24. pantā ir paredzēti noteikumi par sodiem un kompensāciju, ko piemēro mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju pārkāpumu gadījumā. 4. iedaļas 25. pantā ir noteikts dalībvalstu pienākums izraudzīties valsts kompetento iestādi. 26. pantā ir noteiktas dalībvalstu izraudzīto valsts kompetento iestāžu pilnvaras. 5. iedaļas 27. pantā ir noteikti principi savstarpējai palīdzībai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm saistībā ar informācijas apmaiņu un izmeklēšanu šīs regulas vajadzībām. 28. pantā ir noteikti principi pārrobežu sadarbībai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm saistībā ar izpildes pasākumiem. II nodaļas 1. iedaļas 29. pantā dalībvalstīm un Savienības subjektiem ir noteikts pienākums veikt riska novērtējumus, lai dažādām publiskā sektora darbībām noteiktu, kuram no Savienības 2.–4. uzticamības līmeņiem jānodrošina atbilstība. 30. pantā līgumslēdzējām iestādēm, kas iepērk mākoņdatošanas pakalpojumus, ir noteikts pienākums iepirkt vismaz Savienības 1. uzticamības līmenim atbilstošus pakalpojumus. Ja riska novērtējumā konstatē, ka šādu līgumslēdzēju iestāžu darbības ir būtiskas sabiedriskās kārtības aizsardzībai, tās drīkst iepirkt un izmantot tikai tādus pakalpojumus, kas atzīti par tādiem, kuri nodrošina Savienības 2., 3. vai 4. uzticamības līmeni. 2. iedaļas 31. pants ļauj privātā sektora subjektiem TID 2 direktīvas nozīmē veikt ietekmes novērtējumus ar tādu pašu mērķi kā novērtējumiem, ko veic Savienības subjekti un publiskā sektora struktūras. 3. iedaļas 32. pantā ir noteikts dalībvalstu līgumslēdzēju iestāžu pienākums piemērot Savienības pievienotās vērtības kritērijus regulas darbības jomā ietilpstošo mākoņdatošanas pakalpojumu un MI sistēmu publiskajā iepirkumā. 33. pantā dalībvalstīm ir noteikts pienākums uzraudzīt mākoņdatošanas pakalpojumu un MI sistēmu inovācijas iepirkumu, ir ieviests vienkāršots ziņošanas satvars un izveidotas saiknes ar nacionālajām mākoņdatošanas un MI stratēģijām, kurās dalībvalstīm jāizstrādā plāni šā panta mērķu sasniegšanai. Ar III nodaļas 34. pantu ir izveidota Eiropas publiskā sektora mākoņdatošanas federācija (“EuroCloud federācija”) un noteikta tās darbības joma un mērķis. 35. pantā ir izklāstīti nosacījumi datu centru pakalpojumu un mākoņdatošanas pakalpojumu kopīgošanai EuroCloud federācijā. 36. pantā ir noteikts, kā Komisija var atgūt saistībā ar EuroCloud federāciju radušās izmaksas, arī izmaksas par EuroCloud federācijas un platformas izveidi pakalpojumu kopīgošanas atvieglošanai starp tās locekļiem. IV nodaļas 37. pantā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisija var veikt iepirkuma darbības Savienības subjektu, dalībvalstu līgumslēdzēju iestāžu un Komisijas atlasītu partnerorganizāciju vajadzībām, cita starpā paredzot vajadzīgās atkāpes no Finanšu regulas. 38. pantā ir noteikta kopīgā iepirkuma satvara – arī pārvaldības mehānisma – īstenošanai vajadzīgā kārtība. 39. pantā ir izklāstīti piemērojamie publiskā iepirkuma noteikumi. 40. pantā ir izklāstīts mehānisms, kā, iekasējot maksas no iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, kompensē izmaksas, kas Komisijai radušās kopīgā iepirkuma satvara darbības nodrošināšanā. V nodaļas 41. pantā Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām ir noteikts pienākums veicināt un atvieglot atvērtā pirmkoda risinājumu izmantošanu īpašniekprogrammatūras risinājumu vietā. 42. pantā ir noteiktas prasības Savienības subjektu un publiskā sektora struktūru izstrādātas vai to vajadzībām izstrādātas programmatūras kopīgošanai un atkalizmantošanai. 43. pantā ir noteikts Komisijas pienākums nodrošināt un uzturēt ES atvērtā pirmkoda risinājumu katalogu. 44. pantā ir izklāstīti noteikumi par dalībvalstu atvērtā pirmkoda programmu biroju tīkla izveidi.

V sadaļā ir izklāstīti nobeiguma noteikumi, tai skaitā Komisijas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus (45. pants) un īstenošanas aktus (46. pants), pārskatīšanas klauzula (47. pants) un regulas spēkā stāšanās un piemērošanas datumi (48. pants).

2026/0138 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas mākoņdatošanas un MI ekosistēmas stiprināšanas pasākumu satvaru (Mākoņdatošanas un MI attīstības akts)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu un 173. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 1 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 2 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Savienība ir apņēmusies kļūt par pasaules līderi mākslīgā intelekta (MI) jomā. Nodrošinot ātrāku inovāciju, lielāku efektivitāti un pārdomātāku lēmumu pieņemšanas procesu, MI rada būtiskus ekonomiskus, vidiskus un sabiedriskus ieguvumus un ir viens no galvenajiem konkurētspējas virzītājspēkiem. Lai pilnībā izmantotu MI sniegtās priekšrocības svarīgās ekonomikas nozarēs, Savienībai būtu jārīkojas vērienīgi un tālredzīgi, attīstot savas inovācijas spējas, stiprinot konkurētspēju un piegādes drošību, vienlaikus nostiprinot tehnoloģisko suverenitāti un stratēģisko autonomiju vismodernāko digitālo tehnoloģiju jomā.

(2)Savienība jau ir izveidojusi stingru pamatu, lai Eiropai nodrošinātu vadošo lomu MI izstrādē un ieviešanā, it īpaši ar paziņojumu par MI kontinenta rīcības plānu 3 un MI pielietošanas stratēģiju 4 . Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2854 5 par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (“Datu akts”) un Datu savienības stratēģiju 6 Savienība ir izveidojusi arī vajadzīgo satvaru drošam un sadarbspējīgam vienotajam datu tirgum, kas ir MI izstrādes pamatā.

(3)Eiropas Parlaments, Padome, Komisija un dalībvalstis ir apņēmušās sadarboties, lai atvērtā veidā īstenotu Savienības tehnoloģisko suverenitāti, it īpaši ar drošām un pieejamām digitālajām un datu infrastruktūrām, kas veicina citu tehnoloģiju attīstību, tādējādi atbalstot Savienības rūpniecības un ekonomikas, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (“MVU”) 7 un mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu (“MVKU”) 8 , konkurētspēju un ilgtspēju un Savienības vērtības ķēžu noturību, kā arī veicinot jaunuzņēmumu ekosistēmu, tai skaitā nodrošinot bijušo Eiropas digitālās inovācijas centru (“EDIH”), kuri pārorientēti par MI pieredzes un paātrināšanas centriem (“MI centri”), netraucētu darbību.

(4)Savienība ir kļuvusi arvien atkarīgāka no neliela skaita mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju no trešām valstīm. Savienības spēju izstrādāt un ieviest mākoņdatošanas un MI tehnoloģijas savā teritorijā stiprināšana ir kļuvusi par stratēģisku prioritāti Savienības konkurētspējas, piegādes drošības un tehnoloģiskās suverenitātes nodrošināšanai, kā uzsvērts Mario Dragi ziņojumā par Eiropas konkurētspējas nākotni 9 un saskaņā ar paziņojumu “ES ekonomiskās drošības stiprināšana” 10 . Lai risinātu minētās Savienības mākoņdatošanas un MI ekosistēmas problēmas, ir vajadzīga plaša mēroga tehnoloģisko spēju veidošana un ar pētniecības un inovācijas darbībām saistīts atbalsts, kā arī dalībvalstu kopīgi centieni, Savienībai atbalstot mākoņdatošanas un MI tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu un plaša mēroga mākoņdatošanas jaudas izvēršanu.

(5)Šīs atkarības nozīmē ne tikai nelielu Eiropas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju tirgus daļu, bet arī būtiskus riskus Savienības darbības autonomijai, noturībai un drošībai. Padome ir aicinājusi Mākoņdatošanas un MI attīstības aktā iekļaut kopīgus kritērijus suverēniem mākoņdatošanas pakalpojumiem, lai varētu novērst tirgus pārredzamības riskus un ar atkarībām saistītos riskus, tai skaitā trešo valstu pieņemto tiesību aktu eksteritoriālo ietekmi 11 .

(6)Būtu jāizveido satvars Savienības noturības un drošības palielināšanai mākoņdatošanas un MI tehnoloģiju jomā, stiprinot Savienības mākoņdatošanas un MI ekosistēmu, samazinot atkarības, spēcinot tehnoloģisko suverenitāti, stimulējot investīcijas un palielinot Savienības mākoņdatošanas un MI piegādes ķēdes spējas, drošību, pielāgojamību un noturību.

(7)Satvaram ir atšķirīgi mērķi, un tas balstās uz diviem atšķirīgiem juridiskajiem pamatiem.

(8)Pirmkārt, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173. panta 3. punktu ir jāstiprina Savienības mākoņdatošanas un MI tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes konkurētspēja, spējas un noturība. Šādiem pasākumiem nevajadzētu ietvert valstu normatīvo aktu saskaņošanu. Šajā nolūkā ar šo regulu izveido mākoņdatošanas līderības iniciatīvu un MI līderības iniciatīvu (abas kopā – “mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas”), lai veicinātu vismodernāko mākoņdatošanas un MI tehnoloģiju un kompleksu izstrādi un nodrošinātu to plašu ieviešanu, mazinot plaisu starp Savienības progresīvajām pētniecības un inovācijas spējām un to ilgtspējīgu izmantošanu.

(9)Otrkārt, pieejamās datošanas jaudas un mākoņdatošanas un MI ekosistēmas noturības jautājumus vislabāk var risināt ar Savienības saskaņošanas pasākumiem, pamatojoties uz LESD 114. pantu. Lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, ir vajadzīgs vienots un saskaņots tiesiskais regulējums, ar ko saskaņo konkrētus nosacījumus mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem un ieviesējiem, tai skaitā attiecībā uz datošanas jaudas palielināšanu un mākoņdatošanas pakalpojumu sniegšanu.

(10)“Mākoņdatošanas pakalpojuma” definīcijai šajā regulā vajadzētu būt tādai pašai kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2555 12 6. panta 30. punktā, kurā “mākoņdatošanas pakalpojums” definēts kā digitāls pakalpojums, kas dod iespēju plaši un attālināti piekļūt kopīgojamu datošanas resursu mērogojamam un elastīgam pūlam un pēc pieprasījuma to pārvaldīt, tostarp, ja šādi resursi ir izvietoti vairākās vietās. Šī mākoņdatošanas pakalpojuma definīcija ietver piekļuvi pēc pieprasījuma tādām MI sistēmām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1689 (“Mākslīgā intelekta akts”) 13 3. panta 1. punktā un tiek mitinātas un ekspluatētas attālināti. Pakalpojumā ietilpst tikai MI sistēmas piegāde un pieejamības nodrošināšana. Pati MI sistēma un tās pamatā esošais modelis neietilpst šīs definīcijas tvērumā.

(11)Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu jāstiprina Savienības mākoņdatošanas un MI tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes konkurētspēja un noturība, vienlaikus palielinot tās mākoņdatošanas un MI ekosistēmas inovācijas spējas un panākot plaša mēroga digitālās infrastruktūras izvēršanu saskaņā ar MI kontinenta rīcības plānā un MI pielietošanas stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Konkrētāk, mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu jāpalielina Savienības mākoņdatošanas un datu centru jauda, vienlaikus attīstot vismodernākās mākoņdatošanas un MI tehnoloģijas un veicinot mākoņdatošanas un MI plašu ieviešanu visā Savienības ekonomikā. Tām būtu arī jāveicina progresīvi pētījumi par avangarda, fiziskā un rūpnieciskā MI ieviešanu konkrētās nozarēs. MI pielietošanas stratēģijai būtu jāpaplašina MI kontinenta rīcības plānā noteiktais ieceru vēriens un mērķi, un vajadzības gadījumā tā būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus un mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvās panākto progresu.

(12)Minēto vispārīgo mērķu sasniegšanai mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu jāatbalsta papildinoši darbības mērķi, kas iecerēti kā Savienības līmenī īstenojamas iniciatīvas.

(13)Lai datu centri varētu būt nozīmīgi ilgtspējīgas digitālās pārkārtošanās veicinātāji, mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu jāatbalsta pētniecības un inovācijas spējas tādu datu centru tehnoloģiju izstrādei, kurās energoefektivitātes un resursefektivitātes principi ir iestrādāti jau projektēšanas posmā un tiek ievēroti visā ekspluatācijas laikā, lai panāktu plaša mēroga ilgtspēju. Tas ietver resursefektīvu datošanas tehnoloģiju ar augstu izmantojuma efektivitāti attīstīšanu, piemēram, enerģijas un ūdens izmantošanas efektivitātes optimizēšanu, jauno kvantu datošanas tehnoloģiju izmantošanu, ar MI darbināmu tehnoloģiju izstrādi serveru efektivitātes uzlabošanai, datošanas infrastruktūras integrēšanu elektrotīklos, tīras enerģijas izmantošanas veicināšanu un enerģijas ražošanu uz vietas datu centros. Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu arī jānodrošina piekļuve datu centru tehnoloģiju izmēģinājuma līnijām, lai virzītu un paātrinātu inovācijas ieviešanu tirgū. Šīm izmēģinājuma līnijām būtu jākalpo par demonstrējumu kompleksiem vismodernākajām datu centru un perifērijas datošanas pusvadītāju tehnoloģijām, kvantu datošanas prototipiem un ar MI darbināmiem datu centru ekspluatācijas rīkiem.

(14)Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu arī jāatbalsta pētniecības un izstrādes darbības un mākoņdatošanas tehnoloģiju grēdojuma tehnoloģiju ieviešana, lai novērstu jaudas iztrūkumu un stiprinātu Savienības tehnoloģisko autonomiju. Konkrētāk, mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu jāveicina alternatīvu mākoņdatošanas tehnoloģiju grēdojumu izstrāde stratēģiskajām nozarēm. Tām būtu arī jāveicina tādu MI optimizētu serveru un programmatūras izstrāde, kas ietver Savienībā projektētus un ražotus procesorus un paātrinātājus, piemēram, tos, kuri izstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2026/XXX 14 . Turklāt gan saskaņā ar šo regulu izveidotajām mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām, gan iniciatīvai “Mikroshēmas Eiropai 2.0”, ko atbalsta minētā regula, būtu jāveicina aparatūras un programmatūras kopprojektēšana un to izstrādes savstarpēja optimizēšana, kā arī MI datošanas infrastruktūras integrācija. Turklāt mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām saskaņā ar Datu savienības stratēģiju būtu jāatbalsta viedas un drošas mākoņdatošanas starpprogrammatūras platformas papildu izstrāde un ieviešana kopīgajām Eiropas datu telpām.

(15)Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu arī jāveicina tādu tehnoloģiju izstrāde, kuru pamatā ir atvērti standarti, atvērtas specifikācijas un atvērtais pirmkods, un jāsekmē inovatīvu, konkurētspējīgu un noturīgu mākoņdatošanas un MI tehnoloģiju izstrāde. Tām būtu jāveicina atvērtu standartu un specifikāciju izstrādes darbs, kā arī tādu atvērtā pirmkoda programmatūras fondu izveide, kuri atbalsta atvērtā pirmkoda komponentu projektēšanu, izstrādi un uzturēšanu, it īpaši nodrošinot pārvaldības un koordinācijas mehānismus un atvieglojot resursu apvienošanu. Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu arī jāizveido programmatūras rīku – tai skaitā atvērtā pirmkoda rīku – katalogs, lai būtu iespējams federalizēt to ar esošajiem privātā un publiskā sektora katalogiem un izveidot vienotu piekļuves punktu atvērtā pirmkoda resursiem Savienībā.

(16)Avangarda MI tehnoloģijas strauji attīstās, un paredzams, ka tās būtiski ietekmēs Savienības ekonomiku un sabiedrību. Tā kā minētās tehnoloģijas ir kļuvušas par kritiski svarīgiem stratēģiskiem aktīviem, ir būtiski stiprināt Savienības spēju tās izstrādāt un pārvaldīt, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās MI jomā atbilst Savienības vērtībām, drošuma standartiem un ilgtermiņa ekonomiskajām interesēm. Atbalstot novatoriskus projektus, Savienībai būtu plašākā mērogā jāizvērš būtiski tehnoloģiskie sasniegumi, lai saglabātu konkurences priekšrocības globālajā digitālajā ekonomikā. Avangarda MI tehnoloģiju kā stratēģisku aktīvu izstrādes veicināšanai būtu arī jāsamazina pašreizējās atkarības no trešo valstu tehnoloģijām un jāstiprina Savienības MI ekosistēma.

(17)Fiziskā MI parādīšanās, proti, tādu MI sistēmu un modeļu parādīšanās, kuri spēj uztvert fizisko vidi un tajā veikt sarežģītas darbības, paver daudzsološu jaunu attīstības virzienu, kurā progresīvs digitālais intelekts tiek integrēts fiziskās sistēmās, piemēram, robotikas risinājumos, autonomos dronos un bezvadītāja transportlīdzekļos. Fiziskais MI ir būtisks ārējo atkarību mazināšanai un rūpniecības konkurētspējas un stratēģiskās autonomijas veicināšanai. Tam ir vajadzīga īpaša pieeja datiem un datošanas infrastruktūrai. Tāpēc ir jāatvieglo augstas kvalitātes datu vākšana un sagatavošana, kā arī piekļuve datošanas resursiem. Turklāt ir vajadzīgs mērķorientēts atbalsts fiziskā MI modeļu un sistēmu testēšanai un validēšanai dažādos reālos apstākļos, lai nodrošinātu to robustumu un uzticamību.

(18)Svarīgu Savienības nozaru digitālā pārveide ir MI pielietošanas stratēģijas centrālais pīlārs. MI ieviešanas paātrināšana minētajās stratēģiskajās nozarēs ir būtiska globālās konkurētspējas saglabāšanai un sabiedrībai radīto ieguvumu palielināšanai. Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu jāpaātrina rūpnieciskā MI izstrāde un ieviešana Savienības stratēģiskajās rūpniecības un pakalpojumu nozarēs, vienlaikus sekmējot tādu jaudīgu nozarēm specifisku MI modeļu tehnoloģisko izstrādi, kuri paredzēti MI pielietošanas stratēģijā par prioritārām noteikto nozaru darbības prasību izpildei, piemēram, veselības aprūpē, transportā, tai skaitā aerokosmiskajā nozarē, autobūvē, apstrādes rūpniecībā, aizsardzībā un kosmosa nozarē, klimata un vides jomā un lauksaimniecības un pārtikas nozarē. Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām saskaņā ar paziņojumu COM(2025) 724 final būtu arī jāpaātrina MI pielietošanas stratēģijā par prioritārām noteikto pakalpojumu nozaru attīstība un jāveicina zinātniskie atklājumi kā viena no Eiropas stratēģijas MI izmantošanai zinātnē prioritātēm.

(19)Veselības aprūpē šiem sasniegumiem būtu jāuzlabo klīnisko lēmumu precizitāte un jāpārveido farmācijas nozare. Autobūves nozarē tiem būtu jāatbalsta tādu inovatīvu programmatūras platformu izstrāde, testēšana un ieviešana, kuras veicina Savienības rūpniecisko līderību programmdefinētu transportlīdzekļu un autonomās braukšanas jomā. Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu arī jāmazina šķēršļi MI modeļu testēšanai un ieviešanai, it īpaši pilsētās un reģionos, kuri veicina Savienības līderību programmdefinētu transportlīdzekļu un autonomās braukšanas jomā. Turklāt dalībvalstīm būtu jāveicina autonomajai braukšanai paredzētu MI sistēmu izstrāde, testēšana un ieviešana, cita starpā sadarbojoties ar MI centriem, autobūves nozari, piegādātājiem, pilsētām un reģioniem, lai dažādos Eiropas apstākļos nodrošinātu ar MI iespējotu satīklotas un autonomas mobilitātes risinājumu drošu un uzticamu ieviešanu. Ražošanas nozarē Komisijai ar uzticamu trešo personu starpniecību būtu jāveicina dažādu rūpniecības nozaru datu apvienošana specializētu MI modeļu apmācībai, nodrošinot pietiekamu apmācības datu apjomu un vienlaikus stingri aizsargājot intelektuālā īpašuma tiesības. Būtu jāpēta drošas un verificējamas datošanas pieejas, lai MI varētu izmantot sensitīvās jomās. Aizsardzības nozarē, kur MI ir kļuvis par revolucionāru tehnoloģiju, kas būtiski ietekmē drošību un aizsardzību, mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas varētu atbalstīt progresīvu spēju attīstīšanu, pilnā mērā papildinot un neskarot īpašos Savienības instrumentus aizsardzības industrijas atbalstam, tai skaitā Eiropas Aizsardzības fondu (“EAF”) un Eiropas Aizsardzības industrijas programmu (“EAIP”). Kosmosa nozarē digitālajiem sasniegumiem būtu jāpārveido kosmosa aktīvu, pakalpojumu un datu plūsmu darbības un izmantošanas veids, savukārt transporta nozarē digitālajiem sasniegumiem aviācijā būtu jāpārveido darbību pārvaldība, ar MI izmantojot gadu desmitiem uzkrātos misiju, operatīvos un novērošanas datus. Klimata un vides jomā būtu jāattīsta ģeotelpiskais MI, konkrēti, izmantojot programmas Copernicus Zemes novērošanas datus un Savienības kosmosa un savienotības programmu spējas kopumā 15 . Lauksaimniecībā MI var pārvērst sensoru, satelītu un lauksaimniecības tehnikas datus praktiski izmantojamā informācijā lauksaimniekiem. Tas var stiprināt konkurētspēju un noturību, piemēram, uzlabojot ražas prognozēšanu, ļaujot agrīni atklāt kaitīgos organismus un slimības, optimizējot apūdeņošanu un mēslošanas līdzekļu izmantošanu un atbalstot ilgtspējīgāku pārtikas ražošanu. Tā kā MI ieviešanai rūpnieciskā vidē ir vajadzīga stingra validācija reālos apstākļos, Savienībai būtu jānodrošina rūpniecības dalībniekiem mākoņdatošanā balstīti MI rīki un testēšanas vides.

(20)Savienībai būtu arī jāveicina īpaši drošas datošanas infrastruktūras pieejamība ar aizsardzību saistītu MI modeļu un sistēmu apmācībai, testēšanai un ieviešanai.

(21)Tā kā MI aģentu spējas kļūst arvien plašākas un MI lietojumi arvien ciešāk tiek integrēti reālos darījumdarbības scenārijos, rūpniecība strauji pāriet uz jaunu paradigmu, kurā šādas sistēmas spēj autonomi izpildīt uzdevumus. Ņemot vērā MI platformām izvirzītās stingrās inženiertehniskās prasības, šai pārejai uz jaunu paradigmu ir vajadzīgs stabils tehniskais satvars, lai nodrošinātu minēto sistēmu drošumu, precizitāti un atbilstību tiesību aktiem. Tāpēc mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu jātiecas izveidot suverēnas un drošas MI platformas, kas paredzētas progresīvu MI aģentu plaša mēroga ieviešanai un orķestrācijai. Minētās platformas būtu jāatbalsta ar inovatīviem orķestrācijas satvariem, kas nodrošina pārredzamību un pārskatatbildību daudzaģentu mijiedarbībā. Ir arī jāveicina stingru MI aģentu un to orķestrācijas testēšanas un eksperimentēšanas metodiku izstrāde, lai līdz minimumam samazinātu neparedzētu autonomu rīcību.

(22)Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu jāveicina MI modeļu un sistēmu plašāka izstrāde un ieviešana visā Savienības publiskajā sektorā. Konkrētāk, MI modeļi un sistēmas būtu jāizmanto labākas lēmumu pieņemšanas atbalstam, administratīvo procedūru vienkāršošanai un nevajadzīga sloga mazināšanai, it īpaši kritiski svarīgās publiskās jomās, piemēram, veselības aprūpē, kur būtu jāatvieglo datu atkalizmantošana MI modeļu un rīku vajadzībām, vienlaikus nodrošinot drošību un datu aizsardzību. Šajā nolūkā ir lietderīgi veikt pasākumus publiskā sektora datu kvalitātes uzlabošanai un apmācības datu un MI modeļu kopīgošanas un atkalizmantošanas veicināšanai visā Savienības publiskajā sektorā, tādējādi novēršot sadrumstalotību un ļaujot plašākā mērogā izvērst sekmīgus, uz lietotājiem orientētus risinājumus.

(23)Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu jāpalīdz paātrināt MI un mākoņdatošanas plaša mēroga ieviešanu, arī reģionālā un vietējā līmenī. MI plaša ieviešana privātajā un publiskajā sektorā būtu jāveicina ar MI centru tīkla starpniecību. Izmantojot šo tīklu, būtu jāizstrādā papildinoši atbalsta pasākumi, lai palīdzētu sasniegt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā (ES) 2022/2481 16 (“Digitālās desmitgades politikas programma 2030. gadam”) noteikto uzņēmumu digitālās pārveides mērķrādītāju. Turklāt būtu jāizstrādā īpaša mākoņdatošanas un MI prasmju mācību programma, lai publiskā un privātā sektora darba ņēmēji apgūtu padziļinātas kompetences, kas vajadzīgas atkarības mazināšanai no ārpussavienības pakalpojumu sniedzējiem un nākamās paaudzes spēju attīstīšanai, saskaņā ar Savienības politiku izglītības, apmācības un prasmju jomā, arī paziņojumu “Prasmju savienība” 17 . Attiecīgā gadījumā mācību programma būtu jābalsta uz attiecīgajām Eiropas iniciatīvām, tai skaitā MI prasmju akadēmiju, MI centriem un Sadarbspējīgas Eiropas akadēmiju, un tās izstrādē būtu jāiesaista ieinteresētās personas ar vajadzīgajām speciālajām zināšanām.

(24)Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu arī jāveicina Eiropas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju sniegto mākoņdatošanas pakalpojumu ieviešana publiskajā un privātajā sektorā, lai nodrošinātu mākoņdatošanas ieviešanas atbilstību mērķim stiprināt Savienības tehnoloģisko autonomiju, īpaši tādās nozarēs kā veselības aprūpe un izglītība, kurās apstrādā kritiski svarīgus datus. Šā mērķa sasniegšanai varētu izmantot attiecīgo Eiropas digitālās infrastruktūras konsorciju (“EDIC”) darbības rezultātus, tai skaitā kopīgu infrastruktūru, kopīgus standartus un paraugpraksi. Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu jāatbalsta Eiropas publiskā sektora mākoņdatošanas federācijas (“EuroCloud federācija”) izveide saskaņā ar šo regulu, lai atvieglotu drošu un noturīgu publiskā sektora datu centru pakalpojumu un mākoņdatošanas pakalpojumu kopīgošanu. Turklāt mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu jāatbalsta iepirkuma darbības, ko Komisija veic Savienības iestāžu, aģentūru un struktūru (“Savienības subjekti”), kā arī dalībvalstu līgumslēdzēju iestāžu vajadzībām visā Savienībā, jo digitālo pakalpojumu iepirkumam būtu ne tikai jāveicina publiskā sektora struktūru digitalizācija, bet arī jāļauj tām izmantot savu pirktspēju un paātrināt noturīgu un drošu digitālo risinājumu ieviešanu.

(25)Dalībvalstīm būtu jāizveido MI pieredzes un paātrināšanas centri (“MI centri”), lai nodrošinātu pienācīgu savas teritorijas aptvērumu. MI centriem būtu jādarbojas kā reģionāliem un vietējiem akseleratoriem MI, mākoņdatošanas un citu progresīvu tehnoloģiju ieviešanai un izvēršanai visā Savienībā, atbalstot MVU, MVKU un publiskā sektora struktūras to digitālajā pārveidē. Lai atvieglotu MI integrēšanu stratēģiskajās rūpniecības nozarēs, MI centriem būtu arī jāveido sinerģija ar iniciatīvām, kas sāktas saskaņā ar Datu savienības stratēģiju. Sniedzot speciālās zināšanas un atbalstu testēšanas, prasmju un inovācijas jomā, MI centriem būtu jāstiprina Savienības MI rūpnieciskās bāzes konkurētspēja un noturība, vienlaikus palielinot inovācijas spējas un veicinot MI un citu progresīvu tehnoloģiju plašu ieviešanu visā Savienībā. Tīklam būtu jābalstās uz Eiropas digitālās inovācijas centru tīklu. Tīkls cieši kopdarbosies ar citām iniciatīvām, kas atbalsta MI un citu progresīvu tehnoloģiju ieviešanu, piemēram, testēšanas un eksperimentēšanas kompleksiem un MI fabrikām. Tas balstīsies uz iniciatīvām, kas saistītas ar prasmēm, tai skaitā Prasmju pakta plaša mēroga digitālo prasmju partnerību un prasmju akadēmijām, arī MI prasmju akadēmiju.

(26)Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvu īstenošana būtu jāuztic Komisijai un dalībvalstīm. Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvu īstenošana attiecīgā gadījumā būtu jāuztic arī jebkurai citai struktūrai ar atbilstošām speciālajām zināšanām un resursiem. Konkrētāk, neskarot nākamo (2028.–2034. gada) daudzgadu finanšu shēmu, vajadzētu būt iespējai mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvu īstenošanu uzticēt kopuzņēmumiem, piemēram, ar Padomes Regulu (ES) 2021/2085 18 izveidotajam kopuzņēmumam “Viedie tīkli un pakalpojumi” (“kopuzņēmums”) vai ar Padomes Regulu (ES) 2021/1173 19 izveidotajam Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumam (“kopuzņēmums EuroHPC”) un attiecīgā gadījumā to pēctecim.

(27)Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvu darbības mērķi it īpaši būtu jāīsteno, nosakot vērienīgus un tālredzīgus mērķus, kuru nolūks ir pārsniegt pašreizējo jaunāko sasniegumu līmeni infrastruktūras attīstības, mākoņdatošanas un MI jomā. Tāpēc Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu jāatbalsta nozīmīgi stratēģiskie “lielie izaicinājumi”, kas vērsti uz Savienībai sevišķi svarīgu vismodernāko mākoņdatošanas un MI tehnoloģiju un infrastruktūras izstrādi un ieviešanu. Šiem lielajiem izaicinājumiem būtu jābalstās uz tiem, kas noteikti Regulā (ES) 2026/XXX [Mikroshēmu akts 2.0] par pasākumu satvaru Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai un kuru mērķis ir radīt MI, mākoņdatošanas, datu centru un perifērijas infrastruktūras pamatā esošās pusvadītāju tehnoloģijas.

(28)Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/694 20 , Regulu (ES) 2021/695 21 un Regulu (ES) 2021/523 22 var atbalstīt ar finansējumu no Savienības programmām un citiem instrumentiem, it īpaši no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” un programmas InvestEU. Saskaņā ar 2028.–2034. gada daudzgadu finanšu shēmu mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas varētu turpināt saņemt atbalstu no turpmākajām Savienības programmām, ja tās tiks pieņemtas, saskaņā ar to attiecīgajiem juridiskajiem pamatiem.

(29)Papildus finansējumam no Savienības programmām mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas var atbalstīt ar dalībvalstu pētniecības, izstrādes un inovācijas pasākumiem saskaņā ar piemērojamajiem valsts atbalsta noteikumiem, nodrošinot valstu un Savienības politikas savstarpēju saskanību, kā arī ar privātā sektora investīcijām. Konkrētāk, privātā sektora ieinteresētās personas būtu jāmudina ņemt vērā mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas, izstrādājot savas investīciju stratēģijas mākoņdatošanas un MI jomā. Tādējādi privātās investīcijas var palīdzēt izveidot saskaņotu un koordinētu investīciju attīstības ceļu, kas atbilst mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvās noteiktajiem plašākajiem politikas mērķiem un ilgtermiņa īstenošanas mērķiem.

(30)Komisijai būtu jāsaņem konsultācijas par mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvu īstenošanu no ieinteresētajām personām, kurām ir atbilstošas speciālās zināšanas. Konkrētāk, Komisijai būtu jāveicina sadarbība ar esošajiem ekspertu un konsultatīvajiem forumiem, piemēram, Eiropas Industriālo datu, perifērdatošanas un mākoņdatošanas aliansi, MI pielietošanas aliansi un Pusvadītāju industriālo aliansi. Eiropas Industriālo datu, perifērdatošanas un mākoņdatošanas aliansei būtu jākalpo par viedokļu apmaiņas forumu dažādām ieinteresētajām personām nākamās paaudzes perifērdatošanas un mākoņdatošanas tehnoloģiju jomā, arī uzņēmumiem, dalībvalstu pārstāvjiem un citiem attiecīgiem ekspertiem. Tai būtu jāpalīdz Komisijai izstrādāt stratēģiskos investīciju ceļvežus, kas ļautu radīt nākamās paaudzes īpaši drošas, izkliedētas, sadarbspējīgas un resursefektīvas datošanas tehnoloģijas. MI pielietošanas aliansei būtu jākalpo par MI jomas ieinteresēto personu un politikas veidotāju koordinācijas forumu, lai veicinātu diskusijas par MI potenciālu Savienības stratēģiskajās nozarēs. MI pielietošanas aliansei būtu jāturpina palīdzēt īstenot MI pielietošanas stratēģijas mērķus, konkrēti, organizējot rūpniecības darbseminārus, apzinot un novērtējot jaunus MI lietojumgadījumus stratēģiskajās nozarēs un aicinot veikt konkrētus atbalsta politikas pasākumus. Līdztekus MI pielietošanas aliansei MI observatorijai būtu jānodrošina uzticami rādītāji MI ietekmes novērtēšanai stratēģiskajās nozarēs, tehnoloģiju attīstības un tendenču uzraudzībai, kā arī to pārmaiņu uzraudzībai, ko MI var izraisīt darba tirgū.

(31)Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām būtu jāpalielina sinerģija ar darbībām, ko pašlaik atbalsta Savienība un dalībvalstis, tai skaitā saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un programmu “Digitālā Eiropa”, kā arī Padomes Regulu (ES) 2021/1173 un Regulu (ES) 2026/XXX [Mikroshēmu akts 2.0] par pasākumu satvaru Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvu un attiecīgo valsts un reģionālo stratēģiju, programmu un investīciju plānu – arī tādu, ko īsteno saskaņā ar valstu reformu programmām, viedās specializācijas stratēģijām, atveseļošanas un noturības plāniem un citiem valsts vai reģionālajiem finansēšanas instrumentiem, kas atbalsta mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvu mērķus, – saskanība, papildināmība un sinerģija. Šādas koordinācijas mērķim vajadzētu būt maksimāli palielināt publisko investīciju ietekmi, novērst finansējuma dublēšanos, veicināt prioritāšu saskaņošanu dažādos pārvaldības līmeņos un atvieglot rezultātu izvēršanu plašākā mērogā un ieviešanu visā Savienībā.

(32)Lai nodrošinātu Savienības un dalībvalstu politikas savstarpēju saskanību, dalībvalstīm būtu jāpieņem nacionālās stratēģijas, kas palīdz sasniegt Savienības mērķus mākoņdatošanas un MI attīstības jomā saskaņā ar MI kontinenta rīcības plānu un MI pielietošanas stratēģiju. Nacionālajās stratēģijās it īpaši būtu jāiekļauj MI pielietošanas stratēģijā definētais princips “MI pirmajā vietā”, mudinot organizācijas pārdomāt savus darījumdarbības procesus, ņemot vērā MI piedāvātās iespējas un radītās vajadzības, kā arī iespējamos riskus. Nacionālās mākoņdatošanas un MI stratēģijas būtu arī jāsaskaņo ar Lēmumā (ES) 2022/2481 23 noteiktajiem saistītajiem digitālajiem mērķrādītājiem, it īpaši mērķrādītāju panākt, ka vismaz 75 % Savienības uzņēmumu darījumdarbībā izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus, lielos datus un MI, un mērķrādītāju Savienībā izvērst vismaz 10 000 klimatneitrālu un ļoti drošu perifērijas mezglu, vienlaikus nodrošinot mazu latentumu. Saskaņā ar nacionālajām stratēģijām pieņemtos pasākumus varētu ņemt vērā valstu digitālās desmitgades stratēģiskajos ceļvežos (“valstu ceļveži”).

(33)Ja dalībvalsts jau ir pieņēmusi nacionālo stratēģiju, kas pienācīgi aptver šajā regulā noteiktos mērķus, tai nevajadzētu būt pienākumam pieņemt vēl vienu stratēģiju. Tomēr, ja dalībvalsts, ņemot vērā minētos mērķus, savā pašreizējā stratēģijā konstatē nepilnības, tai tā būtu attiecīgi jāatjaunina. Ar Mākslīgā intelekta aktu izveidotajai Eiropas Mākslīgā intelekta padomei (“MI padome”) ir centrāla loma Savienības MI politikas konsekventas un efektīvas īstenošanas nodrošināšanā. Tā kā mākoņdatošana ir MI pamatā un nodrošina tā darbību, MI padomei būtu jākalpo par platformu, kas atvieglo Savienības un dalībvalstu sadarbību un koordināciju ar MI ieviešanu saistītajās darbībās. Lai veiktu šo uzdevumu, MI padomei vajadzētu būt vajadzīgajām speciālajām zināšanām un pienācīgai pārstāvībai.

(34)Ņemot vērā avangarda MI izstrādei vajadzīgo vēl nepieredzēto resursu apjomu, ir jānosaka kritēriji projekta atzīšanai par avangarda MI prioritāro projektu. Šādiem projektiem būtu jāatbalsta avangarda MI tehnoloģiju izstrāde un izvēršana plašākā mērogā, it īpaši kiberdrošības nozarē. Ņemot vērā šo projektu tehnisko sarežģītību un kapitālietilpību, tiem ir vajadzīga kopdarbīga pieeja Savienības līmenī. Tāpēc ir lietderīgi prasīt, lai tajos plaši piedalītos subjekti no visas Savienības, it īpaši ar to EDIC starpniecību, kas izveidoti saskaņā ar Lēmumu (ES) 2022/2481, vai izmantojot jebkuru citu juridisku struktūru, kas spēj pārstāvēt būtisku Savienības interešu daļu.

(35)Pietiekamu MI datošanas resursu piešķiršanai avangarda MI prioritārajiem projektiem vajadzētu būt stratēģiski svarīgai Savienībai un dalībvalstīm. Savienībai proporcionāli un pieejamās Eiropas augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma (kopuzņēmums “EuroHPC”) jaudas robežās būtu jānodrošina MI datošanas resursi apjomā, kas atbilst resursiem, kurus dalībvalstis ir ieguldījušas vai apņēmušās ieguldīt izraudzītajos avangarda MI prioritārajos projektos. Savienībai un dalībvalstīm būtu arī jānodrošina pietiekams datošanas laiks MI inovācijas projektiem rūpniecībā, fiziskā MI projektiem un publiskā sektora MI projektiem. Tas neskar Padomes Regulā (ES) 2021/1173 paredzētos noteikumus un procedūras. Kopuzņēmuma “EuroHPC” piekļuves politika būtu jāpielāgo tā, lai šādu datošanas resursu piešķiršana notiktu efektīvi, pārredzami un savlaicīgi, neskarot pašreizējo darbību nepārtrauktību un to projektu tiesības, kuriem jau piešķirti “EuroHPC” MI datošanas resursi.

(36)Lai īstenotu Savienības vērienīgos mērķus MI jomā, ir jāstiprina digitālā infrastruktūra un tajā jāinvestē, tai skaitā jāpalielina mākoņdatošanas un perifērdatošanas jauda, kas ļauj veikt apmācību, precīzu pielāgošanu, ieviešanu un darbību reāllaikā. Datu centru izvēršana Savienībā atpaliek un joprojām ir koncentrēta nelielā skaitā jau nostiprinājušos centru, tādējādi radot strukturālu nelīdzsvarotību starp dalībvalstīm un neefektivitāti, piemēram, lielākas izmaksas, lielāku latentumu perifērajos reģionos, nevienlīdzīgas iespējas uzņēmumiem un lēnāku digitālo pārveidi. Datu centru jaudas palielināšana un ģeogrāfiski līdzsvarota izvēršana visā Savienībā ir arī būtiska, lai samazinātu atkarības no ārējās infrastruktūras, tādējādi mazinot ekonomiskās drošības riskus un atbalstot Savienības konkurētspēju, noturību un suverenitāti.

(37)Datu centri ir Savienībai kritiski svarīga infrastruktūra, kas var radīt būtisku ekonomisko vērtību, tai skaitā nozīmīgas investīcijas un darbvietas, un atbalstīt inovācijas ekosistēmas, īpaši tad, ja tie ir integrēti vietējā vidē atbilstoši vietējām vajadzībām un paraugpraksei. Pienācīgi pārvaldīta datu centru jaudas palielināšana Savienībā var sniegt būtiskus ekonomiskus un stratēģiskus ieguvumus, palīdzēt modernizēt energosistēmu, atbalstīt tīras enerģijas attīstību un enerģijas ilgtspējīgu izmantošanu. Tas ir atkarīgs no tā, vai tiek īstenots atbilstošs satvars, kas novērš negatīvu ietekmi, piemēram, energoapgādes sistēmas pārslodzi, nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un neizmantotas iespējas. Datu centru paātrināšanas zonām (“paātrināšanas zonas”) būtu jāveicina šā mērķa sasniegšana, ļaujot saskaņā ar skaidru un racionalizētu tiesisko regulējumu izvērst infrastruktūru vajadzīgajā apjomā un tempā.

(38)Ja dalībvalsts teritorijā tiek izvērsta jauda, būtu jāizraugās paātrināšanas zonas, kurās varētu veicināt datu centru attīstīšanu, paplašināšanu un modernizēšanu. Šādu zonu izraudzīšanai būtu jāpalīdz novērst Savienības jaudas iztrūkumu un palielināt Savienības konkurētspēju, autonomiju un tehnoloģisko noturību, vienlaikus nodrošinot atbilstību piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem, tai skaitā prasībām energoefektivitātes un vides aizsardzības jomā. Pietiekama un savlaicīga energoapgāde paātrināšanas zonās ir būtisks priekšnosacījums to efektīvai izvēršanai un datu centru jaudas attīstīšanai visā Savienībā. Uzticama un precīza informācija par enerģijas pieprasījumu nākotnē veicina izmaksu ziņā efektīvu tīkla attīstību. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāsagatavo analīze par katru paātrināšanas zonu, apzinot tās pašreizējās un turpmākās enerģijas vajadzības. Šādai analīzei būtu jāsniedz informācija valsts tīkla plānošanai, tādējādi veicinot mērķtiecīgas apsteidzošas investīcijas tīklā un ātrāku pieslēgšanu tīklam paātrināšanas zonā. Nosakot darbības jomu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā attiecīgās transporta un tīkla infrastruktūras pieejamība. Šo novērtējumu rezultāti būtu jāatspoguļo valstu tīkla attīstības plānos, lai turpmākajā tīkla plānošanā pienācīgi ņemtu vērā enerģijas pieprasījuma punktus nākotnē. Lai nodrošinātu, ka paātrināšanas zonas rada piemērotus apstākļus jaudas izvēršanai, dalībvalstīm būtu jāatvieglo skaidru un efektīvu pieslēguma procedūru īstenošana un elastīgu pieslēguma līgumu noslēgšana, kā arī saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/944 jāprecizē datu centru operatoriem piemērojamie nosacījumi pieslēgšanai tīklam. Gaidāmais tiesību akta priekšlikums par nākotnes prasībām atbilstošiem elektroenerģijas rēķiniem ES radīs stimulus optimāli un izmaksu ziņā efektīvi izmantot tīkla infrastruktūru un veicinās sistēmai labvēlīgu patēriņu. Elektroenerģijas pirkuma līgumi (“EPL”) ir svarīgi instrumenti datu centriem, jo tie nodrošina cenu stabilitāti ilgtermiņā un vienlaikus ļauj datu centru operatoriem iepirkt tīru elektroenerģiju lielā apjomā, tādējādi atbalstot stabilu un uzticamu darbību un pārkārtošanos uz tīras enerģijas sistēmu. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveicina EPL izmantošana, arī paātrināšanas zonās, novēršot nepamatotus šķēršļus un nesamērīgas vai diskriminējošas procedūras vai maksas, lai nodrošinātu cenu paredzamību.

(39)Nosakot ilgtspējas prasības datu centriem, kas izbūvēti datu centru paātrināšanas zonās, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek izmantoti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2024/1364 24 saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/1791 25 definētie galvenie snieguma rādītāji. Mērķis ir paātrināšanas zonās nodrošināt konsekventus vides standartus, palielināt energoefektivitāti un atbalstīt Savienības plašākos klimata, vidiskos un ilgtspējas mērķus. Turklāt, lai paātrināšanas zonās novērstu resursu spekulatīvu rezervēšanu un nodrošinātu taisnīgu, saprātīgu un nediskriminējošu piekļuvi, kas saglabā efektīvu konkurenci un atbalsta paātrināšanas zonu savlaicīgu un efektīvu attīstību, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka resursu piešķiršana un izmantošana šajās zonās notiek ar taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem un nerada spekulatīvu rezervēšanu vai tirgus norobežošanas praksi, kas varētu kavēt efektīvu konkurenci vai šo zonu efektīvu attīstīšanu vai izmantošanu.

(40)Lai atvieglotu un paātrinātu datu centru projektu izvēršanu paātrināšanas zonās, dalībvalstīm būtu jāizraugās vienoti informācijas punkti vai, ja iespējams, jāpilnveido vai jāintegrē tie, kas izraudzīti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1309 26 .

(41)Ar Regulu (ES) 202X/XXX [par vidisko novērtējumu paātrināšanu] 27 izveido vienotu satvaru vidisko novērtējumu paātrināšanai, lai veicinātu svarīgu tehnoloģiju ieviešanu Savienībā, samazinātu atkarības un palielinātu konkurētspēju. Ar vidiskajiem novērtējumiem saistītās procedūras būtu jāpaātrina un jāracionalizē attiecībā uz plāniem, programmām un projektiem visās ekonomikas nozarēs, vienlaikus saglabājot augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni. Tomēr dažās nozarēs vidiskie novērtējumi var būt jāveic vēl ātrāk. Lai nodrošinātu vidisko novērtējumu tiesiskā regulējuma saskanību un vienlaikus ņemtu vērā vajadzību paātrināt izvēršanu dažās stratēģiskajās nozarēs, ar Regulu (ES) 202X/XXX [par vidisko novērtējumu paātrināšanu] izveido īpašu rīkkopu. Ņemot vērā datu centru projektu nozīmi Savienības klimata un vidisko mērķu sasniegšanā, jo tie palīdz uzlabot energoefektivitāti, ļauj integrēt tīru enerģiju un nodrošina infrastruktūru, kas vajadzīga viedākiem tīkliem, transporta sistēmām un mazoglekļa tehnoloģijām, kā arī to ieguldījumu Savienības noturībā un ekonomiskajā drošībā, jo tie nodrošina uzticamu infrastruktūru Savienībā kritiski svarīgu pakalpojumu aizsardzībai un stiprina Savienības spēju darboties neatkarīgi, paātrināšanas zonās izbūvēti datu centru projekti būtu jāuzskata par stratēģiskiem projektiem Regulas (ES) 202X/XXX [par vidisko novērtējumu paātrināšanu] nozīmē un tāpēc tiem būtu jāpiemēro minētajā regulā izveidotā īpašā rīkkopa. Dalībvalstīm būtu jāizveido kopus pamatatļauja, kas atspoguļo katras izraudzītās paātrināšanas zonas īpašās iezīmes. Šai publisko iestāžu izdotajai kopus pamatatļaujai būtu jāaptver atļaujas, kas parasti vajadzīgas šādām darbībām attiecīgajā teritorijā, izņemot atļaujas pieslēgšanai tīklam.

(42)Komisijai vajadzētu būt iespējai par stratēģiskiem projektiem atzīt datu centru projektus, kas sniedz būtisku ieguldījumu Savienības digitālajā nozarē un enerģētikas nozarē un atbilst skaidriem kritērijiem. Ņemot vērā datu centru stratēģisko projektu nozīmi, dalībvalstis, neskarot LESD 107. un 108. pantu, minētajiem projektiem var samērīgi piemērot atbalsta pasākumus. Plānojot šādus atbalsta pasākumus, dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto attiecīgie publiskā atbalsta sniegšanas satvari. Stratēģiskajiem projektiem tirgus nepilnība būtu jānovērš samērīgi, nedublējot un neizspiežot privāto finansējumu un vienlaikus nodrošinot skaidru Savienības pievienoto vērtību.

(43)Datu centru stratēģiskajiem projektiem būtu jāpiešķir atbalsts no Savienības programmām, fondiem un finanšu instrumentiem saskaņā ar to izveides regulās noteiktajiem mērķiem un neskarot nākamo (2028.–2034. gada) daudzgadu finanšu shēmu. Konkrētāk, šiem stratēģiskajiem projektiem kā augstas kvalitātes projektiem, kas palīdz sasniegt Eiropas Konkurētspējas fonda mērķi, būtu jāpiešķir konkurētspējas zīmogs, ja tie atbilst Regulā (ES) 2026/XXX [par Eiropas Konkurētspējas fonda (“EKF”) izveidi] 28 paredzētajiem nosacījumiem.

(44)Lai veicinātu datu centru jaudas stratēģisku izvēršanu visā Savienībā, Komisijai būtu jāuzrauga pieejamā datošanas jauda un datu centru jaudas pieprasījuma apjoms un jānosaka jaudas iztrūkuma apmērs visā Savienībā. Komisija šādu uzraudzību var izmantot savu iespējamo ieteikumu sagatavošanā. Lai palīdzētu dalībvalstīm paātrināt datu centru jaudas izvēršanu, Komisija attiecīgā gadījumā var ieteikt pasākumus konstatētā Savienības jaudas iztrūkuma novēršanai. Saskaņā ar Digitālās desmitgades politikas programmu 2030. gadam Komisijai būtu arī jāpārskata digitālās desmitgades mērķrādītāji, lai ņemtu vērā tehniskās, ekonomiskās vai sabiedriskās norises un Savienības prioritāšu attīstību šajā jomā.

(45)Šī regula būtu jāpiemēro Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām (“Savienības subjekti”), kad tās veic šīs regulas darbības jomā ietilpstošu mākoņdatošanas pakalpojumu un MI sistēmu iepirkuma procedūras.

(46)Savienība joprojām ir kritiski atkarīga no neliela skaita mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju, kurus kontrolē trešās valstis vai trešās valstīs iedibināti tiesību subjekti. Tas pakļauj Savienību kritiskām stratēģiskām atkarībām un koncentrācijas riskiem, tai skaitā neaizsargātībai, ko rada trešo valstu tiesību aktu eksteritoriāla piemērošana, iespējamiem traucējumiem, kas ietekmē mākoņdatošanas pakalpojumu nepārtrauktību, kvalitāti un noturību, riskam, ko rada ierobežotas iespējas kontrolēt un uzraudzīt personas datus, nepersondatus un infrastruktūru, kā arī riskam, ka trešās valstis vai trešās valstīs iedibināti tiesību subjekti, kontrolējot mākoņdatošanas pakalpojumus, īsteno nepamatotu ekonomisko vai politisko ietekmi. Ņemot vērā iepriekš minēto, Savienības un tās dalībvalstu spēja saglabāt kontroli pār Savienības un valstu jurisdikcijā esošo infrastruktūru, datiem, aktīviem un tehnoloģiju sistēmām ir kļuvusi par būtisku politikas imperatīvu.

(47)Spēkā esošajos Savienības tiesību aktos ir reglamentētas mākoņdatošanas pakalpojumiem piemērojamās kiberdrošības, datu aizsardzības, sadarbspējas un datu pārnesamības prasības. Tomēr šādu risku mazināšanai nav transversāla Savienības tiesiskā regulējuma, kas radītu saskaņotu izpratni par to, kas ir uzticams mākoņdatošanas pakalpojums. Dažas dalībvalstis ir izstrādājušas vai izstrādā nacionālas pieejas suverēnu pakalpojumu apzināšanai. Tomēr valstu pasākumi pienācīgi nerisina pārrobežu jautājumus, kas saistīti ar Savienības suverenitātes trūkumu mākoņdatošanas ekosistēmā, un rada risku sadrumstalot Savienības iekšējo tirgu un apdraudēt kopīgos autonomijas un suverenitātes mērķus.

(48)Reaģējot uz Savienības pieaugošajām bažām par suverenitāti, mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji ir laiduši klajā pielāgotas savu pakalpojumu piedāvājumu versijas. Tomēr minētās versijas nerisina suverenitātes pamatproblēmas, ko rada trešo valstu tiesību aktu eksteritoriālā iedarbība un iespējama pakalpojuma kvalitātes pasliktināšanās vai pakalpojuma pārtraukšana. Līdz ar to Savienība nespēs nodrošināt autonomiju vai kontroli pār saviem datiem, aktīviem un digitālo infrastruktūru. Tāpēc pašreizējais satvars ir jāpapildina ar mērķtiecīgām darbībām Savienības līmenī, ieviešot saskaņotu mehānismu, kas var stiprināt Savienības ilgtermiņa stratēģiju tehnoloģiskās autonomijas, kontroles un noturības nodrošināšanai mākoņdatošanas un MI ekosistēmā.

(49)Ņemot vērā iepriekš minēto, ar sabiedrisko kārtību saistīto bažu – tai skaitā, piemēram, ekonomiskās drošības risku – būtiska palielināšanās prasa efektīvi un saskanīgi īstenot aizsardzības pasākumus attiecībā uz darbībām, ko atbalsta no Savienības budžeta. Attiecībā uz Savienības subjektiem Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 29 136. pantā ir noteikta sensitīvu publiskā iepirkuma procedūru apzināšanas un īstenošanas darbības joma, noteikumi un procedūras.

(50)Tāpēc, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, ir jāprecizē nosacījumi, kas Savienības un dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm būtu jāpiemēro mākoņdatošanas pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūrās. Izvēloties piemērotus riska mazināšanas pasākumus Savienības un dalībvalstu sabiedriskās kārtības aizsardzībai, ir būtiski ņemt vērā iespējamo pakļautību riskam. Savienības un dalībvalstu kritiskā atkarība no neliela skaita mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju, kurus kontrolē trešā valsts vai trešā valstī iedibināts tiesību subjekts, var radīt tādus riskus kā ļaunprātīga izmantošana (t. i., manipulēšana, attālināta piekļuve un kontrole, sabotāža, izmantošana par ieroci), piekļuve informācijai (t. i., piekļuve sensitīvai informācijai, neatļauta saziņa, tehnoloģiju noplūde, manipulēšana ar datiem vai datu eksfiltrācija, spiegošana) un ar atkarību saistīta neaizsargātība (t. i., politiska un/vai ekonomiska piespiešana, piemēram, izmantojot atkarību no viena pakalpojumu sniedzēja vai tehnoloģijas, embargo vai sankcijas vai nosakot monopolcenas, kas kaitē Savienības un dalībvalstu finanšu interesēm).

(51)Lai novērstu minētos riskus un paredzētu pienācīgus riska mazināšanas pasākumus, ir jāizveido Savienības mākoņdatošanas suverenitātes satvars, kurā noteikti uzticamu mākoņdatošanas pakalpojumu kritēriji. Lai ņemtu vērā suverenitātes niansēto un daudzslāņaino raksturu, satvarā būtu jāparedz četri dažādi uzticamu piedāvājumu līmeņi (“Savienības uzticamības līmeņi”).

(52)Savienības uzticamības līmeņiem būtu jānodrošina samērīgs satvars, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, saglabājot publiskā sektora struktūru kontroli un rīcībspēju. Lielākajai daļai publisko pakalpojumu nebūtu vajadzīgi visaugstākie uzticamības līmeņi. Dažos konkrētos gadījumos Savienības 3. vai 4. uzticamības līmeni var uzskatīt par nepieciešamu un samērīgu sabiedriskās kārtības aizsardzībai. Riska novērtējums, kas jāveic dalībvalstīm un Savienības subjektiem, nodrošina proporcionalitātes un subsidiaritātes principu ievērošanu, izvērtējot konkrētos gadījumus, kad sabiedriskās kārtības aizsardzībai ir vajadzīgs visaugstākais uzticamības līmenis.

(53)Ir svarīgi, lai mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja iedibinājuma valsts kompetentās iestādes varētu novērtēt, vai mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas sniegt savus mākoņdatošanas pakalpojumus Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām, nodrošina atbilstošu uzticamības līmeni. Ir izveidots mehānisms tādu mākoņdatošanas pakalpojumu atzīšanai, kuriem ir ES atbilstības deklarācija par atbilstību Savienības 1. uzticamības līmenim vai par kuriem revīzijas organizācija ir sniegusi pozitīvu revīzijas atzinumu un revīzijas ziņojumu. Kad atzīšanas procedūra ir sekmīgi pabeigta, mākoņdatošanas pakalpojums visā Savienībā tiek atzīts par tādu, kas nodrošina attiecīgo Savienības uzticamības līmeni. Skaidrības, vienkāršības un efektivitātes labad pilnvaras uzraudzīt ar mākoņdatošanas suverenitātes satvaru saistīto pienākumu izpildi un panākt to izpildi būtu jāpiešķir tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā atrodas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja galvenā darījumdarbības vieta.

(54)Lai pierādītu atbilstību Savienības 1. uzticamības līmenim, mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem vienīgajiem būtu jāatbild par atbilstības pašnovērtējumu veikšanu, piemērojot attiecīgos minētā Savienības uzticamības līmeņa kritērijus. Šādu pašnovērtējumu pamatā vajadzētu būt dokumentētiem pierādījumiem, iekšējās kontroles procedūrām un pastāvīgai uzraudzībai, kam kopumā vajadzētu būt pietiekamiem, lai pierādītu piemērojamo kritēriju izpildi.

(55)Neatkarīgas revīzijas ir svarīgs instruments mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju sniegto mākoņdatošanas pakalpojumu atbilstības uzraudzībai. Tā kā ir jānodrošina, ka Savienības 2., 3. vai 4. uzticamības līmenim piemērojamos kritērijus pārbauda neatkarīgi trešo personu eksperti, mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāatbild par atbilstību šajā regulā noteiktajiem kritērijiem un tā jāapliecina neatkarīgā revīzijā. Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējai brīvi izvēlēties revīzijas organizāciju, ja vien tā apliecina vajadzīgo neatkarību un atbilstību šīs regulas prasībām. Lai nodrošinātu, ka revīzijas tiek veiktas rezultatīvi, efektīvi un savlaicīgi, mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem būtu pienācīgi jāsadarbojas ar revīzijas veicējiem un jāsniedz tiem vajadzīgā palīdzība, tai skaitā jānodrošina revīzijas organizācijām piekļuve visiem attiecīgajiem datiem un telpām, kas vajadzīgi revīzijas pienācīgai veikšanai, un jāatbild uz mutiskiem vai rakstiskiem jautājumiem. Revīzijas organizācijām vajadzētu būt iespējai izmantot arī citus objektīvas informācijas avotus. Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji nedrīkstētu kavēt revīzijas veikšanu. Revīzijas būtu jāveic saskaņā ar nozares paraugpraksi, ievērojot augstus profesionālās ētikas un objektivitātes standartus un pienācīgi ņemot vērā revīzijas standartus un prakses kodeksus. Revīzijas organizācijām būtu jāgarantē to uzdevumu izpildes laikā iegūtās informācijas, piemēram, komercnoslēpumu, konfidencialitāte, drošība un integritāte. Šo garantiju nedrīkstētu izmantot, lai apietu šajā regulā paredzēto revīzijas pienākumu piemērošanu. Revīzijas organizācijām vajadzētu būt vajadzīgajām speciālajām zināšanām riska pārvaldības jomā un tehniskajai kompetencei mākoņdatošanas pakalpojumu revīziju veikšanai. Tām būtu jāievēro neatkarības pamatprasības attiecībā uz aizliegtiem ar revīziju nesaistītiem pakalpojumiem, revīzijas uzņēmumu rotāciju un atlīdzību, kas nav atkarīga no revīzijas rezultāta. Ja rodas šaubas par revīzijas organizācijas neatkarību vai tehnisko kompetenci, tai būtu jāatsakās no revīzijas uzdevuma vai tas jāpārtrauc.

(56)Revīzijas ziņojumam vajadzētu būt pietiekami pamatotam, lai tajā būtu sniegts saturīgs pārskats par revīzijas laikā veiktajām darbībām un izdarītajiem secinājumiem. Tam būtu jāsniedz informācija par pasākumiem, ko mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji veikuši, lai izpildītu piemērojamos kritērijus un savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, un attiecīgā gadījumā jāierosina šo pasākumu uzlabojumi. Revīzijas ziņojumā būtu jāiekļauj revīzijas atzinums, kura pamatā ir no iegūtajiem revīzijas pierādījumiem izdarītie secinājumi. “Pozitīvs atzinums” būtu jāsniedz, ja visi pierādījumi liecina, ka pakalpojumu sniedzējs atbilst šajā regulā noteiktajiem revīzijas kritērijiem un pienākumiem. “Negatīvs atzinums” būtu jāsniedz, ja revīzijas organizācija uzskata, ka pakalpojumu sniedzējs neatbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Ja revīzijas atzinumā nav iespējams izdarīt secinājumu par konkrētiem revīzijas tvērumā ietilpstošiem aspektiem, tajā būtu jāpaskaidro iemesli, kuru dēļ tas nebija iespējams. Attiecīgā gadījumā ziņojumā būtu jāapraksta konkrētie elementi, kurus nebija iespējams revidēt, un jāpaskaidro, kāpēc tas nebija iespējams.

(57)Ir jāizveido tādu atzītu mākoņdatošanas pakalpojumu centrālais repozitorijs, kuriem piešķirts Savienības uzticamības līmenis, lai atvieglotu attiecīgās informācijas drošu un efektīvu glabāšanu, piekļuvi tai un tās apmaiņu starp publiskā sektora klientiem, kas izmanto pakalpojumus, kuri nodrošina kādu no Savienības uzticamības līmeņiem, revīzijas organizācijām, kompetentajām iestādēm un Komisiju.

(58)Lai nodrošinātu, ka mākoņdatošanas suverenitātes satvarā pakalpojumiem piešķirtā Savienības uzticamības līmeņa statuss joprojām ir precīzs un uzticams, pakalpojumu sniedzējiem būtu nekavējoties jāziņo revīzijas organizācijai un iedibinājuma valsts kompetentajām iestādēm par visu attiecīgo informāciju vai būtiskām apstākļu izmaiņām. Minētajai informācijai būtu jāļauj revīzijas organizācijai vajadzības gadījumā atkārtoti novērtēt, grozīt vai atsaukt revīzijas ziņojumu un atzinumu un pēc tam informēt attiecīgo iedibinājuma valsts kompetento iestādi, lai tā pārskatītu mākoņdatošanas pakalpojuma atzīšanu par tādu, kas nodrošina konkrētu Savienības uzticamības līmeni. Šai informācijai būtu arī jāļauj attiecīgajai kompetentajai iestādei attiecīgi pārskatīt mākoņdatošanas pakalpojuma atzīšanu.

(59)Lai nodrošinātu mākoņdatošanas suverenitātes satvara efektīvu un saskanīgu piemērošanu, dalībvalstīm būtu jāizraugās viena vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par revīzijas procedūras un satvara atzīšanu, kā arī par atzītu mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Minētajām iestādēm būtu jāpiešķir vajadzīgās pilnvaras, resursi, speciālās zināšanas un tehniskie līdzekļi, lai tās varētu efektīvi, objektīvi un neatkarīgi veikt savus uzdevumus. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka minēto iestāžu pienākumi ir skaidri noteikti un ka tās cieši sadarbojas savā starpā, ar citām attiecīgajām valsts iestādēm, tai skaitā datu aizsardzības iestādēm un kiberdrošības iestādēm, un attiecīgā gadījumā ar Komisiju, lai nodrošinātu saskanīgu uzraudzību un atvieglotu attiecīgās informācijas un paraugprakses apmaiņu visā Savienībā. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai par kompetentajām iestādēm izraudzīties vienu vai vairākas esošās iestādes.

(60)Savstarpēja palīdzība starp kompetentajām iestādēm ir būtiska, lai pārrobežu kontekstā visā Savienībā nodrošinātu šīs regulas efektīvu uzraudzību un izpildes panākšanu, arī savlaicīgi apmainoties ar informāciju, koordinējot izmeklēšanas pasākumus un sniedzot atbalstu uzdevumu izpildē Savienībā. Turklāt efektīvai izpildes panākšanai ir vajadzīga cieša pārrobežu sadarbība starp kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu šīs regulas saskanīgu piemērošanu visās dalībvalstīs un savlaicīgi apmainītos ar attiecīgo informāciju sistēmisko risku novēršanai Savienībā.

(61)Savienības mērķis stiprināt savu autonomiju būtu jāīsteno atvērtā, uz sadarbību vērstā veidā, kas atbilst Savienības starptautiskajām saistībām un partnerībām. Tāpēc ar Savienības 1., 2. un 3. uzticamības līmeni sasniedzamie politikas mērķi būtu jāsaprot kā Savienības spēja vajadzības gadījumā rīkoties autonomi, vienlaikus turpinot sadarboties ar saviem starptautiskajiem partneriem un veicinot savstarpēji izdevīgu sadarbību. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija attiecībā uz Savienības 3. uzticamības līmeni var nolemt, ka mākoņdatošanas pakalpojumu, kuru kontrolē trešā valsts vai trešā valstī iedibināts tiesību subjekts, joprojām var revidēt saskaņā ar revīzijas kritērijiem, ja trešā valsts ir ieviesusi īpašus aizsardzības pasākumus, kas nodrošina, ka nepastāv neatļautas piekļuves Savienības datiem risks vai risks, ka varētu pasliktināties pakalpojuma kvalitāte vai tikt traucēta tā nepārtrauktība. Komisijai būtu jānovērtē, vai uz trešo valsti attiecas lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. pantu. Konkrētāk, būtu jānosaka, vai lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību vispārīgi attiecas uz visu trešo valsti vai tikai uz konkrētām nozarēm vai sertificētām organizācijām. Būtu arī jānovērtē, vai lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību tvērums aptver konkrētās apstrādes darbības, ko veic saistībā ar pakalpojuma sniegšanu, vai arī datu nosūtīšanai joprojām ir jāievieš atbilstoši aizsardzības pasākumi.

(62)Lai nodrošinātu saskanīgu un uz risku balstītu pieeju Savienības autonomijai, dalībvalstīm un Savienības subjektiem būtu jāveic viens vai vairāki riska novērtējumi, lai noteiktu publiskā sektora darbības, kas skar sabiedrisko kārtību. Riska novērtējumā būtu jānosaka darbībām piemērotais Savienības uzticamības līmenis, ņemot vērā šo darbību nozīmi sabiedriskās kārtības aizsardzībā nozarēs, uz kurām attiecas Direktīva (ES) 2022/2555, un valsts drošības, iekšējās drošības, ārējo robežu pārvaldības, aizsardzības, tieslietu vai tiesībaizsardzības jomās, tai skaitā noziedzīgu nodarījumu novēršanā, izmeklēšanā, atklāšanā un kriminālvajāšanā saistībā ar tiem. Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu un saglabātu digitālā vienotā tirgus integritāti, Komisija sniegs norādījumus, kas palīdzēs dalībvalstīm veikt riska novērtējumus. Tās informācijas sensitivitātes līmeņa noteikšana, kuru var mitināt mākoņdatošanas pakalpojumā ar Savienības uzticamības līmeni, ir dalībvalstu kompetencē un rīcības brīvībā, tomēr, lai nodrošinātu konsekvenci visā Savienībā, Savienības 3. un 4. uzticamības līmenim būtu jāļauj droši mitināt ES klasificētu informāciju.

(63)Savos riska novērtējumos Savienības subjekti un dalībvalstis novērtē mākoņdatošanas vidē apstrādāto personas datu un nepersondatu sensitivitāti, kritiskumu un apjomu. Šāda apstrāde var ietvert parastu darījumdarbības informāciju, komerciāli sensitīvu informāciju, darbības ziņā kritiski svarīgus datus, personas datus Regulas (ES) 2016/679 nozīmē un datus, uz kuriem attiecas Savienības tiesību aktos – arī Direktīvā (ES) 2022/2555 un Regulā (ES) 2022/2554 – konkrētām nozarēm noteiktie pienākumi. Komisijas norādījumi ļauj Savienības subjektiem un dalībvalstīm zināmā mērā elastīgi noteikt attiecīgos Savienības uzticamības līmeņus un informācijas un lietotāju kategorijas, kurām šādi līmeņi ir piemēroti. Tajā pašā laikā atšķirīgas valstu pieejas datu sensitivitātes un uzticamības prasību klasificēšanai un kartēšanai var apdraudēt suverenitātes satvara konsekventu piemērošanu visā Savienībā. Lai nodrošinātu saskaņotu īstenošanu visā Savienībā, Komisijai sadarbībā ar attiecīgajām iestādēm būtu jāsniedz centralizēti koordinēti norādījumi par Savienības uzticamības līmeņu sasaisti ar informācijas kategorijām, ņemot vērā mākoņdatošanas vidē apstrādāto datu sensitivitāti, kritiskumu un apjomu, līgumslēdzēju iestāžu darbību sistēmisko nozīmi un piemērojamos pienākumus, kas izriet no Savienības tiesību aktiem. Turklāt Savienības uzticamības līmeņu kritērijiem nebūtu jāietekmē Savienības tiesību aktos paredzētie pārrobežu sadarbības pienākumi. Ja personas datu apstrādei izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus, Regulā (ES) 2016/679 ir paredzēts pienākums vienoties par organizatoriskiem un tehniskiem pasākumiem atbilstības nodrošināšanai minētajai regulai. Ja mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs pakalpojumu sniegšanā izmanto apakšuzņēmējus, tie paši nolīgumi attiecas arī uz apakšuzņēmējiem. Ja saskaņā ar šo regulu būtu jāīsteno īpaši tehniski un organizatoriski pasākumi, lai nodrošinātu personas datu apstrādi atbilstoši šai regulai, šādus pasākumus varētu paredzēt obligātajos nolīgumos saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un uz tiem varētu atsaukties, lai pierādītu vajadzīgo Savienības uzticamības līmeņu sasniegšanu.

(64)Datu brīva aprite Savienībā ir būtisks nosacījums iekšējā tirgus pienācīgai darbībai. Lai veicinātu datu brīvu apriti Savienībā un atbalstītu iekšējā tirgus darbību, ir lietderīgi, ka dalībvalstis nodrošina, ka dati netiek ierobežoti vienas dalībvalsts teritorijā un tos var glabāt un apstrādāt visā Savienībā bez nepamatotiem ierobežojumiem. Savienība uztur atvērtu un nediskriminējošu tirgus piekļuves satvaru saskaņā ar LESD un ievērojot starptautiskās saistības. Tās ietver saistības saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (“PTO”) Nolīgumu par valsts iepirkumu (“NVI”), kā arī divpusējos tirdzniecības nolīgumus. Tomēr vajadzības gadījumā un pienācīgi pamatotos apstākļos Savienība saskaņā ar PTO NVI III panta 2. punkta a) apakšpunktu saglabā tiesības pieņemt vai saglabāt pasākumus, kas vajadzīgi sabiedrības morāles, kārtības vai drošības aizsardzībai, tādējādi pieļaujot nepieciešamus un samērīgus ierobežojumus piekļuvei publiskā iepirkuma procedūrām. Tādu risku kā kritiskas atkarības, trešo valstu dalībnieku neatļauta piekļuve Savienības datiem, tehnoloģiju noplūde, sabotāža un spiegošana apzināšana un novēršana ir būtiska Savienības sabiedriskās kārtības aizsardzībai. Savienības un tās dalībvalstu sabiedriskās kārtības aizsardzībai ir vajadzīga piesardzīga, bet stingra politiska, juridiska un operatīva rīcība gan valsts, gan Savienības līmeņa līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās, pilnībā ievērojot starptautiskās saistības. Tāpēc Savienības un tās dalībvalstu sabiedriskās kārtības aizsardzībai līgumslēdzējām iestādēm, kuru darbības apzinātas, pamatojoties uz dalībvalsts riska novērtējumu, būtu jāiepērk tikai tādi mākoņdatošanas pakalpojumi, kas nodrošina atbilstošu Savienības 2. līdz 4. uzticamības līmeni. Ir jāizveido vienots publiskā sektora aizsardzības pamatlīmenis, visā Savienībā obligāti nosakot Savienības 1. uzticamības līmeni; tādējādi tiks mazināta publiskā sektora neaizsargātība pret trešo valstu piekļuvi Savienības datiem un pakalpojumu traucējumiem.

(65)Lai palielinātu noturību un ierobežotu atkarību no viena mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja, Savienības subjektiem un dalībvalstīm savās publiskā iepirkuma procedūrās būtu jāapsver, vai būtu piemērota vairāku pakalpojumu sniedzēju vai daudzmākoņu stratēģija. Lēmuma par daudzmākoņu arhitektūras pieņemšanu un īstenošanu pamatā vajadzētu būt konkrētajam kontekstam pielāgotam riska novērtējumam. Novērtējumā būtu jāapzina visi attiecīgie darbības, regulatīvie vai ar noturību saistītie apstākļi, kas pamatotu vairāku pakalpojumu sniedzēju vai daudzmākoņu stratēģijas pieņemšanu.

(66)Publiskais iepirkums bieži vien ir nozīmīgs tirgus attīstības virziena signāls. Prasības, ko publiskās iestādes nosaka vai kas tām tiek noteiktas attiecībā uz mākoņdatošanas pakalpojumu konkrētu uzticamības līmeņu izmantošanu, parasti pārņem arī regulētajās nozarēs strādājošie privātā sektora subjekti, un tam sekojošā netiešā ietekme laika gaitā veicina plašāku tirgus pārkārtošanos. Šīs norises apliecina, cik svarīgi ir nodrošināt, lai privātā sektora subjekti, kas darbojas Direktīvas (ES) 2022/2555 I pielikumā minētajās nozarēs, varētu veikt tādus pašus novērtējumus kā Savienības subjekti un dalībvalstis.

(67)Mākoņdatošanas pakalpojumu un MI sistēmu publiskā iepirkuma procedūrās līgumslēdzējām iestādēm piedāvājuma kvalitātes novērtējumā būtu jāiekļauj skaidra Eiropas pievienotā vērtība. Šādai pievienotajai vērtībai būtu jāietver ieguldījums Savienības digitālās piegādes ķēdes stiprināšanā, Savienības tehnoloģiju integrēšanā, pakalpojuma sniegšanai Savienībā vajadzīgās inovācijas īstenošanā un pakalpojuma sniegšanā, izmantojot Savienībā projektētus vai ražotus aparatūras komponentus. Ar Eiropas pievienoto vērtību saistītajam kritērijam nevajadzētu būt izšķirošam līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā, un tas būtu jāpiemēro tā, lai saglabātu ar izpildes prasībām tieši saistīto tehnisko un finansiālo kritēriju prioritāti. Šajā nolūkā līgumslēdzējas iestādes varētu apsvērt iespēju vispārējā novērtēšanas metodikā Eiropas pievienotajai vērtībai piešķirt ne vairāk kā 15 no 120 punktiem, nodrošinot, ka tās svērums joprojām ir samērīgs un pakārtots līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatkritērijiem.

(68)Inovācijas iepirkums mākoņdatošanas pakalpojumu un MI sistēmu jomā ir būtisks tehnoloģiju attīstības veicināšanai, digitālās noturības un konkurētspējas stiprināšanai un tam, lai publiskās iestādes varētu izmantot drošus, efektīvus un uzticamus digitālos risinājumus, kas attīstās līdz ar strauji mainīgajām tehnoloģiskajām un sabiedriskajām vajadzībām. Tāpēc dalībvalstīm būtu jācenšas panākt, ka vismaz 25 % attiecīgo mākoņdatošanas un MI inovācijas iepirkuma procedūru līgumu tiek piešķirti MVU. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu aktīvi jāziņo Komisijai par inovatīvu mākoņdatošanas pakalpojumu un MI sistēmu ieviešanu.

(69)2020. gada 15. oktobra kopīgajā deklarācijā par nākamās paaudzes mākoņpakalpojumu veidošanu ES uzņēmumiem un publiskajam sektoram 30 un 2020. gada 8. decembra Berlīnes deklarācijā par digitālo sabiedrību un uz vērtībām balstītu digitālo pārvaldi 31 dalībvalstis pauda lielu interesi izstrādāt kopīgu pieeju mākoņdatošanas jaudas federalizēšanai, savstarpēji savienojot mākoņdatošanas infrastruktūru visā Savienībā, un strādāt pie drošas un sadarbspējīgas Eiropas publiskā sektora mākoņdatošanas federācijas izvēršanas. Eiropas Savienības Padome 2024. gada 21. maija secinājumos par ES digitālās politikas nākotni 32 apstiprināja šīs kopīgās pieejas nozīmīgumu un svarīgumu, aicinot Komisiju turpināt atbalstīt sadarbspējīgu publisko digitālo pakalpojumu izstrādi un publiskās pārvaldes infrastruktūras – arī mākoņdatošanas un perifērdatošanas infrastruktūras – pārrobežu starpsavienošanu, lai palielinātu tās noturību, efektivitāti un ilgtspēju. Lai īstenotu šo kopīgo pieeju, ir jāizveido Eiropas publiskā sektora mākoņdatošanas federācija (“EuroCloud federācija”). EuroCloud federācijai būtu jāapvieno valstu un Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvas, kas nodrošina ļoti uzticamas un drošas publiskā sektora mākoņdatošanas spējas, un jāatvieglo šo spēju kopīgošana starp Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām. Izvērtējot šo regulu, Komisija vēlāk var izvērtēt iespēju valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī starptautiskām organizācijām, kuru galvenā mītne atrodas Savienībā, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem piedalīties EuroCloud federācijā.

(70)EuroCloud federācijas locekļiem būtu jāievēro īpašas prasības, lai novērstu konkurences izkropļojumus attiecībā pret privātiem ekonomikas dalībniekiem, proti, lai nepieļautu, ka privāts pakalpojumu sniedzējs tiek nostādīts izdevīgākā stāvoklī nekā tā konkurenti.

(71)Dalība EuroCloud federācijā būtu jāattiecina tikai uz publiskiem subjektiem, nepieļaujot privātas personas tiešu līdzdalību. Šajā sakarā tieša privāta līdzdalība būtu jāizslēdz, ja kopīgotājam subjektam tieši vai netieši ar tiesību subjekta-starpnieka starpniecību pieder Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/2847 33 3. panta 5. punktā definētā aparatūra, ar kuras starpniecību pakalpojumu dara pieejamu, un tas sniedz šo pakalpojumu. Būtu jāuzskata, ka kopīgotājs subjekts kontrolē minēto tiesību subjektu-starpnieku, ja ir izpildīti tālāk aprakstītie kumulatīvie nosacījumi. Pirmkārt, kopīgotājam subjektam būtu jāīsteno izšķiroša ietekme gan uz tiesību subjektu-starpnieku, kuram pieder aparatūra un kurš sniedz pakalpojumus, stratēģiskajiem mērķiem, gan uz nozīmīgiem lēmumiem. Otrkārt, minētajā tiesību subjektā-starpniekā nedrīkstētu būt tiešas privātā kapitāla līdzdalības. Treškārt, tiesību subjektam-starpniekam vairāk nekā 80 % darbību būtu jāveic, pildot uzdevumus, ko tam uzticējis kopīgotājs subjekts.

(72)Lai nodrošinātu efektīvu, drošu un noturīgu pakalpojumu sniegšanu, kopīgotājam subjektam būtu jāievieš atbilstoši tehniskie, darbības un organizatoriskie pasākumi. Šādiem pasākumiem it īpaši būtu jāietver riska analīzes un informācijas sistēmu drošības politika, tai skaitā piekļuves kontroles politika, incidentu pārvaldības un darbības nepārtrauktības politika, kā arī sadarbspēju un savienotību atbalstoša politika.

(73)Visbeidzot, datu centru pakalpojumu un mākoņdatošanas pakalpojumu kopīgošanai EuroCloud federācijā būtu jābalstās uz publiskā sektora sadarbību. Šādas sadarbības pamatā vajadzētu būt vienīgi sabiedrības interešu apsvērumiem, un tā nedrīkstētu paredzēt nekādu savstarpēju atlīdzību. Konkrētāk, pakalpojumu kopīgošanai EuroCloud federācijā vajadzētu būt bez maksas, izņemot gadījumus, kad maksa stingri nepārsniedz summu, kas ir nepieciešama un samērīga, lai atgūtu izmaksas, kas kopīgotājam subjektam radušās izmantotāja subjekta vajadzībām. Minētajām izmaksām būtu jāaprobežojas ar papildu izmaksām, kas radušās jaudas kopīgošanas dēļ, arī saistībā ar resursu piešķiršanu un izolēšanu, piekļuves pārvaldību, resursu integrēšanas un sadarbspējas nodrošināšanu, atbilstības nodrošināšanu piemērojamajām Savienības tiesību aktu prasībām un kopīgošanas attiecību pārvaldību. Maksas, ko kopīgotājs subjekts iekasē šo izmaksu atgūšanai, nebūtu jāuzskata par atlīdzību par pakalpojuma sniegšanu, un tām nevajadzētu radīt līgumu par atlīdzību vai publisku līgumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES 34 un Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 nozīmē. Ar šādiem nosacījumiem publiskā sektora datu centru pakalpojumu un mākoņdatošanas pakalpojumu kopīgošanai EuroCloud federācijā nebūtu jāpiemēro Savienības publiskā iepirkuma noteikumi.

(74)Dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes bieži saskaras ar ievērojamām grūtībām, iepērkot digitālos risinājumus, piemēram, datu centru pakalpojumus, mākoņdatošanas pakalpojumus, programmatūru un MI sistēmas. Ierobežoti finanšu resursi, mazāka pirktspēja un nepietiekamas tehniskās zināšanas vai speciālās zināšanas iepirkuma jomā liedz publiskā sektora struktūrām efektīvi piekļūt šādiem pakalpojumiem. Iepirkuma darbībām, ko Komisija veic sadarbībā ar dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm, var būt izšķiroša nozīme kolektīvās pirktspējas izmantošanā un piekļuves nodrošināšanā minētajiem pakalpojumiem un piegādēm ar izdevīgiem nosacījumiem. Komisija jau var veikt kopīgas iepirkuma procedūras ar dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 168. panta 2. punktu. Komisija jau var darboties arī kā vairumtirgotājs, iepērkot, uzglabājot un tālākpārdodot vai ziedojot piegādes un pakalpojumus tās izraudzītām partnerorganizācijām. Lai minētie subjekti varētu pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu, it īpaši apjomradītus ietaupījumus un ieguvumu sadali, Komisijas iespējas darboties kā centralizēto iepirkumu struktūrai būtu jāpaplašina, attiecinot tās arī uz dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm un Komisijas izraudzītām partnerorganizācijām kā iepirkuma veidu papildus Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 168. panta 3. punktā minētajiem iepirkuma veidiem. Komisijai vajadzētu būt iespējai izmantot visas iepirkuma procedūras dalībvalstu līgumslēdzēju iestāžu un Komisijas izraudzītu partnerorganizāciju labā un tajās iekļaut iepirkuma darbības, ko Komisija veic Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru vajadzībām. Dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes, partnerorganizācijas un Savienības iestādes, aģentūras un struktūras šajās iepirkuma procedūrās būtu jāuzskata par “iesaistītajiem subjektiem”.

(75)Lai palielinātu elastību un administratīvo efektivitāti, ir lietderīgi, atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509, paredzēt iespēju dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā pievienot iesaistītos subjektus. Saskaņā ar minēto atkāpi iesaistītajiem subjektiem, kas nolīgumam pievienojušies pēc dinamiskās iepirkumu sistēmas izveides, ar Komisijas iepriekšēju apstiprinājumu būtu jāļauj pievienoties šai sistēmai jebkurā tās spēkā esības laikā, pirms tiek izsludināts turpmāks uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Šī iespēja būtu stingri jāattiecina tikai uz jauniem iesaistītajiem subjektiem, un tai nevajadzētu ietekmēt sistēmā jau iesaistīto subjektu tiesības un pienākumus vai jau pabeigto vai notiekošo iepirkuma procedūru integritāti.

(76)Komisijai būtu jāiesniedz dalībvalstīm nolīguma projekts, kurā noteikta iepirkuma darbību praktiskā kārtība. Ņemot vērā iespējami lielo iesaistīto subjektu skaitu, nolīguma projekts būtu jāapspriež un sākotnēji jānoslēdz starp Komisiju un dalībvalstīm, kuras vēlas piedalīties. Tajā būtu jānosaka nosacījumi un procedūra, saskaņā ar kuru Savienības subjekti, kā arī citas dalībvalstis, dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes un Komisijas izraudzītās partnerorganizācijas var vēlāk tam pievienoties un izmantot tā sniegtās priekšrocības. Nolīgums stājas spēkā saskaņā ar tā noteikumiem, ja to apstiprinājušas vismaz divas dalībvalstis. Lai gan Komisijai pēc iespējas būtu jācenšas apmierināt iesaistīto subjektu kopīgās vajadzības, tas nebūtu jāsaprot kā pienākums apmierināt vajadzības, kas raksturīgas tikai nelielam skaitam šo subjektu.

(77)Ja iesaistītie subjekti noslēdz nolīgumu par centralizēto iepirkumu darbību – arī iepirkuma palīgdarbību – nodrošināšanu, tiem saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES un Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 nebūtu jāpiemēro attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzētās publiskā iepirkuma procedūras. Būtu jāuzskata, ka dalībvalsts līgumslēdzēja iestāde, kas noslēdz šādu nolīgumu centralizēto iepirkumu darbību organizēšanai, ir izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/24/ES, ja tā būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus iegādājas no līgumslēdzējas iestādes, kas atbild par iepirkuma procedūru.

(78)Ar nolīgumu būtu jāizveido koordinācijas komiteja, kuras sastāvā ir Komisijas un dalībvalstu pārstāvji. Komiteja atbild par iepirkuma darbību stratēģisko pārraudzību, tai skaitā par publiskā iepirkuma darbību darba kārtības un katras iepirkuma procedūras stratēģisko virzību. Koordinācijas komitejai būtu arī jāpārrauga iesaistīto subjektu līdzdalība. Koordinācijas komitejai nevajadzētu būt atbildīgai par iepirkuma darbību praktisko īstenošanu, par kuru arī turpmāk būtu jāatbild Komisijai, arī par maksu noteikšanu. Koordinācijas komitejai būtu jāparedz vispiemērotākā metode papildu pārstāvju atlasei no Savienības subjektiem, dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm un Komisijas izraudzītajām partnerorganizācijām.

(79)Nolīgumā būtu jāprecizē noteikumi par atbildību un piemērojamo publiskā iepirkuma satvaru Komisijas kā centralizēto iepirkumu struktūras un ar tās starpniecību iepirkumu veicošo iesaistīto subjektu attiecībās. Ja iesaistītais subjekts atsevišķas iepirkuma procedūras daļas veic patstāvīgi, tam arī turpmāk vajadzētu būt vienīgajam atbildīgajam par šiem patstāvīgi veiktajiem posmiem. Līgumslēdzējai iestādei, kas darbojas kā centralizēto iepirkumu struktūra un ar Komisijas starpniecību ir iegādājusies pakalpojumus vai piegādes, vajadzētu būt iespējai piedāvāt šos pakalpojumus vai piegādes citām līgumslēdzējām iestādēm, nepiemērojot attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzētās publiskā iepirkuma procedūras. Šādā gadījumā līgumslēdzējai iestādei visos turpmākajos līgumos ir jāievēro sākotnējā līguma noteikumi.

(80)Lai nodrošinātu vajadzīgo resursu turpmāku pieejamību, iesaistītie subjekti piedalīsies iepirkuma procedūrās un jebkurās palīgdarbībās radušos izmaksu segšanā. Šajā nolūkā Komisijai vajadzētu būt tiesīgai iekasēt maksas no iesaistītajiem subjektiem. Šīs maksas būtu jānosaka tādā apmērā, kas principā ir pietiekams, lai segtu visas tiešās un netiešās izmaksas, kuras Komisijai radušās saistībā ar iepirkuma darbībām, arī izmaksas, kas saistītas ar jebkādiem papildpakalpojumiem. Šīs maksas būtu jānosaka saskaņā ar salīdzināmu iepirkuma satvaru praksi. Sākotnējās izveides izmaksas var segt no Savienības vispārējā budžeta, un iesaistītie subjekti tās var atmaksāt noteiktā laikposmā. No maksām gūtajiem ieņēmumiem vajadzētu būt iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 21. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(81)Atvērtajam pirmkodam ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu pārredzamību, drošību un efektivitāti publiskā sektora digitālo tehnoloģiju izmantošanā. Piekļuve pirmkodam nodrošina revidējamību, veicina kopdarbību un atkalizmantošanu un samazina atkarību no viena pakalpojumu sniedzēja, tādējādi mazinot piesaistes vienam pakalpojumu sniedzējam risku. Tāpēc atvērtā pirmkoda izmantošanas veicināšana ir būtiska, lai atbalstītu inovāciju, nodrošinātu lielāku atdevi no publiskajiem izdevumiem un stiprinātu Savienības digitālo autonomiju. Šajā kontekstā mākoņdatošanas pakalpojumu vai programmatūras izvēle būtiski ietekmē ne tikai izmaksu efektivitāti, bet arī drošību, sadarbspēju, pārskatatbildību un tehnoloģisko autonomiju.

(82)Lai nodrošinātu digitālo tehnoloģiju efektīvu, pārredzamu un sadarbspējīgu izmantošanu visā Savienības publiskajā sektorā, publiskās pārvaldes iestādēm, veidojot savu mākoņdatošanas un MI ekosistēmu vai tehnoloģiju grēdojumu, ir jāveicina atvērtie standarti un komponenti, kas izplatīti ar atvērtā pirmkoda licenci.

(83)Arvien vairāk Savienības subjektu un publiskā sektora struktūru kopīgo pašu izstrādātu vai to vajadzībām izstrādātu programmatūru un dara to pieejamu atkalizmantošanai ar atvērtā pirmkoda licenci. To var uzskatīt par sabiedrības interesēm atbilstošu rīcību, kas var maksimāli palielināt publisko izdevumu atdevi, samazināt dublēšanās izmaksas un veicināt inovāciju visā Savienībā. Tomēr programmatūra bieži tiek darīta pieejama dažādos repozitorijos vai katalogos, un tas apgrūtina tās meklējamību, atrodamību un līdz ar to arī atkalizmantošanu. Tāpēc Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām, kas brīvprātīgi nolemj programmatūru darīt pieejamu atkalizmantošanai, būtu jāprasa to darīt katalogā vai repozitorijā, kas savienots ar ES Atvērtā pirmkoda risinājumu katalogu (“ES OSS katalogs”). OSS katalogam būtu jākalpo par centralizētu katalogu, kurā jebkura publiskās pārvaldes iestāde var meklēt programmatūru, ko Savienības subjekti un publiskā sektora struktūras darījuši pieejamu atkalizmantošanai, un tai piekļūt. ES atvērtā pirmkoda risinājumu kataloga mitināšana Regulas (ES) 2024/903 35 8. pantā minētajā Sadarbspējīgas Eiropas portālā nodrošinās, ka risinājumus var viegli sasaistīt ar citu attiecīgu informāciju un mācībām.

(84)Lai nodrošinātu, ka pienākumi veikt atvērtā pirmkoda novērtējumu un darīt programmatūru pieejamu atkalizmantošanai tiek efektīvi un saskanīgi īstenoti visā Savienībā, ir jāizveido atvērtā pirmkoda programmu biroju tīkls (“OSPO tīkls”), kas apvieno attiecīgo Savienības subjektu un dalībvalstu struktūras. OSPO tīklam būtu jāveicina koordinācija starp vietējā, reģionālā vai valsts līmenī izveidotajiem un Savienības subjektu izveidotajiem atvērtā pirmkoda programmu birojiem. OSPO tīklam būtu jāatvieglo informācijas un paraugprakses apmaiņa.

(85)Lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību un saglabātu efektīvu pasākumu satvaru mākoņdatošanas un MI ekosistēmas stiprināšanai Savienības līmenī, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz: I pielikuma grozīšanu, lai atspoguļotu attiecīgās tirgus un tehnoloģiju norises saistībā ar mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvām, un II pielikuma grozīšanu, lai atjauninātu Savienības uzticamības līmeņu kritērijus; šīs regulas papildināšanu, nosakot sīki izstrādātus noteikumus par revīziju veikšanu; III pielikuma grozīšanu; Savienības uzticamības līmeņa noteikšanu līgumslēdzējai iestādei un prasības noteikšanu privātiem uzņēmumiem, kas darbojas sevišķi kritiskās nozarēs, veikt ietekmes novērtējumu un riska mazināšanas pasākumus.

(86)Ir īpaši būtiski, lai Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar šo regulu, sagatavošanas darbā rīkotu pienācīgas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, un lai šīs apspriešanas tiktu rīkotas saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu noteiktajiem principiem 36 . Konkrētāk, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un šo iestāžu ekspertiem vienmēr ir pieejamas Komisijas ekspertu grupu sanāksmes, kurās sagatavo deleģētos aktus.

(87)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 37 .

(88)Ņemot vērā šīs regulas nozīmi personas datu aizsardzībā, vajadzības gadījumā būtu jāapspriežas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu 38 .

(89)Ja kāds no šajā regulā paredzētajiem pasākumiem ir valsts atbalsts, noteikumi par šādiem pasākumiem neskar LESD 107. un 108. panta piemērošanu.

(90)Šī regula neskar LESD 101. un 102. panta piemērošanu un konkurences iestāžu izpildes pilnvaras.

(91)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

I nodaļa
Priekšmets un definīcijas

1. pants
Priekšmets

1.Ar šo regulu izveido satvaru mākoņdatošanas un MI ekosistēmas stiprināšanai Savienības līmenī, it īpaši ar šādiem pasākumiem:

a)mākoņdatošanas līderības iniciatīvas un MI līderības iniciatīvas (“mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas”) izveide;

b)satvara noteikšana datu centru paātrinātai izvēršanai visā Savienībā;

c)suverēna mākoņdatošanas un mākslīgā intelekta (MI) piedāvājuma pieejamības nodrošināšana Savienības sabiedriskās kārtības aizsardzībai;

d)atkarību no kritiski svarīgām tehnoloģijām mazināšana;

e)mākoņdatošanas pakalpojumu ieviešanas publiskajā sektorā veicināšana.

2.Šīs regulas pirmais vispārīgais mērķis ir nodrošināt apstākļus, kas vajadzīgi Savienības mākoņdatošanas un MI ekosistēmas konkurētspējai un inovācijas spējai.

3.Otrais vispārīgais mērķis, kas ir neatkarīgs no 2. punktā noteiktā pirmā vispārīgā mērķa un to papildina, ir uzlabot vienotā tirgus darbību, nosakot vienotu Savienības tiesisko regulējumu Savienības noturības un stratēģiskās autonomijas palielināšanai mākoņdatošanas un MI tehnoloģiju jomā.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)“mākoņdatošanas pakalpojums” ir mākoņdatošanas pakalpojums, kas definēts Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 30. punktā;

2)“mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs” ir tiesību subjekts, kas sniedz mākoņdatošanas pakalpojumu;

3)“MI sistēma” ir MI sistēma, kas definēta Regulas (ES) 2024/1689 3. panta 1. punktā;

4)“avangarda MI” ir MI modeļi vai uz šādiem modeļiem balstītas MI sistēmas, kas var veikt plašu uzdevumu klāstu un kas tuvojas pašreizējam vismodernāko tehnoloģiju līmenim, sasniedz to vai pārsniedz to;

5)“MI aģents” ir MI sistēma vai koordinēts MI sistēmu kopums, kas ar zināmu autonomijas pakāpi spēj uztvert savu vidi un tajā rīkoties, vajadzības gadījumā izmantojot rīkus konkrētu mērķu sasniegšanai un pielāgojoties mainīgiem ievaddatiem un kontekstiem;

6)“publiskā sektora struktūra” ir publiskā sektora struktūra, kas definēta Direktīvas (ES) 2019/1024 2. panta 1. punktā;

7)“Savienības subjekti” ir Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, kas izveidotas ar Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu vai saskaņā ar tiem;

8)“mazais un vidējais uzņēmums” jeb “MVU” ir mazais vai vidējais uzņēmums, kas definēts Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK I pielikuma 2. pantā;

9)“mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums” jeb “MVKU” ir mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums, kas definēts Komisijas Ieteikuma (ES) 2025/1099 pielikuma 2. punktā;

10)“datu centrs” ir datu centrs, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008 A pielikuma 2.6.3.1.16. punktā;

11)“datu centra operators” ir datu centra operators, kas definēts Deleģētās regulas (ES) 2024/1364 2. panta 7. punktā;

12)“datu centra pakalpojums” ir datu centra pakalpojums, kas definēts Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 31. punktā;

13)“programmatūra” ir programmatūra, kas definēta Regulas (ES) 2024/2847 3. panta 4. punktā;

14)“aparatūra” ir aparatūra, kas definēta Regulas (ES) 2024/2847 3. panta 5. punktā;

15)“komponents” ir komponents, kas definēts Regulas (ES) 2024/2847 3. panta 6. punktā;

16)“ražotājs” ir ražotājs, kas definēts Regulas (ES) 2024/2847 3. panta 13. punktā;

17)“revīzijas organizācija” ir atsevišķa organizācija, konsorcijs vai cita organizāciju kombinācija, ietverot visus apakšuzņēmējus, ar kuru revidētais mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs ir noslēdzis līgumu par neatkarīgas revīzijas veikšanu;

18)“revidētais pakalpojums” ir mākoņdatošanas pakalpojums, ko revidē, lai saņemtu revīzijas ziņojumu un revīzijas atzinumu;

19)“revīzijas kritēriji” ir šīs regulas II pielikumā noteiktie kritēriji, pēc kuriem revīzijas organizācija novērtē, vai revidētais pakalpojumu sniedzējs un tā revidētais pakalpojums atbilst visiem kumulatīvajiem kritērijiem, kas jāizpilda, lai to varētu atzīt par tādu, kas nodrošina Savienības 2., 3. vai 4. uzticamības līmeni;

20)“revīzijas pierādījumi” ir informācija, ko revīzijas organizācija izmanto, lai pamatotu revīzijas konstatējumus un slēdzienus un sniegtu revīzijas atzinumu, tai skaitā dati, kas iegūti no dokumentiem, datubāzēm vai IT sistēmām, pārrunām vai veiktajām testēšanām;

21)“kontrole” ir kontrole, kas definēta Regulas (ES) 2021/697 2. panta 6. punktā;

22)“līgumslēdzējas iestādes” ir līgumslēdzējas iestādes, kas definētas Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

25)“atvērtā pirmkoda licence” ir atvērtā pirmkoda licence, kas definēta Regulas (ES) 2024/903 2. panta 12. punktā.

II SADAĻA
PĒTNIECĪBAS, IZSTRĀDES UN IEVIEŠANAS DARBĪBAS MĀKOŅDATOŠANAS UN MI EKOSISTĒMAS JOMĀ

I nodaļa
Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas

3. pants
Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvu vispārīgais mērķis

1.Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas tiecas sasniegt vispārīgo mērķi veicināt pētniecības un inovācijas darbības un veidot plaša mēroga spējas visā Savienības mākoņdatošanas un MI ekosistēmā:

a)atbalstot vismodernāko mākoņdatošanas un MI tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, tai skaitā nākamās paaudzes resursefektīvu datu centru tehnoloģiju, atvērtu mākoņdatošanas tehnoloģiju grēdojuma tehnoloģiju, avangarda MI, fiziskā MI un rūpnieciskā MI izstrādi un ieviešanu;

b)palielinot Savienības datu centru un mākoņdatošanas jaudu, lai apmierinātu MI izraisīto pieaugošo pieprasījumu, veicinātu inovāciju un nodrošinātu digitālās infrastruktūras noturību;

c)stimulējot Savienības pieprasījumu un veicinot mākoņdatošanas un MI tehnoloģiju izvēršanu un ieviešanu publiskajā un privātajā sektorā saskaņā ar Lēmumā (ES) 2022/2481 noteikto uzņēmumu digitālās pārveides mērķrādītāju.

2.Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas tiecas sasniegt šādus darbības mērķus:

a)atbalstīt tādu progresīvu datu centru tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kurās energoefektivitātes un resursefektivitātes principi ir iestrādāti jau projektēšanas posmā un tiek ievēroti visā ekspluatācijas laikā (1. darbības mērķis);

b)atbalstīt tādu mākoņdatošanas tehnoloģiju grēdojumu izstrādi un ieviešanu, kas veicina Savienības tehnoloģisko autonomiju (2. darbības mērķis);

c)attīstīt Savienības spējas avangarda MI jomā (3. darbības mērķis);

d)attīstīt Savienības spējas fiziskā MI modeļu un sistēmu jomā un veicināt to ieviešanu Savienības stratēģiskajās nozarēs (4. darbības mērķis);

e)paātrināt rūpnieciskā MI izstrādi un ieviešanu Savienības stratēģiskajās nozarēs (5. darbības mērķis);

f)atbalstīt progresīvu platformu izstrādi MI aģentu plaša mēroga ieviešanai (6. darbības mērķis);

g)veicināt MI modeļu un sistēmu plašāku izstrādi un ieviešanu Savienības publiskajā sektorā (7. darbības mērķis);

h)veicināt MI tehnoloģiju plašāku ieviešanu reģionālā un vietējā līmenī un Eiropas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju sniegto mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošanu (8. darbības mērķis).

4. pants
Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvu darbības mērķi

1.Saskaņā ar 1. darbības mērķi mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas:

a)attīsta datu centru energoefektivitātes un ūdensefektivitātes tehnoloģijas, tai skaitā inovatīvas dzesēšanas tehnoloģijas, nākamās paaudzes līdzstrāvas datu centrus, atlikumsiltuma izmantošanas risinājumus un enerģijas uzkrāšanas sistēmas;

b)veicina jauno kvantu datošanas tehnoloģiju integrāciju mākoņdatošanas un MI datošanas infrastruktūras ekspluatācijai;

c)izstrādā ar MI darbināmas tehnoloģijas serveru efektivitātes, izmantošanas rādītāju un datošanas infrastruktūras darbību optimizēšanai;

d)izstrādā un optimizē MI mākoņdatošanas un perifērdatošanas infrastruktūras, lai nodrošinātu efektīvu integrāciju energotīklos un palielinātu to elastību;

e)izmanto datu centrus kā galvenos klientus progresīvām energopārvaldības sistēmām, kurās izmanto dažādus enerģijas avotus, tai skaitā mazus modulārus reaktorus un tīru ūdeņradi, kā arī efektīvus enerģijas uzkrāšanas risinājumus;

f)izvērš izmēģinājumu platformas un izmēģinājuma līnijas, lai integrētu un testētu tehnoloģijas, kas izstrādātas saskaņā ar a)–e) apakšpunktu, aptverot energoefektīvus pusvadītāju un kvantu datošanas prototipus.

2.Saskaņā ar 2. darbības mērķi mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas:

a)izstrādā un izmēģina drošus, noturīgus un veiktspējīgus atvērtus mākoņdatošanas tehnoloģiju grēdojumus, kas stratēģiskajās nozarēs aptver ierīcēs integrētu perifērdatošanu, savienotību, datu un MI rīkus, aizmugursistēmas un pakalpojumu slāņus;

b)izstrādā MI optimizētus serverus un bāzes programmatūru, kuru pamatā ir Savienībā projektēti un ražoti procesori, paātrinātāji un kvantu paātrinātāji, kā arī nākamās paaudzes īpaši augsta blīvuma un ilgtermiņa datu glabāšanas risinājumus;

c)palielina datu pieejamību MI vajadzībām, izmantojot atvērtā pirmkoda starpprogrammatūras platformas, kas ir kopīgu Eiropas datu telpu pamatā;

d)veicina tādu atvērtā pirmkoda programmatūras fondu izveidi, kas atbalsta atvērtā pirmkoda komponentus;

e)izveido saskaņā ar šā punkta a)–d) apakšpunktu izstrādāto Eiropas atvērtās mākoņdatošanas risinājumu katalogu.

3.Saskaņā ar 3. darbības mērķi mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas atbalsta novatoriskus projektus avangarda MI jomā, kuros izstrādā avangarda MI modeļus un sistēmas kā stratēģiskus aktīvus, arī tādās svarīgās nozarēs kā kiberdrošība.

4.Saskaņā ar 4. darbības mērķi mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas:

a)paātrina Eiropas fiziskā MI tehnoloģiju grēdojuma izstrādi, atbalstot modeļu apmācīšanu un sistēmu izstrādi un ieviešanu, jo īpaši robotikas, autonomo transportlīdzekļu un dronu vajadzībām;

b)atvieglo piekļuvi specifiskām fiziskā MI datu kopām, kā arī to vākšanu un sagatavošanu;

c)atbalsta fiziskā MI modeļu un sistēmu izstrādi, testēšanu un validēšanu reālos apstākļos.

5.Saskaņā ar 5. darbības mērķi mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas:

a)paātrina nozaru MI modeļu un sistēmu izstrādi un ieviešanu Savienības stratēģiskajās rūpniecības nozarēs;

b)atvieglo piekļuvi nepieciešamajiem datošanas resursiem un MI rīkiem, kas vajadzīgi, lai izstrādātu un ieviestu praksē MI modeļus un sistēmas, kas pielāgotas rūpniecības nozares vajadzībām;

c)nodrošina drošu plaša mēroga datu apvienošanu kopdarbīgai MI apmācībai, izmantojot tehnoloģijas, kas aizsargā privātumu un saglabā konfidencialitāti.

6.Saskaņā ar 6. darbības mērķi mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas:

a)atbalsta progresīvu, noturīgu un drošu platformu izstrādi progresīvo MI aģentu izstrādei, ieviešanai un orķestrācijai plašā mērogā;

b)veicina mērķorientētu metodiku izstrādi progresīvu MI aģentu un to orķestrācijas testēšanai un eksperimentēšanai visā to dzīves ciklā.

7.Saskaņā ar 7. darbības mērķi mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas:

a)paātrina MI modeļu un sistēmu tehnoloģisko izstrādi un ieviešanu kritiski svarīgās publiskā sektora jomās;

b)izstrādā MI modeļus un sistēmas, kas palielina publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti un pieejamību plašai sabiedrībai, uzlabo lēmumu pieņemšanu un vienkāršo administratīvās procedūras;

c)veicina apmācības datu un MI modeļu kopīgošanu un atkalizmantošanu visos Savienības publiskajos pakalpojumos;

d)veicina drošu, privātumu aizsargājošu veselības datu atkalizmantošanu MI modeļu un rīku vajadzībām veselības aprūpē;

e)veicina MI modeļu un rīku izstrādi, testēšanu un ieviešanu autobūves nozarē, arī attiecībā uz autonomo braukšanu.

8.Saskaņā ar 8. darbības mērķi mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas:

a)veicina MI plašu ieviešanu privātā un publiskā sektora organizācijās, tai skaitā MVU un MVKU, izmantojot MI pieredzes un paātrināšanas centru tīklu (“MI centri”);

b)izstrādā kopīgu mākoņdatošanas un MI mācību programmu, izmantojot MI centru tīklu un citas attiecīgas Eiropas iniciatīvas;

c)veicina publiskā sektora datu centru pakalpojumu un mākoņdatošanas pakalpojumu kopīgošanu, atbalstot Eiropas publiskā sektora mākoņdatošanas federāciju (“EuroCloud federācija”);

d)atbalsta datu centru pakalpojumu un mākoņdatošanas pakalpojumu iepirkumu Savienības subjektu un publiskā sektora struktūru vajadzībām.

5. pants
MI pieredzes un paātrināšanas centri

1.Katra dalībvalsts izveido MI pieredzes un paātrināšanas centrus (“MI centri”). Minēto MI centru pamatā ir Eiropas digitālās inovācijas centri, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/694 16. pantu, un attiecīgā gadījumā visi tiesību pārņēmēji, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

2.MI centru mērķi ir:

a)atbalstīt MI lietojumgadījumu integrāciju un izvēršanu stratēģiskajās rūpniecības un publiskā sektora nozarēs;

b)paātrināt mākoņdatošanas un MI tehnoloģiju plašu ieviešanu reģionālā un vietējā līmenī, īpaši attiecībā uz MVU, MVKU un publiskā sektora struktūrām, saskaņā ar principu “MI pirmajā vietā”;

c)izmantot attiecīgo infrastruktūru, lai paātrinātu MI modeļu un sistēmu izstrādi un precīzu pielāgošanu.

3.MI centru uzdevumi it īpaši ir šādi:

a)palīdzēt organizācijām paātrināt digitālo pārveidi, nodrošinot piekļuvi MI tehnoloģijām un to izmantošanu, arī savienojot organizācijas ar Eiropas mākoņdatošanas un MI tehnoloģiju nodrošinātājiem;

b)ciešā kopdarbībā ar MI prasmju akadēmiju nodrošināt attiecīgās prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas shēmas vai piekļuvi tām;

c)veicināt speciālo zināšanu nodošanu starp reģioniem;

d)atbalstīt universitāšu, inkubatoru un citu akseleratoru radīto atvasināto uzņēmumu un jaunuzņēmumu darbības izvēršanu, atvieglojot piekļuvi klientiem, uzņēmumiem un organizācijām, kas meklē specializētus MI pakalpojumus.

4.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros sīki izklāstīta MI centru izveides procedūra un papildu kārtība attiecībā uz dalīborganizācijas profilu, atlases kritērijiem un sīkāku informāciju par uzdevumu un funkciju īstenošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 46. panta 2. punktā.

5.MI centriem ir ievērojama vispārējā autonomija attiecībā uz to organizāciju, sastāvu un darba metodēm saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem mērķiem.

6.Izveido MI centru tīklu, lai atbalstītu kopdarbību un paraugprakses apmaiņu starp MI centriem un sniegtu specializētus pakalpojumus reģionos, kur vietējā līmenī nav pieejamas vajadzīgās prasmes vai vajadzīgā datošanas jauda.

7.Dalībvalstis un Komisija sadarbojas ar esošajiem tīkliem, kas izveidoti saskaņā ar citām Savienības iniciatīvām, tai skaitā Savienības iniciatīvām pusvadītāju un datu jomā.

6. pants
Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvu īstenošana

1.Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvu darbības mērķu īstenošanu uztic Komisijai un dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā kopuzņēmumiem vai citām struktūrām, kas spēj sasniegt minētos mērķus.

2.Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvu darbības mērķus īsteno ar plaša mēroga starpnozaru iniciatīvām, ar kurām risina Savienībai stratēģiski svarīgas būtiskas tehnoloģiskas un rūpnieciskas problēmas (“lielie izaicinājumi”), kā norādīts I pielikumā.

3.Mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvas var atbalstīt ar finansējumu no Savienības programmām, tai skaitā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un programmas “Digitālā Eiropa”, saskaņā ar Regulu (ES) 2021/694 un Regulu (ES) 2021/695.

4.Lai atspoguļotu tehnoloģiju un tirgus attīstību, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 45. pantu, lai grozītu I pielikumu tādā veidā, kas atbilst 4. pantā izklāstītajiem mākoņdatošanas un MI līderības iniciatīvu mērķiem.

7. pants
Nacionālās mākoņdatošanas un MI stratēģijas

1.Līdz [spēkā stāšanās diena plus viens gads] dalībvalstis izveido nacionālās mākoņdatošanas un MI stratēģijas (“nacionālās stratēģijas”).

2.Minētajās nacionālajās stratēģijās pievēršas vismaz šādiem jautājumiem:

a)mākoņdatošanas un MI ieviešanas pamatmērķi un prioritātes saskaņā ar principu “MI pirmajā vietā”, kā arī pārvaldības un uzraudzības sistēma šo mērķu un prioritāšu sasniegšanai;

b)pasākumi mākoņdatošanas un MI izstrādes un ieviešanas paātrināšanai valsts, reģionālā un vietējā līmenī, it īpaši publiskā sektora struktūrās, MVU un MVKU, arī atbalstot 5. pantā minētos MI centrus kā piekļuves punktus Eiropas MI inovācijas ekosistēmai;

c)pasākumi, ar ko atbalsta MI plašu izvēršanu un ieviešanu stratēģiskās rūpniecības un publiskajās nozarēs, tai skaitā veselības aprūpē, enerģētikā un mobilitātē;

d)pasākumi datu centru jaudas izvēršanas atbalstam, īpašu uzmanību pievēršot datu centriem ar augstu pievienoto vērtību, kas sniedz būtiskus ekonomiskus un sociālus ieguvumus, vienlaikus ievērojot augstus vides un energoefektivitātes standartus;

e)pasākumi nolūkā investēt lieljaudas datošanas infrastruktūrā, tai skaitā MI fabrikās, MI gigafabrikās un kvantu datoros kā stratēģiskos valsts un pārrobežu aktīvos, kas atbalsta pētniecību, izstrādi un rūpnieciskā MI ieviešanu stratēģiskās nozarēs;

f)pasākumi mākoņdatošanas un MI spēju attīstības atbalstam un izcilības un inovācijas veicināšanai, tai skaitā izmantojot publiskā iepirkuma pasākumus un 33. pantā noteikto inovācijas pasākumu publisko iepirkumu;

g)pasākumi, ar ko atbalsta tādu mākoņdatošanas tehnoloģiju grēdojuma tehnoloģiju izstrādi, kuru pamatā ir atvērta aparatūra un programmatūra, lai stiprinātu tehnoloģisko suverenitāti un uzlabotu stratēģisko Eiropas nozaru konkurētspēju;

h)pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes datu pieejamību MI izstrādei, jo īpaši novēršot datu sastrēgumposmus, ar kuriem saskaras organizācijas.

3.Nacionālās stratēģijas atbilst šīs regulas mērķiem.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka to nacionālās stratēģijas atbilst saistītajiem digitālajiem mērķrādītājiem, kas noteikti Lēmuma (ES) 2022/2481 4. pantā, un veicina to sasniegšanu.

5.Dalībvalstis paziņo Komisijai savas nacionālās stratēģijas trīs mēnešu laikā pēc to pieņemšanas. Dalībvalstis vismaz reizi trijos gados novērtē savas nacionālās stratēģijas, pamatojoties uz galvenajiem snieguma rādītājiem, un vajadzības gadījumā tās atjaunina. Komisija uzrauga nacionālo stratēģiju pieņemšanu un pārskatīšanu.

6.Eiropas Mākslīgā intelekta padome, kas izveidota ar Regulu (ES) 2024/1689 (“MI padome”), konsultē dalībvalstis un palīdz tām koordinēt nacionālās stratēģijas. MI padome veicina paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm.

8. pants
Kritēriji avangarda MI prioritārajiem projektiem

Komisija ar lēmumu var par avangarda MI prioritārajiem projektiem atzīt projektus, kas atlasīti atklātos uzaicinājumos izteikt ieinteresētību un atbalsta I pielikumā noteikto 3. lielo izaicinājumu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi kritēriji:

a)tas ir novatorisks projekts, kas vērsts uz atbalstu avangarda MI tehnoloģijām un to izvēršanu plašākā mērogā;

b)to īsteno Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijs, kas izveidots saskaņā ar Lēmumu (ES) 2022/2481, vai cits tiesību subjekts, kas ir tiesīgs saņemt finansējumu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un tajā piedalās vismaz trīs dalībvalstis;

c)iesaistītās dalībvalstis apvieno datošanas laiku un citus attiecīgus resursus, lai atbalstītu izraudzītā projekta īstenošanu.

9. pants
Datošanas atbalsts MI projektiem

1.Savienība un dalībvalstis nodrošina, ka pieejamās jaudas robežās no to datošanas jaudām tiek piešķirti pietiekami MI datošanas resursi, lai atbalstītu tādu avangarda MI prioritāro projektu izstrādi, kuri atbilst 8. pantā noteiktajiem kritērijiem.

2.Savienība nodrošina vismaz tādu pašu MI datošanas resursu apjomu, kādu dalībvalstis piešķīrušas avangarda MI prioritārajiem projektiem, ciktāl Savienības daļā no Eiropas augstas veiktspējas datošanas piekļuves laika ir pieejama pietiekama MI datošanas jauda.

3.Savienība un dalībvalstis cenšas nodrošināt pietiekamus datošanas resursus MI inovācijas projektiem rūpniecībā, kā arī fiziskā MI un publiskā sektora MI projektiem.

III SADAĻA
DATU CENTRU JAUDA 

I nodaļa
Datu centru paātrināšanas zonas

10. pants
Datu centru paātrināšanas zonu izraudzīšana

1.Ja dalībvalsts teritorijā tiek izvērsta datu centru jauda, minētā dalībvalsts līdz [PB ieraksta datumu, kas ir sešus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] savā teritorijā izraugās vismaz vienu datu centru paātrināšanas zonu (“paātrināšanas zona”). Izraugoties paātrināšanas zonas, dalībvalstis ņem vērā šādus aspektus:

a)vietas vai teritorijas atrašanās vietu un platību, kā arī to kompleksu minimālo un maksimālo lielumu, kurus varētu uzbūvēt minētajā vietā vai teritorijā;

b)pašreizējo un turpmāko elektrotīkla jaudu, kā arī iespējas un nosacījumus enerģijas uzkrāšanai un tīras enerģijas ražošanai uz vietas;

c)pašreizējo un turpmāko tīkla savienojamības jaudu;

d)zonas spēju sekmēt novecojušo vara kabeļu tīklu ekspluatācijas pakāpenisku izbeigšanu;

e)pašreizējos un turpmākos objektus, kuros var atkalizmantot datu centru atlikumsiltumu;

f)visus pasākumus, kas veikti, lai paātrinātu datu centru būvniecībai un ekspluatācijai attiecīgajā zonā vajadzīgo atļauju piešķiršanu;

g)priekšroku degradētu teritoriju atkalizmantošanai salīdzinājumā ar neapbūvētu teritoriju izmantošanu;

h)vietas vai teritorijas spēju darboties ilgtspējīgi, jo īpaši novērst vai līdz minimumam samazināt vidisko ietekmi, sekmēt oglekļa emisiju samazināšanu un nodrošināt klimatnoturību.

2.Dalībvalstis, ja tas ir lietderīgi paātrināšanas zonu attīstības veicināšanai:

a)veic visaptverošu pašreizējo un turpmāko paātrināšanas zonu enerģijas vajadzību un to attiecīgās ietekmes uz siltumnīcefekta gāzu emisijām analīzi, vismaz reizi trijos gados to pārskata un nosaka energoinfrastruktūras jaudu, kas vajadzīga paātrināšanas zonās izvietoto datu centru projektu pienācīgai darbībai un attīstībai. Šādu analīzi veic vismaz tad, kad paātrināšanas zonas izraugās saskaņā ar 1. punktu;

b)nodrošina, ka tīkla attīstības plānos, ko pārvades sistēmu operatori sagatavojuši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 51. pantu un sadales sistēmu operatori – saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/944 32. pantu, ir pienācīgi ņemta vērā analīze, kas sagatavota saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā apsteidzošo investīciju potenciālu apmierināt turpmākās sistēmas vajadzības.

3.Valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kas atbild par telpisko un attīstības plānu sagatavošanu, apsver iespēju minētajos plānos iekļaut noteikumus par paātrināšanas zonās izbūvētu datu centru projektu un vajadzīgās infrastruktūras attīstību. Dalībvalstis nodrošina, ka datu centru operatoriem ir pieejami visi attiecīgie telpiskās plānošanas dati. Ja uz minētajiem plāniem attiecas novērtējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK un Direktīvas 92/43/EEK 6. pantu, minētos novērtējumus apvieno. Attiecīgā gadījumā apvienotajā novērtējumā pievēršas arī ietekmei uz potenciāli skartajiem ūdensobjektiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK.

4.Izraugoties paātrināšanas zonas, dalībvalstis nodrošina visu attiecīgo valsts, reģionālo un vietējo iestāžu un subjektu, tai skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 29. punktā definēto operatoru, Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 35. punktā definēto pārvades sistēmu operatoru un Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 29. punktā definēto sadales sistēmu operatoru, iesaisti un savstarpēju koordināciju.

11. pants
Nosacījumi paātrināšanas zonās

1.Nosakot ilgtspējas prasības datu centriem, kas izvietoti paātrināšanas zonās, dalībvalstis izmanto galvenos snieguma rādītājus, kuri saskaņā ar Direktīvu (ES) 2023/1791 noteikti Deleģētās regulas (ES) 2024/1364 II pielikuma a)–n) punktā.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka resursu piešķiršana un izmantošana paātrināšanas zonās notiek ar taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem un nerada spekulatīvas rezervēšanas vai tirgus norobežošanas praksi, kas var kavēt efektīvu konkurenci vai minēto zonu efektīvu attīstību vai izmantošanu.

12. pants
Vienotie informācijas punkti

1.Datu centra operatoram ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt vienotā informācijas punkta palīdzību visā paātrināšanas zonā īstenota datu centra projekta dzīves ciklā attiecībā uz visām datu centra izvēršanai vajadzīgajām atļaujām. Šajā nolūkā dalībvalstis izraugās vienu vai vairākus vienotos informācijas punktus paātrināšanas zonās īstenotu datu centru projektu operatoriem. Dalībvalstis šim nolūkam var izraudzīties vienotu informācijas punktu, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1309. Piemēro arī Regulā (ES) 2024/1309 šādiem vienotajiem informācijas punktiem paredzētās funkcijas, procedūras un mehānismus, tai skaitā noteikumus par digitālo piekļuvi, administratīvo koordināciju un strīdu izšķiršanu.

2.Vienotā informācijas punkta uzdevumi cita starpā var ietvert koordinēšanu, atvieglošanu un uzraudzību, kā arī informācijas apmaiņu par šādiem jautājumiem un procedūrām:

a)telpiskā plānošana un būvatļauju izsniegšana;

b)vidiskie novērtējumi saskaņā ar Regulu (ES) 2026/XXXX [par vidisko novērtējumu paātrināšanu];

c)atļaujas ūdens ieguvei, notekūdeņu novadīšanai un siltuma izmantošanai un atgūšanai;

d)piemērojamo administratīvo un ziņošanas pienākumu izpilde;

e)sabiedrības informēšana nolūkā palielināt datu centra projekta pieņemamību sabiedrībā;

f)pieteikumi par pieslēgumu elektroenerģijas, siltumapgādes vai sakaru tīkliem vai citiem attiecīgajiem tīkliem.

3.Vienotais informācijas punkts palīdz novērtēt, vai datu centra projekts var tikt atzīts par stratēģisku projektu saskaņā ar 14. pantu.

4.Sniedzot šajā pantā minēto administratīvo atbalstu un palīdzību, vienotais informācijas punkts īpašu uzmanību pievērš MVU un attiecīgā gadījumā izveido īpašu saziņas kanālu ar MVU, lai sniegtu norādījumus un atbildētu uz jautājumiem par šīs regulas īstenošanu.

13. pants
Administratīvo un atļauju piešķiršanas procesu atvieglošana

1.Datu centru projektus, kas izbūvēti paātrināšanas zonās, uzskata par stratēģiskiem projektiem Regulas (ES) 2026/XXX [par vidisko novērtējumu paātrināšanu] 14. panta nozīmē, un tiem piemēro minētās regulas pielikumā noteikto rīkkopu.

2.Attiecībā uz katru izraudzīto paātrināšanas zonu dalībvalstis sagatavo un izdod kopus pamatatļauju, ar ko atļauj datu centru izvēršanu minētajā paātrināšanas zonā. Minētā kopus pamatatļauja aptver datu centru projektiem paātrināšanas zonā vajadzīgās atļaujas un citus administratīvos apstiprinājumus, izņemot atļaujas, kas ir specifiskas konkrētām iekārtām.

3.Pirms 2. punktā minētās kopus pamatatļaujas izdošanas dalībvalstis veic visas vajadzīgās procedūras un novērtējumus, arī attiecīgos vidiskos novērtējumus, plānošanas procedūras un izvērtējumus, kas piemērojami paātrināšanas zonas līmenī.

4.Datu centriem, kas izvietoti paātrināšanas zonās, papildu atļaujas jāsaņem tikai par darbībām, kuras neaptver 2. punktā minētā kopus pamatatļauja.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka administratīvos pieteikumus, kas saistīti ar paātrināšanas zonās izvietotu datu centru plānošanu, būvniecību un ekspluatāciju, izskata efektīvi, pārredzami un savlaicīgi. Atļauju piešķiršanas procedūra datu centru projektiem, ko īsteno datu centru paātrināšanas zonās, nepārsniedz 12 mēnešus no pilnīga pieteikuma iesniegšanas dienas. Minētais termiņš neskar dalībvalstu noteiktus īsākus termiņus. Ja valsts tiesību aktos šāds statuss ir paredzēts, datu centru projektiem piešķir visaugstāko iespējamo valsts nozīmes projekta statusu un atļauju piešķiršanas procesos to attiecīgi ņem vērā. Šo punktu piemēro tikai tad, ja šāds statuss ir paredzēts valsts tiesību aktos, un tas nerada dalībvalstīm pienākumu šādu statusu ieviest.

II nodaļa
Stratēģiskie projekti

1. iedaļa
Datu centru stratēģisko projektu izraudzīšana

14. pants
Datu centru stratēģisko projektu izraudzīšana

1.Komisija ar lēmumu var par stratēģiskiem projektiem izraudzīties datu centru projektus, kas atlasīti atklātos uzaicinājumos paust ieinteresētību un atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:

a)ar projektu izveido un ekspluatē infrastruktūru, kas tieši atbalsta un uzlabo būtiskas publiskā sektora funkcijas, tai skaitā pētniecību un izglītību, veselības aprūpi, sabiedrības drošību un drošumu;

b)projekts ietver īpaši ilgtspējīgus vai inovatīvus elementus, arī tehnoloģijas un risinājumus, kas izstrādāti saskaņā ar II sadaļu;

c)projekts veicina elektrotīkla drošību, drošumu un stabilitāti un palīdz apmierināt elektroenerģijas sistēmas vajadzības, ko novērtējis attiecīgais sistēmas operators, jo īpaši tādu projektu gadījumā, kuri paredz lielu tīras enerģijas ražošanas un uzkrāšanas objektu kopvietošanu;   

d)projekts atbalsta Savienībā projektētu un/vai ražotu mikroshēmu, procesoru un paātrinātāju, serveru vai kvantu datoru integrēšanu datu centru sistēmās vai datu centru objektu pārvaldībā, tādējādi stiprinot Savienības pusvadītāju, kvantu tehnoloģiju un datu centru piegādes ķēdes un veicinot šīs regulas un Regulas (ES) 2023/1781 mērķu sasniegšanu;

e)projekts novērš būtisku datošanas jaudas trūkumu teritorijā, kas saskaņā ar 15. pantu atzīta par tādu, kurā pastāv šāds trūkums, un sniedz būtisku ieguldījumu vietējās ekonomikas izaugsmē un attīstības veicināšanā.

2.Pieteikuma iesniedzējs priekšlikumā sniedz visu vajadzīgo un attiecīgo informāciju, lai pierādītu, ka projekts atbilst attiecīgajiem kritērijiem.

3.Stratēģiska projekta statusa ilgumu nosaka, pamatojoties uz paredzamo projekta darbības laiku. Pieteikuma iesniedzējs priekšlikumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai pamatotu paredzamo projekta darbības laiku, uz kura pamata nosaka stratēģiska projekta statusa ilgumu.

4.Ja Komisija konstatē, ka par stratēģisku projektu izraudzīts projekts vairs neatbilst attiecīgajiem kritērijiem vai ka tā izraudzīšanas pamatā bijis pieteikums, kurā ietverta nepareiza informācija, kas ietekmē atbilstību minētajiem kritērijiem, tā ar lēmumu var atsaukt minētā projekta izraudzīšanu. Projekti, kuru izraudzīšana par stratēģisku projektu ir atsaukta, zaudē visas ar minēto statusu saistītās tiesības saskaņā ar šo regulu.

 
III nodaļa
Uzraudzība

15. pants
Datošanas jaudas trūkuma uzraudzība

1.Lai uzraudzītu progresu Lēmuma (ES) 2022/2481 mērķu sasniegšanā, Komisija apzina un uzrauga:

a)Savienībā pieejamo datošanas jaudu, tai skaitā perifērdatošanas jaudu;

b)datu centru jaudas pieprasījuma apjomu;

c)jaudas nepietiekamības apmēru un nepietiekami apkalpotās teritorijas, ko Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm varētu noteikt un pēc tam izmantot par paātrināšanas zonām datu centru jaudas izvēršanai.

IV SADAĻA
AUTONOMIJA

I nodaļa
Mākoņdatošanas suverenitātes satvars

1. iedaļa
Savienības uzticamības līmeņi

16. pants
Darbības joma

1.Ar šo nodaļu izveido Savienības mākoņdatošanas suverenitātes satvaru, ko veido četri Savienības uzticamības līmeņi, kuru kritēriji ir noteikti II pielikumā un mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem ir jāizpilda, lai tie varētu sniegt savus mākoņdatošanas pakalpojumus Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 45. pantu, lai grozītu II pielikumā noteiktos Savienības uzticamības līmeņus un III pielikumā noteiktos pierādījumus.

3.Lai II un III pielikumu regulāri atjauninātu atbilstoši jaunām juridiskām vai tehniskām norisēm, Komisija tos pārskata vismaz reizi 18 mēnešos. 

17. pants
Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju atzīšana

1.Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs, kas vēlas tikt atzīts par tādu, kurš piedāvā Savienības uzticamības līmeni, iesniedz atzīšanas pieteikumu iedibinājuma valsts kompetentajai iestādei. Iesniedzot atzīšanas pieteikumu, mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs tam pievieno visus attiecīgos pierādījumus, kas prasīti saskaņā ar 3. vai 4. punktu.

2.Iedibinājuma valsts kompetentā iestāde ir valsts kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu. Valsts kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu un kas saņēmusi atzīšanas pieteikumu, vajadzības gadījumā var lūgt vienu vai vairākas citu dalībvalstu kompetentās iestādes kopdarboties šajā pantā paredzētajā kandidāta atzīšanas procedūrā. Valsts iestāde, kas saņēmusi kopdarbības pieprasījumu, 15 dienu laikā pēc tā saņemšanas vai nu apstiprina, ka piekrīt kopdarboties ar valsts kompetento iestādi, kas veic novērtēšanu, vai noraida pieprasījumu.

3.Attiecībā uz Savienības 1. uzticamības līmeni mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs, kas iesniedzis atzīšanas pieteikumu, valsts kompetentajai iestādei, kas veic novērtēšanu, iesniedz 19. panta 2. punktā minēto ES atbilstības apliecinājumu un visus vajadzīgos pierādījumus.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ES atbilstības apliecinājumus, ko saskaņā ar 19. panta 2. punktu izdevuši mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji, kas ir MVU, tieši un automātiski atzīst visās dalībvalstīs bez valsts kompetentās iestādes, kas veic novērtēšanu, iepriekšējas atzīšanas.

4.Attiecībā uz Savienības 2., 3. un 4. uzticamības līmeni mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs, kas iesniedzis atzīšanas pieteikumu, valsts kompetentajai iestādei, kas veic novērtēšanu, iesniedz revīzijas ziņojumu, 20. pantā minēto “pozitīvo” revīzijas atzinumu un visus pierādījumus, kas revīzijas procedūras laikā sniegti revīzijas organizācijai.

5.Valsts kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu, 60 dienu laikā pēc pieteikuma pieņemšanas saskaņā ar 1. punktu novērtē saskaņā ar 3. vai 4. punktu iesniegtos pierādījumus un veic vienu no šādām darbībām:

a)sagatavo atzīšanas lēmuma projektu un pēc iespējas drīz paziņo to pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, nosakot 60 dienu pārskatīšanas periodu, lai apstiprinātu tās nodomu visā Savienībā atzīt mākoņdatošanas pakalpojumu par tādu, kas piedāvā piemērojamo Savienības uzticamības līmeni. Paziņojumā pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm par pārskatīšanas periodu iekļauj 3. vai 4. punktā minētos pierādījumus; vai

b)ja iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai novērtējošā kompetentā iestāde varētu atzīt mākoņdatošanas pakalpojumu, tā var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam papildu informāciju un noteikt termiņu tās iesniegšanai. Šajā punktā minēto 60 dienu termiņu aptur no pieprasījuma nosūtīšanas dienas līdz informācijas saņemšanas dienai. Apturēšanas laikposms kopumā nepārsniedz 30 dienas, ja vien ilgāku apturēšanas laikposmu neattaisno pieprasītās informācijas raksturs vai ārkārtēji apstākļi; vai

c)noraida atzīšanas pieteikumu. Pirms atzīšanas pieteikuma noraidīšanas novērtējošā kompetentā iestāde dod mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējam, kas iesniedzis atzīšanas pieteikumu, iespēju 30 dienu laikā iesniegt rakstiskas piezīmes par novērtējuma secinājumiem. Novērtējošā kompetentā iestāde, sagatavojot galīgos secinājumus, pienācīgi ņem vērā minētās piezīmes.

6.Šā panta 5. punkta a) apakšpunktā minētajā pārskatīšanas periodā citas dalībvalsts kompetentā iestāde var iesniegt valsts kompetentajai iestādei, kas veic novērtēšanu, pamatotu iebildumu vai precizējuma pieprasījumu, ja tā uzskata, ka atzīšanas lēmuma projekts neatbilst II pielikumā noteiktajam piemērojamajam Savienības uzticamības līmenim.

7.Ja 5. punkta a) apakšpunktā minētajā pārskatīšanas periodā nav iesniegts pamatots iebildums vai precizējuma pieprasījums, uzskata, ka visas dalībvalstis ir pieņēmušas valsts kompetentās iestādes, kas veic novērtēšanu, secinājumus; valsts kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu, pieņem atzīšanas lēmumu, un revidēto pakalpojumu visā Savienībā atzīst attiecīgajā Savienības uzticamības līmenī.

8.Ja 5. punkta a) apakšpunktā minētajā pārskatīšanas periodā ir iesniegts precizējuma pieprasījums, valsts kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu, to pienācīgi ņem vērā un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu pieprasa pieteikuma iesniedzējam jaunu informāciju vai apstiprina vai groza savu sākotnējo lēmuma projektu. Ja kompetentā iestāde, kas iesniegusi pieprasījumu, nav apmierināta, tā var iesniegt pamatotu iebildumu.

9.Ja 5. punkta a) apakšpunktā minētajā pārskatīšanas periodā vai pēc 8. punktā minētās procedūras ir iesniegts pamatots iebildums, valsts kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu, izvērtē iebildumu un saglabā vai atsauc savu sākotnējo lēmuma projektu. Valsts kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu, informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes 15 dienu laikā pēc 5. punkta a) apakšpunktā minētā pārskatīšanas perioda beigām vai attiecīgā gadījumā 15 dienu laikā pēc pamatotā iebilduma saņemšanas pēc 8. punktā minētās procedūras.

10.Ja valsts kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu, plāno saglabāt savu lēmuma projektu, attiecīgā valsts kompetentā iestāde var nodot šo jautājumu Komisijai. Komisija novērtē tai nodoto jautājumu un var pieprasīt informāciju no attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm. Komisija pieņem saistošu lēmumu, ar ko nosaka, vai valsts kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu, drīkst pieņemt atzīšanas lēmumu.

11.Valsts kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu, var atsaukt atzīšanu, ja tā konstatē, ka mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs, kura pakalpojums visā Savienībā atzīts par tādu, kas piedāvā konkrētu Savienības uzticamības līmeni, tīši vai nolaidības dēļ sniedzis nepareizu vai maldinošu informāciju.

12.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par šajā pantā minēto procedūru praktisko kārtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 46. panta 2. punktā.

13.Lai veiktu saskaņā ar 10. punktu tai uzticētos uzdevumus, Komisija var pieprasīt, lai iedibinājuma valsts kompetentās iestādes pēc iespējas drīz un saprātīgā termiņā sniegtu visu attiecīgo informāciju par attiecīgo mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju un atzīšanas pieteikumu.

14.Nosūtot informācijas pieprasījumu, Komisija norāda pieprasījuma mērķi, precizē, kāda informācija tiek prasīta, un nosaka termiņu, kurā informācija ir jāsniedz.

18. pants
Asociētās trešās valstis

1.Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt lēmumus, kuros nosaka trešās valstis, attiecībā uz kurām mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējus, ko kontrolē attiecīgā trešā valsts vai tajā iedibināts tiesību subjekts, var revidēt atbilstoši II pielikumā noteiktajiem Savienības 3. uzticamības līmeņa kritērijiem, ja attiecīgā trešā valsts atbilst šādiem kumulatīviem kritērijiem:

a)uz to attiecas attiecīgs lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. pantu;

b)tajā nav spēkā pasākumi, kas tai ļautu īstenot kontroli pār mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju tādā veidā, kurš būtu pretrunā Regulas (ES) 2023/2854 32. panta 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām par likumīgu piekļuvi nepersondatiem;

c)tajā nav spēkā pasākumi, ar kuriem mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju var piespiest pasliktināt vai traucēt pakalpojuma nepārtrauktību vai sniegšanu. Tajā nav spēkā arī pasākumi, ar kuriem mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējam uzliek pienākumu īstenot, piemērot, nodrošināt vai ievērot tādus ierobežojošus pasākumus kā sankciju režīmi, embargo vai līdzvērtīgi juridiski vai administratīvi pasākumi, ja vien konkrētie pasākumi nav likumīgi saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem vai Savienības tiesību aktiem;

d)tajā nav spēkā pasākumi, kas kavē mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja vismodernāko tehnoloģiju un pakalpojumu sniegšanu;

e)tā uztur Savienības mākoņdatošanas pakalpojumiem atvērtu tirgu;

f)trešā valsts nodrošina līdzvērtīgu piekļuvi mākoņdatošanas pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūrām mākoņdatošanas pakalpojumiem, kas ir Savienības dalībvalsts, Savienības subjekta vai Savienībā iedibināta tiesību subjekta kontrolē.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 46. panta 2. punktā.

2.Ja pieejamā informācija liecina, ka trešā valsts vairs neatbilst 1. punkta prasībām, Komisija atceļ, groza vai aptur 1. punktā minēto lēmumu.

3.Komisija savā tīmekļa vietnē publicē to trešo valstu sarakstu, kuras atbilst 1. punkta prasībām, un to valstu sarakstu, kuras minētajām prasībām vairs neatbilst.

2. iedaļa
Atbilstības novērtēšanas procedūras

19. pants
Atbilstības pašnovērtējums

1.Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar 17. pantu vēlas tikt atzīti par tādiem, kuri piedāvā Savienības 1. uzticamības līmeni, veic atbilstības pašnovērtējumu attiecībā uz II pielikumā noteikto Savienības 1. uzticamības līmeņa kritēriju izpildi.

2.Pēc 1. punktā minētā pašnovērtējuma mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs izdod ES atbilstības apliecinājumu, kurā norāda, ka ir pierādīta atbilstība Savienības 1. uzticamības līmeņa kritērijiem. Izdodot šādu apliecinājumu, mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs uzņemas atbildību par mākoņdatošanas pakalpojuma atbilstību II pielikumā noteiktajiem Savienības 1. uzticamības līmeņa kritērijiem.

3.Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs ES atbilstības apliecinājumu dara publiski pieejamu.

3. iedaļa
Neatkarīgas trešās personas veiktas revīzijas

20. pants
Neatkarīga revīzija

1.Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar 17. pantu vēlas tikt atzīti par tādiem, kuri piedāvā Savienības 2., 3. vai 4. uzticamības līmeni, par saviem līdzekļiem nodrošina, ka tiem veic neatkarīgas trešās personas revīzijas, lai no revīzijas organizācijas saņemtu revīzijas ziņojumu un revīzijas atzinumu. Revidētais pakalpojumu sniedzējs, kam veic revīzijas procedūru attiecībā uz augstāku Savienības uzticamības līmeni, atbilst visiem II pielikumā noteiktajiem kumulatīvajiem kritērijiem, kas piemērojami zemākiem Savienības uzticamības līmeņiem. Ja nav izpildīta kāda zemāka uzticamības līmeņa prasība, atbilstība augstākiem Savienības uzticamības līmeņiem nav iespējama.

2.Revidētie pakalpojumu sniedzēji sadarbojas ar revīzijas organizācijām un sniedz tām palīdzību, kas vajadzīga, lai revīzijas varētu veikt rezultatīvi, efektīvi un savlaicīgi, tai skaitā nodrošina piekļuvi visiem attiecīgajiem datiem un telpām un atbild uz mutiskiem vai rakstiskiem jautājumiem. Revidētie pakalpojumu sniedzēji atturas kavēt, nepamatoti ietekmēt vai apdraudēt revīzijas veikšanu.

3.Revīzijas organizācijas nodrošina pienācīgu konfidencialitāti un profesionālā noslēpuma ievērošanu attiecībā uz informāciju, kas revīzijas gaitā iegūta no revidētajiem pakalpojumu sniedzējiem un trešām personām, arī pēc revīzijas beigām. Minētā prasība nelabvēlīgi neietekmē revīzijas veikšanu un citu šīs regulas noteikumu piemērošanu. Saskaņā ar 23. pantu revīzijas organizācija kopīgo tikai ziņošanas vajadzībām nepieciešamo informāciju, kas neietver nekādu informāciju, kuru pamatoti varētu uzskatīt par konfidenciālu.

4.Šā panta 1. punktā minētās revīzijas veic revīzijas organizācijas, kas ir:

a)neatkarīgas no attiecīgā mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja un jebkuras ar to saistītas juridiskas personas un tām nav interešu konflikta ar minētajām personām, konkrēti:

i) 12 mēnešus pirms revīzijas sākuma nav sniegušas attiecīgajam mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējam vai jebkurai ar to saistītai juridiskai personai ar revidētajiem jautājumiem saistītus pakalpojumus, kas nav revīzijas pakalpojumi, un ir apņēmušās šādus pakalpojumus nesniegt 12 mēnešus pēc revīzijas pabeigšanas;

ii) 10 gadus pirms revīzijas sākuma nav sniegušas attiecīgajam mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējam vai jebkurai ar to saistītai juridiskai personai revīzijas pakalpojumus saskaņā ar šo pantu;

iii) neveic revīziju par maksu, kas ir atkarīga no revīzijas rezultāta;

b)pierādījušas speciālās zināšanas, tehnisko kompetenci un spējas mākoņdatošanas pakalpojumu revīzijā;

c)pierādījušas objektivitāti un profesionālās ētikas ievērošanu, it īpaši, ievērojot prakses kodeksus vai attiecīgus standartus.

5.Revīzijas organizācijas, kas veic revīzijas, sagatavo revīzijas ziņojumu par katru revīziju. Minēto ziņojumu pamato rakstveidā, un tas ietver vismaz šādu informāciju:

a)revidētā pakalpojumu sniedzēja nosaukums, adrese un kontaktpunkts, kā arī revīzijas aptvertais laikposms;

b)revīziju veicošās organizācijas vai organizāciju nosaukums un adrese;

c)interešu deklarācija;

d)konkrēto revidēto elementu apraksts un izmantotā metodika;

e)galveno revīzijas konstatējumu apraksts un kopsavilkums;

f)to trešo personu saraksts, ar kurām revīzijas ietvaros notikusi apspriešanās;

g)“pozitīvs” vai “negatīvs” revīzijas atzinums un informācija par to, vai revidētā pakalpojumu sniedzēja revidētais pakalpojums atbilst II pielikumā noteiktajiem piemērojamajiem Savienības 2., 3. vai 4. uzticamības līmeņa revīzijas kritērijiem;

h)ja revīzijas atzinums ir “negatīvs” – praktiski ieteikumi par konkrētiem pasākumiem atbilstības panākšanai un ieteicamais termiņš atbilstības panākšanai;

i)ja revīzijas atzinums ir “pozitīvs” – Savienības uzticamības līmenis, kādā saskaņā ar 17. pantu atzīstams revidētā pakalpojumu sniedzēja revidētais pakalpojums atbilstoši II pielikumā noteiktajiem piemērojamajiem kritērijiem.

6.Ja revīzijas organizācija nav varējusi revidēt konkrētus aspektus vai, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm, sniegt revīzijas atzinumu, revīzijas ziņojumā paskaidro apstākļus un iemeslus, kuru dēļ minētos aspektus nevarēja revidēt.

7.Revīzijas organizācija var atsaukt revīzijas ziņojumu un revīzijas atzinumu, ja revidētais pakalpojumu sniedzējs tīši vai nolaidības dēļ ir sniedzis nepareizus vai maldinošus revīzijas pierādījumus.

8.Revidētais pakalpojumu sniedzējs katru gadu iesniedz revīzijas ziņojumu un ar to saistīto “pozitīvo” revīzijas atzinumu pārskatīšanai tai pašai vai citai revīzijas organizācijai, kura novērtē revidētā pakalpojuma pastāvīgu atbilstību II pielikumā noteiktajiem piemērojamajiem kritērijiem. Pamatojoties uz ikgadējo pārskatīšanu, revīzijas organizācija var apstiprināt, atjaunināt vai atsaukt sākotnējo revīzijas ziņojumu un revīzijas atzinumu.

9.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 45. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot noteikumus par revīzijas procedūras posmiem, prasības revīzijas organizācijām un to tehniskajai kompetencei, revīzijas metodiku un revīzijas ziņojumu veidnes.

21. pants
Revīzijas pierādījumu saturs un kvalitāte

1.Lai sagatavotu revīzijas ziņojumu un revīzijas atzinumu, revīzijas organizācija, pamatojoties uz III pielikumā uzskaitītajiem revīzijas pierādījumiem, novērtē revidētā pakalpojuma atbilstību II pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 45. pantu, lai grozītu III pielikumu, nosakot pierādījumus, kas vajadzīgi II pielikumā noteikto revīzijas kritēriju novērtēšanai.

2.Revīzijas pierādījumi ir:

a)atbilstīgi un pietiekami, lai revīzijas organizācija varētu sagatavot revīzijas ziņojumu un sniegt revīzijas atzinumu, un

b)uzticami saskaņā ar revīzijas organizācijas profesionālo spriedumu un profesionālo skepticismu.

22. pants
Mākoņdatošanas pakalpojumu centrālais repozitorijs

1.Komisija izveido un uztur īpašu repozitoriju tiem mākoņdatošanas pakalpojumiem, kas atzīti saskaņā ar 17. pantu (“centrālais repozitorijs”).

2.Iedibinājuma valsts kompetentā iestāde, kas saskaņā ar 17. pantu atzinusi mākoņdatošanas pakalpojumu, reģistrē to centrālajā repozitorijā.

3.Revīzijas organizācijas veiktu revīzijas ziņojuma un revīzijas atzinuma atsaukšanu vai kompetentās iestādes veiktu atzīšanas atsaukšanu publicē centrālajā repozitorijā, kur šī informācija ir pieejama piecus gadus.

4.Centrālais repozitorijs ir publiski pieejams īpašā, viegli pieejamā tīmekļa vietnē, un Komisija un iedibinājuma valsts kompetentās iestādes to regulāri atjaunina.

23. pants
Pārredzamības pienākumi 

1.Tiklīdz atzītais mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs uzzina par informāciju vai būtiskām apstākļu izmaiņām, kas var ietekmēt 20. pantā minēto revīzijas ziņojumu un “pozitīvo” atzinumu vai 17. pantā minēto atzīšanu, tas pēc iespējas drīz par to paziņo revīzijas organizācijai un iedibinājuma valsts kompetentajai iestādei.

2.Pamatojoties uz 1. punktā minēto paziņojumu, revīzijas organizācija novērtē, vai revīzijas ziņojums vai revīzijas atzinums jāgroza vai jāatsauc. Ja revīzijas organizācija groza vai atsauc revīzijas ziņojumu vai revīzijas atzinumu, tā pēc iespējas drīz par to paziņo iedibinājuma valsts kompetentajai iestādei.

3.Pamatojoties uz 1. vai 2. punktā minēto paziņojumu, iedibinājuma valsts kompetentā iestāde novērtē, vai atzīšana jāgroza vai jāatsauc. Ja iedibinājuma valsts kompetentā iestāde groza vai atsauc mākoņdatošanas pakalpojuma atzīšanu, tā pēc iespējas drīz par to paziņo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai.

24. pants
Sodi un kompensācija

1.Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par to kompetencē esošu mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju izdarītiem šīs nodaļas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu īstenošanu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis pēc iespējas drīz paziņo Komisijai minētos noteikumus un pasākumus un tai paziņo arī par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2.Nosakot sodus par šīs regulas pārkāpumiem, dalībvalstis ņem vērā šādus neizsmeļošus kritērijus:

a)pārkāpuma būtība, smaguma pakāpe, apmērs un ilgums;

b)jebkuras darbības, ko pārkāpēja puse veikusi, lai mazinātu vai labotu pārkāpuma radīto kaitējumu;

c)visi iepriekšējie pārkāpējas puses izdarītie pārkāpumi;

d)pārkāpējas puses pārkāpuma rezultātā gūtais finansiālais labums vai novērstie zaudējumi, ciktāl tādu labumu vai zaudējumus var uzticami noteikt;

e)jebkurš cits atbildību pastiprinošs vai mīkstinošs faktors, kas attiecas uz lietas apstākļiem;

f)pārkāpēja puses gada apgrozījums Savienībā iepriekšējā finanšu gadā.

3.Mākoņdatošanas pakalpojumu saņēmējiem ir tiesības saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem pieprasīt no mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem kompensāciju par jebkādu kaitējumu vai zaudējumiem, kas tiem radušies tāpēc, ka minētie pakalpojumu sniedzēji pārkāpuši šajā nodaļā noteiktos pienākumus.

4. iedaļa
Valsts kompetentās iestādes

25. pants
Valsts kompetentās iestādes

1.Līdz [PB ieraksta datumu, kas ir viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas valsts kompetentās iestādes, kas atbild par šīs nodaļas izpildes panākšanu. Šajā nolūkā dalībvalstis var izraudzīties esošu iestādi vai esošas iestādes (“kompetentās iestādes”).

2.Dalībvalstis paziņo Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus, uzdevumus un pilnvaras. Komisija uztur minēto iestāžu publisku reģistru.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes šajā regulā noteiktos uzdevumus veic objektīvi, pārredzami un savlaicīgi. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir visi uzdevumu veikšanai vajadzīgie resursi, tai skaitā pietiekami tehniskie, finanšu un cilvēkresursi, lai tās varētu pienācīgi uzraudzīt visus to kompetencē esošos mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējus.

4.Ekskluzīva kompetence panākt šīs nodaļas noteikumu izpildi ir tai dalībvalstij, kurā atrodas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja galvenā darījumdarbības vieta, proti, tā galvenais birojs vai juridiskā adrese, no kuras tiek veiktas galvenās finanšu funkcijas un īstenota darbības kontrole.

26. pants
Valsts kompetento iestāžu pilnvaras

1.Ja tas vajadzīgs 17. pantā noteikto uzdevumu veikšanai, iedibinājuma valsts kompetentajām iestādēm ir šādas izmeklēšanas pilnvaras:

a)pilnvaras pieprasīt, lai ikviens mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs un jebkura cita persona, kas rīkojas ar savu tirdzniecību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju saistītos nolūkos un par kuru var pamatoti uzskatīt, ka tai varētu būt zināma informācija par iespējamu šīs regulas pārkāpumu, arī revīzijas organizācijas, pēc iespējas drīz sniegtu minēto informāciju;

b)pilnvaras veikt pārbaudes jebkurās telpās, ko minētie pakalpojumu sniedzēji vai personas, kas rīkojas ar to tirdzniecību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju saistītos nolūkos, izmanto ar to tirdzniecību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju saistītos nolūkos, lūgt savas dalībvalsts tiesu iestādi uzdot veikt šādas pārbaudes vai lūgt to darīt citām publiskajām iestādēm, lai neatkarīgi no datu nesēja pārbaudītu vai izņemtu jebkādā formā glabātu informāciju par iespējamu pārkāpumu, paņemtu to vai iegūtu tās kopijas;

c)pilnvaras lūgt jebkuram minēto pakalpojumu sniedzēju vai personu, kas rīkojas ar savu tirdzniecību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju saistītos nolūkos, darbiniekam vai pārstāvim sniegt paskaidrojumus par informāciju, kas saistīta ar iespējamu pārkāpumu, un ar attiecīgās personas piekrišanu fiksēt atbildes, izmantojot jebkādus tehniskos līdzekļus.

2.Ja tas vajadzīgs 17. pantā noteikto uzdevumu veikšanai, iedibinājuma valsts kompetentajām iestādēm ir šādas izpildes panākšanas pilnvaras:

a)pilnvaras uzdot izbeigt pārkāpumu un attiecīgā gadījumā piemērot pārkāpumam samērīgus un tā efektīvai izbeigšanai vajadzīgus korektīvus pasākumus vai lūgt to darīt savas dalībvalsts tiesu iestādei;

b)pilnvaras par šīs regulas neievērošanu, tai skaitā par 1. punktā minēta izmeklēšanas rīkojuma neizpildi, piemērot naudas sodu vai lūgt to darīt savas dalībvalsts tiesu iestādei;

c)pilnvaras saskaņā ar 24. pantu piemērot periodisku soda maksājumu vai lūgt to darīt savas dalībvalsts tiesu iestādei, lai nodrošinātu pārkāpuma izbeigšanu saskaņā ar a) apakšpunktu izdotu rīkojumu vai panāktu 1. punktā minēta izmeklēšanas rīkojuma izpildi.

3.Pasākumi, ko iedibinājuma valsts kompetentās iestādes veic, īstenojot 1. un 2. punktā uzskaitītās pilnvaras, ir efektīvi, atturoši un samērīgi, it īpaši ņemot vērā pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma, uz kuru attiecas minētie pasākumi, raksturu, smagumu, atkārtošanos un ilgumu, kā arī attiecīgā gadījumā attiecīgā pakalpojumu sniedzēja ekonomiskās, tehniskās un darbības spējas.

4.Dalībvalstis paredz īpašus noteikumus un procedūras pilnvaru īstenošanai saskaņā ar 1. un 2. punktu un nodrošina, ka uz jebkādu minēto pilnvaru īstenošanu attiecas atbilstīgi aizsardzības pasākumi saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ievērojot Savienības tiesību aktu vispārējos principus. Minētos pasākumus veic tikai saskaņā ar tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesībām uz aizstāvību, tai skaitā tiesībām tikt uzklausītam un piekļūt lietas materiāliem, un visām skartajām personām ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

5. iedaļa
Savstarpēja palīdzība un sadarbība

27. pants
Savstarpēja palīdzība

1.Kompetentās iestādes un Komisija cieši sadarbojas un sniedz cita citai savstarpēju palīdzību, lai konsekventi un efektīvi piemērotu šo nodaļu. Savstarpējā palīdzība ietver informācijas apmaiņu.

2.Kompetentā iestāde var pieprasīt citām kompetentajām iestādēm sniegt to rīcībā esošu konkrētu informāciju par konkrētu mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu 26. pantā paredzētās izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz konkrētu informāciju, kas atrodas attiecīgajā dalībvalstī. Attiecīgā gadījumā pieprasījumu saņēmusī kompetentā iestāde var iesaistīt citas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes vai citas publiskās iestādes.

3.Kompetentā iestāde, kas saņēmusi pieprasījumu saskaņā ar 2. punktu, to izpilda un pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas informē iedibinājuma valsts kompetento iestādi par veikto rīcību, ja vien ilgāks termiņš nav pienācīgi pamatots.

28. pants
Pārrobežu sadarbība

1.Ja galamērķa valsts kompetentajai iestādei ir pamats aizdomām, ka mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs vairs neatbilst šīs regulas II pielikuma prasībām, tā var pieprasīt iedibinājuma valsts kompetentajai iestādei izvērtēt attiecīgo jautājumu un veikt atbilstības nodrošināšanai vajadzīgos izmeklēšanas un izpildes panākšanas pasākumus.

2.Komisija var arī pieprasīt 25. pantā minētajai kompetentajai iestādei izvērtēt attiecīgo jautājumu un veikt atbilstības nodrošināšanai vajadzīgos izmeklēšanas un izpildes panākšanas pasākumus.

3.Saskaņā ar 1. vai 2. punktu iesniegtie pieprasījumi ir pienācīgi pamatoti, un iedibinājuma valsts kompetentā iestāde tos pienācīgi ņem vērā. Ja iedibinājuma valsts kompetentā iestāde uzskata, ka sniegtā informācija nav pietiekama, tā var pieprasīt papildu informāciju. Šā panta 4. punktā noteikto termiņu aptur līdz papildu informācijas saņemšanai.

4.Iedibinājuma valsts kompetentā iestāde pēc iespējas drīz un katrā ziņā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc 1. vai 2. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas paziņo pieprasījumu nosūtījušajai kompetentajai iestādei un Komisijai savu novērtējumu par iespējamo pārkāpumu un paskaidrojumu par izmeklēšanas vai izpildes panākšanas pasākumiem, kas veikti vai paredzēti saistībā ar attiecīgo jautājumu, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

II nodaļa
Pieprasījuma puses pasākumi

1. iedaļa
Publiskais iepirkums

29. pants
Riska novērtējumi 

1.Līdz [datumam, kas ir viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi divos gados vai ikreiz, kad tas vajadzīgs, dalībvalstis un Savienības subjekti veic riska novērtējumus, kuros:

a)apzina publiskā sektora darbības, kurās izmanto vai izmantos mākoņdatošanas pakalpojumus un kuras veicina sabiedriskās kārtības saglabāšanu nozarēs, uz kurām attiecas Direktīvas (ES) 2022/2555 I vai II pielikums, un valsts drošības, iekšējās drošības, ārējo robežu pārvaldības, aizsardzības, tieslietu vai tiesībaizsardzības jomās, tai skaitā noziedzīgu nodarījumu novēršanā, izmeklēšanā, atklāšanā un kriminālvajāšanā saistībā ar tiem;

b)nosaka, kurš no šīs regulas II pielikumā paredzētajiem Savienības 2., 3. vai 4. uzticamības līmeņiem ir piemērots apzinātajām publiskā sektora darbībām.

Ja Savienības subjektiem un dalībvalstīm ir kopīga atbildība par publiskā sektora darbībām, tie attiecīgā gadījumā apsver iespēju attiecīgo riska novērtējumu vai novērtējumus veikt kopīgi.

2.Veicot riska novērtējumus, dalībvalstis un Savienības subjekti ņem vērā vismaz šādus aspektus:

a)apstrādāto nepersondatu sensitivitāti, kritiskumu un apmēru, tai skaitā iespējamo ietekmi uz sabiedrisko kārtību, kā arī personas datu apstrādes raksturu, tvērumu, kontekstu un nolūku un dažādas iespējamības un smaguma pakāpes risku datu subjektu tiesībām un brīvībām;

b)risku, ka trešā valsts vai trešā valstī iedibināts tiesību subjekts, pārkāpjot Savienības tiesību aktus, piekļūst šādiem datiem, un no tā izrietošo ietekmi uz sabiedrisko kārtību;

c)iespējama pakalpojuma traucējuma risku un no tā izrietošo ietekmi uz sabiedrisko kārtību.

3.Komisija ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 46. panta 2. punktu precizē metodiku, kas jāpiemēro, veidnes, kas jāizmanto, un elementus, kuri dalībvalstīm un Savienības subjektiem jāņem vērā, veicot 1. punktā minētos riska novērtējumus. Metodikā precizē, kā dalībvalstis viskritiskākajām publiskā sektora darbībām – arī aizsardzības jomā, bet ne tikai, – izmanto visaugstāko uzticamības līmeni.

4.Trīs mēnešu laikā pēc 1. punktā minēto riska novērtējumu veikšanas dalībvalstis iesniedz Komisijai minēto riska novērtējumu rezultātus, norādot atkāpes no 3. punktā minētajiem īstenošanas aktiem.

5.Ja Komisija pēc dalībvalsts riska novērtējuma vai novērtējumu rezultātu izskatīšanas secina, ka riska novērtējumā publiskā sektora darbībai noteiktais Savienības uzticamības līmenis nav piemērots vai pienācīgi nerisina ar sabiedriskās kārtības aizsardzību saistītos apsvērumus, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar 46. panta 2. punktu, precizējot attiecīgajai publiskā sektora darbībai vajadzīgos Savienības uzticamības līmeņus.

6.Ja riska novērtējums paredz pāreju uz citu mākoņdatošanas pakalpojumu, dalībvalsts vai Savienības subjekts šo pāreju veic saprātīgā pārejas periodā, kas nepārsniedz 12 mēnešus, ņemot vērā tehnisko īstenojamību, pakalpojuma nepārtrauktību un šādai pārejai piemērojamās datu pārnesamības prasības.

7.Dalībvalstis sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, izmantojot izveidotos konsekvences mehānismus, un veicina sadarbību un efektīvu informācijas un paraugprakses apmaiņu.

8.Šā panta 3. punkta nolūkā Komisija ir pilnvarota pieprasīt mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem sniegt visu nepieciešamo informāciju.

9.Savos riska novērtējumos dalībvalstis un Savienības subjekti apsver, vai mākoņdatošanas pakalpojumu iepirkumā ir lietderīgi izmantot vairāku pakalpojumu sniedzēju vai daudzmākoņu stratēģiju.

30. pants
Publiskais iepirkums 

1.Šo pantu piemēro līgumslēdzējām iestādēm, kas iepērk mākoņdatošanas pakalpojumus vienīgi savām vajadzībām. Neskarot Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 136. pantu, šo pantu piemēro arī Savienības subjektiem, kas iepērk mākoņdatošanas pakalpojumus vienīgi savām vajadzībām.

2.Savienības subjekti un publiskā sektora struktūras, kuru publiskā sektora darbības 29. panta 1. punktā minētajā riska novērtējumā nav apzinātas kā tādas, kas veicina sabiedriskās kārtības saglabāšanu, izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus, kas saskaņā ar 17. pantu atzīti par tādiem, kuri piedāvā Savienības 1. uzticamības līmeni.

3.Līgumslēdzējas iestādes un to vārdā rīkojošies subjekti, kuru darbības 29. panta 1. punktā minētajā riska novērtējumā apzinātas kā tādas, kas veicina sabiedriskās kārtības saglabāšanu nozarēs, uz kurām attiecas Direktīvas (ES) 2022/2555 I vai II pielikums, un valsts drošības, iekšējās drošības, ārējo robežu pārvaldības, aizsardzības, tieslietu vai tiesībaizsardzības jomās, tai skaitā noziedzīgu nodarījumu novēršanā, izmeklēšanā, atklāšanā un kriminālvajāšanā par tiem, iepērk tikai tādus mākoņdatošanas pakalpojumus, kuri atzīti par tādiem, kas piedāvā Savienības 2., 3. vai 4. uzticamības līmeni.

4.Atkāpjoties no 2. vai 3. punkta, līgumslēdzējas iestādes izņēmuma kārtā un pienācīgi pamatotos gadījumos var nolemt neiepirkt mākoņdatošanas pakalpojumus, kas atzīti par tādiem, kuri piedāvā Savienības 1., 2., 3. vai 4. uzticamības līmeni, ja pastāv viens vai vairāki no šādiem apstākļiem:

a)iepirkuma priekšmetu nevar nodrošināt neviens atzīts mākoņdatošanas pakalpojums, kas pieejams 22. pantā minētajā centrālajā repozitorijā, nav pienācīgas vai saprātīgas alternatīvas vai salīdzināma mākoņdatošanas pakalpojuma un šis trūkums nav radies publiskā iepirkuma procedūras parametru mākslīgas sašaurināšanas dēļ;

b)līgumslēdzēja iestāde iepriekšējā gada laikā ir sākusi līdzīgu iepirkuma procedūru, bet nav saņēmusi nevienu piemērotu piedāvājumu vai nav bijis neviena piemērota dalībnieka;

a)šīs regulas prasību piemērošanas dēļ līgumslēdzējai iestādei pakalpojumi būtu jāiepērk par nesamērīgi augstu cenu.

2. iedaļa
Privātā sektora subjekti

31. pants
Ietekmes novērtējumi

1.Direktīvas (ES) 2022/2555 I pielikumā minētie subjekti, kas nav publiskā sektora struktūras, var veikt 29. pantā noteiktajiem riska novērtējumiem līdzīgus novērtējumus.

2.Komisija var izdot norādījumus par metodiku šajā pantā minēto ietekmes novērtējumu veikšanai un iespējamiem riska mazināšanas pasākumiem, kas jāveic privātā sektora subjektiem, kuri darbojas sevišķi kritiskās nozarēs.

3.Ja īpašu apstākļu dēļ pienācīgi pamatotos gadījumos un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm Komisija secina, ka subjektiem, kuri nav publiskā sektora struktūras un darbojas sevišķi kritiskās nozarēs, ir vajadzīgs ietekmes novērtējums, Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 45. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot vajadzību pēc šāda ietekmes novērtējuma un riska mazināšanas pasākumus, kas jāveic minētajiem subjektiem, kuri nav publiskā sektora struktūras.

3. iedaļa
Citi ar iepirkumu saistīti pasākumi

32. pants
Savienības pievienotā vērtība

1.Inovatīvu mākoņdatošanas pakalpojumu un MI sistēmu publiskā iepirkuma procedūrās līgumslēdzējas iestādes piedāvājuma kvalitātes novērtēšanā iekļauj ar cenu nesaistītus līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kas ļauj novērtēt pretendenta ieguldījumu Eiropas mākoņdatošanas un MI ekosistēmas attīstībā.

2.Piemērojot 1. punktā minētos ar cenu nesaistītos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, līgumslēdzējas iestādes nodrošina, ka ar cenu nesaistītie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji:

a)ir saistīti ar līguma priekšmetu;

b)nepiešķir līgumslēdzējai iestādei neierobežotu izvēles brīvību;

c)ir skaidri noteikti iepirkuma procedūras dokumentos vai paziņojumā par līgumu;

d)ir papildinoši un nav izšķiroši līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā.

3.Neskarot līgumslēdzēju iestāžu rīcības brīvību piemērot papildu kritērijus, 1. punktā minētie ar cenu nesaistītie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji ļauj līgumslēdzējām iestādēm novērtēt, cik lielā mērā:

a)pretendents palīdz stiprināt digitālo tehnoloģiju piegādes ķēdi Savienībā, arī izmantojot Savienībā izstrādātu programmatūru vai projektētu vai ražotu aparatūru;

b)pretendents ir integrējis Savienībā izstrādātas tehnoloģijas, arī pētniecības un izstrādes rezultātus, kas iegūti Savienības finansētās pētniecības un izstrādes programmās, un izmanto tādus Savienībā izstrādātus rīkus kā standarti, specifikācijas, programmatūra, modeļi vai citas tehnoloģijas;

c)pakalpojuma sniegšanai vajadzīgā inovācija palīdz stiprināt piegādes drošību un attīstīt Eiropas mākoņdatošanas un MI ekosistēmu;

d)pakalpojums, ciktāl tas ir iespējams, ņemot vērā piedāvājumu tirgū un tehniskās prasības, tiek sniegts, izmantojot Savienībā projektētus un/vai ražotus kritiski svarīgus datošanas, datu glabāšanas un tīklošanas aparatūras komponentus, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot aparatūras komponentus no tādas trešās valsts, kura palīdz stiprināt piegādes drošību un attīstīt Eiropas mākoņdatošanas un MI ekosistēmu.

33. pants
Mākoņdatošanas un MI inovācijas iepirkuma uzraudzība 

1.Dalībvalstis uzrauga inovācijas iepirkuma izmantošanu mākoņdatošanas pakalpojumu un MI sistēmu jomā un par to ziņo.

2.Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minēto uzraudzību un ziņošanu aktīvi izmanto šķēršļu apzināšanai MVU dalībai iepirkuma procedūrās, MVU piekļuves iepirkuma tirgiem uzlabošanai un vienkāršotu, samērīgu un MVU labvēlīgu iepirkuma stratēģiju izstrādes atbalstam, tai skaitā attiecīgā gadījumā iepirkuma sadalīšanai daļās, kā arī lai veicinātu MVU dalību Direktīvā 2014/24/ES paredzētajā inovācijas partnerības procedūrā un mākoņdatošanas pakalpojumu un MI sistēmu publiskajā iepirkumā pirmskomercializācijas posmā.

3.Pamatojoties uz 1. punktā minēto uzraudzību, dalībvalstis katru gadu sniedz Komisijai šādu informāciju:

a)šādā iepirkumā iesaistīto ekonomikas dalībnieku lielumu;

b)MVU dalības tendences, tai skaitā MVU piešķirto līgumu skaitu, šo līgumu procentuālo daļu no līgumu kopējās vērtības un, ja šādi dati ir pieejami, pārrobežu MVU dalības īpatsvaru;

c)pasākumus, kas veikti, lai uzlabotu MVU piekļuvi publiskā iepirkuma procedūrām.

4.Dalībvalstis tiecas panākt, lai inovatīviem MVU tiktu piešķirti vismaz 25 % no to mākoņdatošanas pakalpojumu un MI sistēmu iepirkuma. Dalībvalstis 7. pantā minētajās nacionālajās stratēģijās iekļauj plānus par to, kā tās paredz sasniegt minēto mērķi.

5.Savienības subjekti un līgumslēdzējas iestādes veicina:

a)iepriekšējas apspriešanās ar tirgus dalībniekiem;

b)sadarbības veidošanu starp publiskajiem pircējiem un Eiropas MVU un jaunuzņēmumu piedāvātajiem inovatīvajiem risinājumiem;

c)inovatīviem MVU labvēlīgu publisko līgumu klauzulu izstrādi. 

III nodaļa
Eiropas publiskā sektora mākoņdatošanas federācija

34. pants
Eiropas publiskā sektora mākoņdatošanas federācijas izveide

1.Ar šo izveido Eiropas publiskā sektora mākoņdatošanas federāciju (“EuroCloud federācija”). Dalība EuroCloud federācijā Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām ir brīvprātīga. Savienības subjekti un publiskā sektora struktūras var iesniegt Komisijai lūgumu par pievienošanos EuroCloud federācijai.

2.EuroCloud federācija saskaņā ar 35. un 36. pantā noteiktajiem nosacījumiem veicina publiskā sektora datu centru pakalpojumu un mākoņdatošanas pakalpojumu kopīgošanu starp Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām.

3.Komisija izveido EuroCloud federācijas platformu, kas nodrošina vismaz:

a)katalogu, kurā sniegta informācija par pieejamajiem publiskā sektora datu centru pakalpojumiem un mākoņdatošanas pakalpojumiem;

b)pakalpojumu platformu datošanas, datu glabāšanas un tīkla resursu un pakalpojumu apmaiņai un orķestrācijai.

4.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu procedūru dalībai EuroCloud federācijā un veidni, kurā precizē dalības pieprasījuma saturu un citus elementus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 46. panta 2. punktā.

35. pants
Publiskā sektora datu centru pakalpojumu un mākoņdatošanas pakalpojumu kopīgošana

1.EuroCloud federācijas loceklis (“kopīgotājs subjekts”) var kopīgot datu centru pakalpojumus un mākoņdatošanas pakalpojumus ar citu EuroCloud federācijas locekli (“izmantotājs subjekts”), ja kopīgotājam subjektam tieši vai netieši ar tiesību subjekta-starpnieka starpniecību pieder aparatūra, ar kuru pakalpojums tiek darīts pieejams, un kopīgotājs subjekts sniedz šo pakalpojumu izmantotājam subjektam. Ja kopīgotājam subjektam aparatūra pieder netieši un tas pakalpojumus sniedz ar tiesību subjekta-starpnieka starpniecību, kopīgotājs subjekts īsteno kontroli pār minēto tiesību subjektu.

2.Kopīgotājs subjekts ievieš atbilstošus tehniskus, darbības un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu, drošu un noturīgu pakalpojumu sniegšanu.

3.Pirms datu centru pakalpojumu un mākoņdatošanas pakalpojumu kopīgošanas EuroCloud federācijā kopīgotājs subjekts pierāda Komisijai, ka tas atbilst 1. un 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

4.Komisija novērtē kopīgotāja subjekta sniegto informāciju un atļauj tam kopīgot datu centru pakalpojumus un mākoņdatošanas pakalpojumus EuroCloud federācijā, ja ir izpildīti 1. un 2. punktā noteiktie nosacījumi.

5.Kopīgotājs subjekts var iekasēt maksu no izmantotāja subjekta. Maksas apmērs nepārsniedz izmaksas, kas kopīgotājam subjektam rodas saistībā ar pakalpojuma kopīgošanu, un nav uzskatāms par atlīdzību Direktīvas 2014/24/ES 2. panta un Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 nozīmē.

6.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu 2. punktā minētos tehniskos, darbības un organizatoriskos pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 46. panta 2. punktā.

36. pants
Maksas par EuroCloud federācijas pārvaldību

1.Izmaksas, kas rodas saistībā ar darbībām, kuras Komisija veic saskaņā ar šo nodaļu, EuroCloud federācijas locekļi kopīgi finansē ar Komisijas iekasētajām maksām.

2.Ja izmaksas sākotnēji sedz no Savienības vispārējā budžeta, EuroCloud federācijas locekļi tās atmaksā laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus no dienas, kad izmaksas sedza Savienība.

3.No maksām gūtie ieņēmumi ir iekšējie piešķirtie ieņēmumi Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 21. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Minētos ieņēmumus piešķir, lai segtu to darbību izmaksas, kuras Komisija veic saskaņā ar šo nodaļu, tai skaitā izmaksas par EuroCloud federācijas dalības pieprasījumu izvērtēšanu un 34. panta 3. punktā minētās platformas izveidi. Visus ieņēmumus, kas paliek pāri pēc šo izmaksu segšanas, ieskaita Savienības vispārējā budžetā.

4.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par aplēsto izmaksu un katras maksas apmēra noteikšanu, kā arī par maksāšanas kārtību un nosacījumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 46. panta 2. punktā.

IV nodaļa  
Datu centru pakalpojumu, mākoņdatošanas pakalpojumu, programmatūras un MI sistēmu iepirkums, ko veic Komisija

37. pants
Komisijas iepirkuma darbības 

1.Komisija saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 un ievērojot šajā nodaļā noteiktos izņēmumus var veikt iepirkuma darbības, lai iepirktu datu centru pakalpojumus, mākoņdatošanas pakalpojumus, programmatūru un MI sistēmas savām vajadzībām, Savienības subjektu vajadzībām un dalībvalstu līgumslēdzēju iestāžu vajadzībām. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 168. panta, šajā nodaļā noteiktajās iepirkuma darbībās var piedalīties arī Komisijas izraudzītās partnerorganizācijas, kas minētas minētās regulas 168. panta 3. punktā. Dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes, Savienības subjektus un Komisijas izraudzītās partnerorganizācijas šajā nodaļā uzskata par “iesaistītajiem subjektiem”.

2.Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūrās var piedalīties savā vārdā vai kā centralizēto iepirkumu struktūras Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 16. apakšpunkta nozīmē, ja tās atbilst minētajai definīcijai. Ja līgumslēdzējas iestādes 38. pantā minētajā nolīgumā piedalās kā centralizēto iepirkumu struktūras, tām var noteikt īpašus dalības noteikumus un pienākumus.

3.Papildus Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 168. pantā paredzētajām iepirkuma darbībām Komisija var darboties kā centralizēto iepirkumu struktūra dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm un Komisijas izraudzītām partnerorganizācijām šādā veidā:

a)iepērkot datu centru pakalpojumus, mākoņdatošanas pakalpojumus, programmatūru un MI sistēmas vienas vai vairāku dalībvalstu līgumslēdzēju iestāžu un Komisijas izraudzītu partnerorganizāciju vārdā vai uzdevumā, noslēdzot pamatlīgumus vai pārvaldot dinamiskās iepirkumu sistēmas attiecībā uz iesaistītajiem subjektiem paredzētiem pakalpojumiem;

b)darbojoties kā vairumtirgotāja, proti, iegādājoties šādus pakalpojumus un preces un tos pārdodot tālāk vai – izņēmuma gadījumos – ziedojot vienai vai vairākām dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm.

4.Veicot iepirkuma darbības, Komisija iesaistītajiem subjektiem var sniegt papildu atbalstu, tai skaitā:

a)tehnisko infrastruktūru, kas iesaistītajiem subjektiem ļauj izmantot līgumus, kuru slēgšanas tiesības jau ir piešķirtas, vai piešķirt līgumu slēgšanas tiesības, arī konkrētu līgumu slēgšanas tiesības saskaņā ar noslēgtiem pamatlīgumiem, par datu centru pakalpojumiem, mākoņdatošanas pakalpojumiem, programmatūru un MI sistēmām;

b)konsultācijas un atbalstu iepirkuma procedūru sagatavošanā un īstenošanā;

c)iepirkuma procedūru sagatavošanu un veikšanu attiecīgo subjektu vārdā vai uzdevumā;

d)rēķinu sagatavošanu un citus administratīvus pakalpojumus, kas saistīti ar līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas.

5.Šādu papildu atbalstu var sniegt tieši Komisija, apakšuzņēmējs vai – ar deleģējumu – Savienības struktūra vai aģentūra. Iesaistīto subjektu pievienošanās 38. pantā minētajam nolīgumam var būt atkarīga no viena vai vairāku papildu atbalsta pakalpojumu pieņemšanas.

6.Komisija var izveidot un pārvaldīt kopīgu iepirkuma platformu, arī pakalpojumus, kurus var izmantot, lai atvieglotu šajā nodaļā paredzētās iepirkuma darbības.

38. pants
Kārtība, kādā Komisija veic iepirkuma darbības

1.Pirms tiek veikta jebkāda 37. pantā minētā iepirkuma darbība, Komisija un vismaz divas dalībvalstis noslēdz nolīgumu, kurā nosaka praktisko kārtību, kādā Komisija veic iepirkuma darbības saskaņā ar šo nodaļu. Nolīgums aptver iepirkuma procedūras, kas jāveic tā spēkā esības laikā, un uzskata, ka tas atbilst Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 168. panta 2. un 3. punktā minētajām prasībām attiecībā uz kopīgā iepirkuma nolīgumu un pilnvarojumu.

2.Nolīgums ir pilnvarojums Komisijai Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 168. panta 3. punkta e) apakšpunkta nozīmē veikt iepirkumu iesaistīto subjektu vārdā vai uzdevumā.

3.Nolīgumā nosaka praktisko kārtību subjektu dalībai, lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz procedūras izvēli un piemērojamiem nosacījumiem, dalības pieteikumu un piedāvājumu vērtēšanu, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kā arī piemērojamos tiesību aktus un kompetento jurisdikciju. Komisija saglabā atbildību par iepirkuma darbību veikšanu un pārvaldību, arī par lēmumiem sākt iepirkuma procedūru, izvēlēties procedūras un līguma veidu un piešķirt līgumu slēgšanas tiesības.

4.Ar nolīgumu izveido Koordinācijas komiteju, kuras sastāvā ir Komisija un pa vienam valsts līmeņa pārstāvim no katras iesaistītās dalībvalsts. Dalībvalstis var pievienoties nolīgumam vēlāk un pēc pievienošanās tiek pārstāvētas Koordinācijas komitejā. Koordinācijas komiteja var iecelt papildu pārstāvjus no citiem Savienības subjektiem, dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm un Komisijas izraudzītām partnerorganizācijām.

5.Koordinācijas komiteja atbild par iepirkuma darbību stratēģisko pārraudzību, tai skaitā ierosina iepirkuma programmas stratēģisko virzienu noteiktam laikposmam un, pirms Komisija sāk katru iepirkuma procedūru, apstiprina tās stratēģisko virzienu, lai nodrošinātu tās atbilstību ar šo regulu izveidotajam satvaram.

6.Pēc nolīguma stāšanās spēkā iesaistīto dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes, Savienības subjekti un Komisijas izraudzītās partnerorganizācijas var tam pievienoties un izmantot tā sniegtās priekšrocības, un minētos dalībniekus uzskata par iesaistītajiem subjektiem procedūrās, kurās tie izvēlas piedalīties. Koordinācijas komiteja var noteikt, ka nolīgums ir pievienošanās līgums.

7.Dalībvalsts līgumslēdzējas iestādes dalība nav atkarīga no attiecīgās dalībvalsts dalības.

8.Koordinācijas komiteja nosaka pārredzamus un nediskriminējošus nosacījumus, ar kādiem dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes pievienojas nolīgumam, it īpaši attiecībā uz lielumu, minimālajiem apjomiem un citiem objektīviem kritērijiem. Koordinācijas komiteja nosaka arī noteikumus un procedūras tādas dalībvalsts līgumslēdzējas iestādes dalības izbeigšanai nolīgumā, kura nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar nolīgumu.

9.Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2014/2509 168. panta 2. punkta, Koordinācijas komiteja var apstiprināt EBTA valstu un Savienības kandidātvalstu līgumslēdzēju iestāžu dalību bez divpusēja vai daudzpusēja līguma, kurā paredzēta šāda iespēja.

10.Koordinācijas komiteja var noteikt, ka iesaistīto subjektu pievienošanās nolīgumam ir atkarīga no viena vai vairāku 37. pantā minēto papildu atbalsta pakalpojumu pieņemšanas.

11.Koordinācijas komiteja pēc Komisijas priekšlikuma pieņem savu reglamentu.

39. pants
Piemērojamais publiskā iepirkuma regulējums 

1.Uzskata, ka iesaistītais subjekts ir izpildījis piemērojamajos Savienības publiskā iepirkuma tiesību aktos noteiktos pienākumus, ja tas iegādājas preces vai pakalpojumus saskaņā ar līgumiem, kuru slēgšanas tiesības Komisija piešķīrusi saskaņā ar šo nodaļu, arī saskaņā ar pamatlīgumiem, ko noslēgusi Komisija, kura darbojas kā centralizēto iepirkumu struktūra, vai Komisijas pārvaldītām dinamiskajām iepirkumu sistēmām, vai izmanto kādu no 37. pantā minētajiem papildu atbalsta pakalpojumiem.

2.Procedūrām, kurās saskaņā ar pamatlīgumiem vai dinamiskajām iepirkumu sistēmām piešķir konkrētu līgumu slēgšanas tiesības, piemēro Savienības iestādēm piemērojamos procesuālos noteikumus.

3.Līgumslēdzēja iestāde, kas no Komisijas kā centralizēto iepirkumu struktūras ir iegādājusies datu centru pakalpojumus, mākoņdatošanas pakalpojumus, programmatūru un MI sistēmas, savos līgumos ar līgumslēdzējām iestādēm, kurām tā sniedz pakalpojumus, nodrošina visu tai saistošo līgumisko prasību ievērošanu.

4.Komisija bez iesaistīto subjektu iepriekšēja konkrēta pieprasījuma var nolemt sākt iesaistītajiem subjektiem atvērtu iepirkuma procedūru.

5.Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 168. panta, iesaistītie subjekti visā dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esības laikā var lūgt Komisijai atļaut tiem piedalīties minētajā sistēmā. Komisija pieprasījumu apstiprina, ja šādu pieprasījumu kopējais apjoms nepārsniedz 50 % no paredzēto iepirkumu sākotnēji aplēstā apjoma. Dalību apstiprina 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, un tā ļauj iesaistītos subjektus iekļaut jebkurā turpmākā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu.

6.Šā panta 5. punktā minētā iespēja ir pieejama tikai tiem iesaistītajiem subjektiem, kuri 38. pantā minētajam nolīgumam pievienojas pēc dinamiskās iepirkumu sistēmas izveides.

40. pants
Maksa par iepirkuma darbībām

1.Izmaksas, kas rodas saistībā ar iepirkuma darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo nodaļu, iesaistītie subjekti kopīgi finansē ar Komisijas iekasētajām maksām.

2.Izmaksas, kas radušās, izveidojot 37. pantā minētās kopīgās iepirkuma darbības, arī kopīgās iepirkuma platformas izstrādes izmaksas, sākotnēji var segt no Savienības vispārējā budžeta. Šādā gadījumā iesaistītie subjekti tās atmaksā laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus no dienas, kad izmaksas sedza Savienība. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka praktisko un darbības kārtību, kādā iesaistītie subjekti veic atmaksu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 46. panta 2. punktā.

3.No maksām gūtie ieņēmumi ir iekšējie piešķirtie ieņēmumi Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 21. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Minētos ieņēmumus piešķir, lai segtu saskaņā ar 37. pantu veikto iepirkuma darbību izmaksas. Visus ieņēmumus, kas paliek pāri pēc šo izmaksu segšanas, ieskaita Savienības vispārējā budžetā.

4.Maksas nosaka iepriekš; tās ir samērīgas ar aplēstajām izmaksām par darbībām, par kurām maksas iekasē, un minētās izmaksas nosaka izmaksu ziņā efektīvi, ņemot vērā salīdzināmu iepirkuma satvaru praksi; maksas ir pietiekamas, lai segtu minētās izmaksas.

5.5.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par maksu noteikšanu un precizē:

a)aplēstās izmaksas, kas attiecināmas uz iepirkuma darbībām, par kurām iekasē maksu;

b)katras iekasējamās maksas apmēru;

c)maksu maksāšanas kārtību un nosacījumus;

d)nosacījumus, ar kādiem maksas ir jāmaksā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 46. panta 2. punktā.

V nodaļa
Atvērtais pirmkods

41. pants
Atvērtā pirmkoda risinājumu un principa “atvērtais pirmkods pirmajā vietā” veicināšana

Savienība un dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu Savienības subjektus un publiskā sektora struktūras, veidojot savu mākoņdatošanas un MI ekosistēmu vai tehnoloģiju grēdojumu, izmantot atvērtos standartus un komponentus, kas darīti pieejami saskaņā ar atvērtā pirmkoda licenci, un atvieglot to atkalizmantošanu, ņemot vērā funkcionalitāti, tostarp drošību, kopējās izmaksas un citus attiecīgus, pienācīgi pamatotus objektīvus kritērijus.

42. pants
Programmatūras kopīgošana un atkalizmantošana

Savienības subjekts vai publiskā sektora struktūra programmatūru, uz kuru attiecīgajam subjektam vai struktūrai ir intelektuālā īpašuma tiesības, dara pieejamu atkalizmantošanai saskaņā ar atvērtā pirmkoda licenci, izmantojot katalogu vai repozitoriju, kas savienots ar 43. pantā minēto ES atvērtā pirmkoda risinājumu katalogu un pieejams ar tā starpniecību.

43. pants
ES atvērtā pirmkoda risinājumu katalogs

1.Komisija nodrošina un uztur ES atvērtā pirmkoda risinājumu katalogu (“ES OSS katalogs”) kā centralizētu katalogu, kas nodrošina piekļuvi programmatūrai, kuru Savienības subjekti un publiskā sektora struktūras darījuši pieejamu atkalizmantošanai.

2.ES OSS katalogu mitina Sadarbspējīgas Eiropas portālā, kas minēts Regulas (ES) 2024/903 8. pantā, un tas ir pieejams elektroniski bez maksas.

3.Komisija, pamatojoties uz objektīviem un attiecīgiem kritērijiem, lemj par Savienības subjekta vai publiskā sektora struktūras, kam pieder katalogs vai repozitorijs vai kas to uztur, pieprasījumu savienot minēto katalogu vai repozitoriju ar ES OSS katalogu un darīt to pieejamu ar minētā kataloga starpniecību.

44. pants
Atvērtā pirmkoda programmu biroju tīkls 

1.Komisija izveido atvērtā pirmkoda programmu biroju tīklu (“OSPO tīkls”), lai veicinātu sadarbību šajā nodaļā noteikto pienākumu īstenošanā.

2.Atvērtā pirmkoda programmu biroji, kurus dalībvalsts publiskā sektora struktūras izveidojušas vietējā, reģionālā vai valsts līmenī, un Savienības subjektu izveidoti biroji var iesniegt Komisijai lūgumu par pievienošanos OSPO tīklam.

3.OSPO tīklam ir šādi uzdevumi:

a)veicināt informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju, it īpaši, apspriežot kopīgas tehniskas, juridiskas un organizatoriskas problēmas, tai skaitā problēmas, kas saistītas ar atvērtā pirmkoda programmatūras licencēšanu, drošību, uzturēšanu un iepirkumu;

b)veicināt to, ka publiskā sektora struktūras kopīgo un atkalizmanto atvērtā pirmkoda programmatūru;

c)brīvprātīgi un nesaistoši veicināt norādījumu, veidņu vai ieteikumu izstrādi par atvērtā pirmkoda programmatūras kopīgošanu un atkalizmantošanu;

d)kopdarboties Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām kopīgu interešu atvērtā pirmkoda projektos un apmainīties ar tiem.

4.Komisija atbalsta un koordinē OSPO tīklu.

5.Komisija vismaz divas reizes gadā sasauc un vada OSPO tīkla dalībnieku sanāksmi. OSPO tīkla sanāksmes var organizēt tiešsaistē.

V SADAĻA  
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

44. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 6. panta 4. punktā, 16. panta 2. punktā, 20. panta 9. punktā, 21. panta 1. punktā un 31. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 4. punktā, 16. panta 2. punktā, 20. panta 9. punktā, 21. panta 1. punktā un 31. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 6. panta 4. punktu, 16. panta 2. punktu, 20. panta 9. punktu, 21. panta 1. punktu vai 31. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

46. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

47. pants
Pārskatīšana

1.Līdz [datums, kas ir četrus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi piecos gados Komisija izvērtē šo regulu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

2.Vajadzības gadījumā 1. punktā minētajam ziņojumam pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu.

3.Veicot 1. punktā minēto izvērtēšanu, Komisija ņem vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un citu attiecīgo struktūru vai avotu nostāju un konstatējumus un īpašu uzmanību pievērš mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunu konkurentu situācijai.

48. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [tā pati diena un mēnesis vienu gadu pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā politikas joma3

1.3.Mērķi3

1.3.1.Vispārīgie mērķi3

1.3.2.Konkrētie mērķi3

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3

1.3.4.Snieguma rādītāji3

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas10

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28

3.2.7.Trešo personu iemaksas28

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29

4.Digitālā dimensija29

4.1.Digitālās vajadzības30

4.2.Dati30

4.3.Digitālie risinājumi31

4.4.Sadarbspējas novērtējums31

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma 

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

1.3.2.Konkrētie mērķi

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

    jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 39  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

 Ierobežots ilgums

–    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

Beztermiņa

–īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2028. līdz 2030. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–    ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

–    ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

– publisko tiesību subjektiem

– privāttiesību subjektiem, kas veic publisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

–struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic publisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas  

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Nr.	Dif./nedif 40 .	no EBTA valstīm 41	no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm 42	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
	DFS kategorijas un budžeta pozīcijas vēl jānosaka 43	Dif./nedif.	JĀ	NĒ	NĒ	NĒ
	Ieņēmumi no maksām (Komisija iekasēs maksu)	Dif./nedif.	JĀ	NĒ	NĒ	JĀ

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Nr.	Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–        Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Tālāk norādītās summas ir provizoriskas, un tās joprojām ir atkarīgas no 2028.–2034. gada DFS sarunu galīgā iznākuma. Šo iniciatīvu finansēs, pārdalot līdzekļus nākamās DFS darbības programmās, kā arī daļēji ar personāla administratīvajiem izdevumiem. Šajā posmā nav iespējams norādīt katras DFS izdevumu kategorijas un programmas ieguldījumu, taču paredzams, ka ievērojamu ieguldījumu sniegs programmas, kas ietilpst 2028.–2034. gada DFS 2. izdevumu kategorijā (piemēram, Eiropas Konkurētspējas fonds, jo īpaši tā digitālās līderības logs). Šīs aplēses ir sagatavotas, pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, un to mērķis ir sniegt precīzas budžeta aplēses.

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Nr.

CNECT ĢD			Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS  2028–2034		PĒC 2034. gada		KOPSUMMA
			2028		2029		2030		2031		2032		2033		2034
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija	Saistības	(1a)		2,386		0,727		2,118		0,427		0,427		0,427		0,427		6,941				6,941
	Maksājumi	(2a)		1,193		1,557		1,422		1,272		0,427		0,427		0,427		6,727		0,214		6,941
KOPĀ apropriācijas CNECT ĢD apropriācijas	Saistības	=1a		2,386		0,727		2,118		0,427		0,427		0,427		0,427		6,941		0,000		6,941
	Maksājumi	=2a		1,193		1,557		1,422		1,272		0,427		0,427		0,427		6,727		0,214		6,941

DIGIT ĢD			Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS  2028–2034		PĒC 2034. gada		KOPSUMMA
			2028		2029		2030		2031		2032		2033		2034
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija	Saistības	(1a)		2,382														2,382				2,382
	Maksājumi	(2a)		1,191		1,191												2,382				2,382
KOPĀ apropriācijas DIGIT ĢD	Saistības	=1a		2,382		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		2,382		0,000		2,382
	Maksājumi	=2a		1,191		1,191		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		2,382		0,000		2,382

No 2029. gada VOBU pieprasījumā norādīta neto summa, no kuras atskaitītas paredzētās mākoņdatošanas federācijas un kopīgā iepirkuma maksas.

KOPĀ (DIGIT ĢD + CNECT ĢD)			Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2028–2034	PĒC 2034. gada	KOPSUMMA
			2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	4,768	0,727	2,118	0,427	0,427	0,427	0,427	9,323	0,000	9,323
	Maksājumi	(5)	2,384	2,748	1,422	1,272	0,427	0,427	0,427	9,109	0,214	9,323
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
KOPĀ apropriācijas 2. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	=4+6	4,768	0,727	2,118	0,427	0,427	0,427	0,427	9,323	0,000	9,323
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	=5+6	2,384	2,748	1,422	1,272	0,427	0,427	0,427	9,109	0,214	9,323

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

4

“Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

CNECT ĢD				Gads			Gads	Gads		Gads		Gads				Gads			Gads			KOPĀ DFS 2028–2034
				2028			2029	2030		2031		2032				2033			2034
 Cilvēkresursi				1,810			1,810	1,810		1,810		1,810				1,810			1,810			12,670
 Citi administratīvie izdevumi				0,000			0,000	0,000		0,000		0,000				0,000			0,000			0,000
KOPĀ CNECT ĢD		Apropriācijas		1,810			1,810	1,810		1,810		1,810				1,810			1,810			12,670
ĢD: DIGIT				Gads			Gads	Gads		Gads		Gads				Gads			Gads			KOPĀ DFS 2028–2034
				2028			2029	2030		2031		2032				2033			2034
 Cilvēkresursi				1,794			1,794	1,794		1,794		1,794				1,794			1,794			12,558
 Citi administratīvie izdevumi				0,000			0,000	0,000		0,000		0,000				0,000			0,000			0,000
KOPĀ DIGIT ĢD	Apropriācijas			1,794			1,794	1,794		1,794		1,794				1,794			1,794			12,558
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ			(Saistību summa = maksājumu summa)		3,604		3,604	3,604		3,604			3,604			3,604			3,604		25,228

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2028–2034	PĒC 2034	KOPSUMMA KOPĀ
		2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034
KOPĀ apropriācijas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ daudzgadu finanšu shēmā	Saistības	8,372	4,331	5,722	4,031	4,031	4,031	4,031	34,551	0,000	34,551
	Maksājumi	5,988	6,352	5,026	4,876	4,031	4,031	4,031	34,337	0,214	34,551

3.2.1.2.Apropriācijas, ko sedz no maksām (EuroCloud un kopīgais mākoņdatošanas iepirkums)

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija					Nr.
CNECT ĢD			Gads	Gads		Gads		Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2028–2034	PĒC 2034. gada	KOPSUMMA
			2028	2029		2030		2031	2032	2033	2034
Darbības apropriācijas, ko finansē no maksām
Budžeta pozīcija	Saistības	(1a)	0,000	2,940		4,410		5,880	2,570	2,570	2,570	20,939		20,939
	Maksājumi	(2a)	0,000	2,940		4,410		5,880	2,570	2,570	2,570	20,939		20,939
Administratīvās apropriācijas, ko finansē no maksām
Budžeta pozīcija		(3)
KOPĀ apropriācijas	Saistības	=1a+3	0,000	2,940		4,410		5,880	2,570	2,570	2,570	20,939	0,000	20,939
CNECT ĢD apropriācijas	Maksājumi	=2a+3	0,000	2,940		4,410		5,880	2,570	2,570	2,570	20,939		20,939

DIGIT ĢD				Gads			Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS 2028–2034		PĒC 2034. gada		KOPSUMMA
				2028			2029		2030		2031		2032		2033		2034
Darbības apropriācijas, ko finansē no maksām
Budžeta pozīcija	Saistības	(1a)		0,000			3,027		4,317		6,037		6,342		6,663		7,001		33,387				33,387
	Maksājumi	(2a)		0,000			3,027		4,317		6,037		6,342		6,663		7,001		33,387				33,387
Administratīvās apropriācijas, ko finansē no maksām
Budžeta pozīcija		(3)																	0				0
KOPĀ apropriācijas	Saistības	=1a+3		0,000			3,027		4,317		6,037		6,342		6,663		7,001		33,387		0,000		33,387
DIGIT ĢD	Maksājumi	=2a+3		0,000			3,027		4,317		6,037		6,342		6,663		7,001		33,387				33,387
					Gads			Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS 2028–2034		PĒC 2034. gada	KOPSUMMA
					2028			2029		2030		2031		2032		2033		2034
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības		(4)		0,000			5,967		8,727		11,917		8,912		9,233		9,570		54,326		0,000	54,326
	Maksājumi		(5)		0,000			5,967		8,727		11,917		8,912		9,233		9,570		54,326			54,326
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem			(6)
KOPĀ apropriācijas 2. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības		=4+6		0,000			5,967		8,727		11,917		8,912		9,233		9,570		54,326		0,000	54,326
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi		=5+6			0,000		5,967		8,727		11,917		8,912		9,233		9,570		54,326		0,000	54,326

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus 

Gads   2024

Gads   2025

Gads   2026

Gads   2027

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 44

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 45 …

— Iznākums

— Iznākums

— Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 …

— Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPSUMMAS

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ 2028–2034
	2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034
4. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	3,604	3,604	3,604	3,604	3,604	3,604	3,604	25,22Ff8
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 4. IZDEVUMU KATEGORIJA	3,604	3,604	3,604	3,604	3,604	3,604	3,604	25,228
Ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Pārējie administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS
KOPĀ	3,604	3,604	3,604	3,604	3,604	3,604	3,604	25,228

Aplēstā ietekme uz izdevumiem un personālu 2028. gadam un pēc tam ir pievienota tikai ilustratīvā nolūkā un neskar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Finansējuma avots un Savienības finanšu saistību tvērums laikposmā pēc 2027. gada joprojām ir atkarīgs no iznākuma iestāžu sarunās par DFS 2028.–2034. gadam, un pēc tam to nosaka, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru. Sākot ar 2028. gadu, visas apropriācijas un personāla resursi ir indikatīvi.

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

Nepiemēro.

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas

Sk. tabulu iepriekš.

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS		Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads
		2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034
 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)		11	11	11	11	11	11	11
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		14	14	14	14	14	14	14
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija  [XX.01.YY.YY]	— galvenajā birojā	0	0	0	0	0	0	0
	— ES delegācijās	0	0	0	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0	0	0	0
KOPĀ		25	25	25	25	25	25	25

Aplēstā ietekme uz izdevumiem un personālu 2028. gadam un pēc tam ir pievienota tikai ilustratīvā nolūkā un neskar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Finansējuma avots un Savienības finanšu saistību tvērums laikposmā pēc 2027. gada joprojām ir atkarīgs no iznākuma iestāžu sarunās par DFS 2028.–2034. gadam, un pēc tam to nosaka, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru. Sākot ar 2028. gadu, visas apropriācijas un personāla resursi ir indikatīvi.

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

Nepiemēro.

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

	Tiks nodrošināts no pašlaik pieejamā Komisijas dienestu personāla	Ārkārtas papildu personāls*
		Tiks finansēts no 7. izdevumu kategorijas vai pētniecības	Tiks finansēts no BA pozīcijas	Tiks finansēts no maksām
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas	5	6	Neattiecas
Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT)	10	4

* Aplēstā ietekme uz izdevumiem un personālu 2028. gadā un pēc tam ir indikatīva un neskar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Finansējuma avots un Savienības finanšu saistību tvērums laikposmā pēc 2027. gada joprojām ir atkarīgs no iznākuma iestāžu sarunās par DFS 2028.–2034. gadam, ikgadējās budžeta procedūras un vadības mehānisma.

Kopumā iniciatīvai pieprasītie 15 pilnslodzes ekvivalenti jau ir pieejami un tiks pārdalīti šādi:

–CNECT ĢD: 2 pilnslodzes ekvivalenti štatu saraksta amata vietās un 5 pilnslodzes ekvivalenti ārštata darbinieku vidū;

–DIGIT ĢD: 3 pilnslodzes ekvivalenti štatu saraksta amata vietās un 5 pilnslodzes ekvivalenti ārštata darbinieku vidū.

Papildus šiem pašreizējiem resursiem iniciatīvai ir vajadzīgi 10 papildu darbinieki pilnslodzes ekvivalenta izteiksmē, kas pieprasīti izņēmuma kārtā. Tie ir 6 ierēdņi un 4 līgumdarbinieki, un to sadalījums starp CNECT ĢD un DIGIT ĢD ir šāds:

–CNECT ĢD: 3 pilnslodzes ekvivalenti štatu saraksta amata vietās un 3 pilnslodzes ekvivalenti ārštata darbinieku vidū;

–DIGIT ĢD: 3 pilnslodzes ekvivalenti štatu saraksta amata vietās un 1 pilnslodzes ekvivalents ārštata darbinieku vidū.

Tie tiek pieprasīti papildus pašreizējam darbinieku skaitam, lai nodrošinātu iniciatīvas pilnīgu un efektīvu īstenošanu. Ar priekšlikumu ieviestos jaunos uzdevumus nevar nodrošināt ar attiecīgo ģenerāldirektorātu pašreizējiem cilvēkresursiem. Šim priekšlikumam vajadzīgos papildu cilvēkresursus nevar nodrošināt ar iekšēju pārdali attiecīgajā ĢD/dienestā vai no Komisijas ierobežotā pārdales rezerves fonda.

CNECT ĢD un DIGIT ĢD veicamo jauno uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem tiks uzdots: 1.noteikt un pārvaldīt iniciatīvas 1. pīlāra darba programmas, tai skaitā izstrādāt detalizētus projektu plānus un budžetus, sadalīt resursus un noteikt GSR un uzraudzības mehānismus; 2.sagatavot norādījumu dokumentus, deleģētos aktus un atkarības novērtējumus, nodrošināt komitoloģijas sekretariāta darbu un pārraudzīt iniciatīvas īstenošanu, tai skaitā: a.izstrādāt visaptverošas pamatnostādnes, ieteikumus, veidnes un rīkus, lai atbalstītu dalībvalstu centienus īstenot iniciatīvas 2. un 3. pīlāru; b.vajadzības gadījumā izstrādāt īstenošanas aktus, piemēram, par EuroCloud federācijas dalībniekiem piemērojamajām prasībām un to pieteikumu izvērtēšanas procedūru; c.sagatavot tirgus uzraudzības ziņojumus, lai apzinātu mākoņdatošanas pakalpojumus, attiecībā uz kuriem Savienība ir ļoti atkarīga no viena vai neliela skaita trešo valstu tiesību subjektu; d.nodrošināt sekretariāta pakalpojumus, tostarp izstrādāt dokumentus un ziņojumus un koordinēt sadarbību ar ieinteresētajām personām; e.uzraudzīt iniciatīvas progresu salīdzinājumā ar noteiktajiem GSR un atskaites punktiem, apzināt iespējamās problēmas un riskus un pēc vajadzības sniegt dalībvalstīm tehnisko palīdzību un atbalstu; f.izveidot zināšanu pārvaldības sistēmu, lai apkopotu paraugpraksi, gūtās atziņas un speciālās zināšanas un apmainītos ar tām visā iniciatīvā; 3.sagatavot iepirkuma specifikācijas ārējam pakalpojumu sniedzējam suverēno pakalpojumu repozitorija izveidei, izstrādei un uzturēšanai, kā arī izvērtēt un noteikt turpmākās pārvaldības procedūras. Pēc izveides regulāri revidēt vai novērtēt repozitorijā iekļauto sertificēto pakalpojumu izlasi, tai skaitā izstrādāt revīzijas protokolus, novērtēšanas metodikas un/vai kvalitātes kontroles procedūras, lai nodrošinātu sniegtās informācijas ticamību; 4.iepirkt EuroCloud federācijas platformu un atbalstīt federācijas izveidi. Pārvaldīt federācijas pārvaldības mehānismus, piemēram, dalības prasību izpildes sertificēšanu, dalībvalstu un citu publiskā sektora struktūru pieteikumu dalībai federācijā izvērtēšanu un kopīgu dalības noteikumu un politikas izstrādi un izpildes panākšanu; 5.kopīgā iepirkuma satvara ietvaros izveidot sistēmas, kuru pašlaik nav, tostarp pārvaldīt MI iepirkuma sarežģītību un attiecības ar dalībvalstīm un līgumslēdzējām iestādēm un nodrošināt satvara rezultativitāti un efektivitāti. Tas ietvers tādus uzdevumus kā mākoņdatošanas, programmatūras un MI sistēmu iepirkuma procesu izveide un pārvaldība, koordinācija ar iesaistītajām organizācijām un pakalpojumu sniedzējiem, līgumu un vienošanos ar pakalpojumu sniedzējiem pārvaldība un atbilstības ES regulējumam un politikai nodrošināšana; 6.veidot un uzturēt attiecības ar ieinteresētajām personām, to vidū dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem un citām attiecīgajām personām, lai nodrošinātu iniciatīvas pienācīgu koordināciju un rezultativitāti un tās atbilstību ieinteresēto personu vajadzībām, arī organizējot regulāras sanāksmes, darbseminārus un konferences saziņas un kopdarbības veicināšanai. Tas ietvertu arī ciešu sadarbību ar kompetentajām iestādēm izmeklēšanas un izpildes panākšanas pasākumu jomā, lai nodrošinātu atbilstību akta IV sadaļai.

Ārštata darbinieki

Ārštata darbiniekiem tiks uzdots: 1.regulāri pārvaldīt projektus, kuriem piešķirts finansējums saskaņā ar 1. pīlāra darba programmām, tai skaitā uzraudzīt to progresu, koordinēt sadarbību ar labuma guvējiem un pārbaudīt projektu panākamos rezultātus un atskaites punktus, lai nodrošinātu projektu īstenošanu laikus, budžeta robežās un atbilstoši prasītajiem kvalitātes standartiem. Iniciatīva tiks īstenota nākamās DFS ietvaros un balstīsies uz rezultātiem, kas gūti pašreizējos projektos, kuri jau apstiprināti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un programmu “Digitālā Eiropa”, piemēram, projekta “Simpl” un kopuzņēmuma “Viedie tīkli un pakalpojumi” rezultātiem, arī koordinācijā ar citām struktūrvienībām; 2.izveidot un īstenot atbalsta mehānismus, lai sniegtu dalībvalstīm norādījumus par datu centru paātrināšanas zonu izveidi, jo īpaši iniciatīvas pirmajos divos gados. Tas ietvers ad hoc atbalsta sniegšanu dalībvalstīm, tām izstrādājot un īstenojot savas nacionālās stratēģijas un plānus. Pēc sākotnējā perioda tas pāraugs ad hoc koordinācijas funkcijā, galveno uzmanību pievēršot mērķorientēta atbalsta sniegšanai dalībvalstīm pēc vajadzības un nodrošinot iniciatīvas pastāvīgu atbilstību ieinteresēto personu vajadzībām un prioritātēm; 3.katru gadu organizēt un pārvaldīt pētījumu par datošanas jaudu Eiropā, tostarp noteikt pētījuma tvērumu un metodiku, pārbaudīt savāktos datus un izvērtēt panākamos rezultātus; 4.pārvaldīt kopīgā iepirkuma darbības, it īpaši saistībā ar stratēģisko sagādi un tirgus veidošanu, proti, nodrošināt piegādātāju pārvaldības biroja darbu un izstrādāt mākoņdatošanas, MI un programmatūras pakalpojumu specifikācijas un tehniskās prasības; 5.katru gadu pārvaldīt suverēno pakalpojumu repozitoriju, tostarp pārraudzīt ar repozitorija darbību saistītos darbuzņēmēja uzdevumus un tehnisko projekta pārvaldību, proti, nodrošināt, ka darbuzņēmējs izveido repozitoriju atbilstoši saskaņotajām tehniskajām specifikācijām, termiņiem un budžetam, un uzraudzīt darbuzņēmēja procesus, lai repozitorijs atbilstu prasītajiem standartiem; 6.katru gadu pārvaldīt ārējo darbuzņēmēju, kurš nodrošina EuroCloud federācijas platformas administratīvās, tehniskās un operatīvās darbības, kā arī EuroCloud federācijas platformas tehniskos aspektus, tai skaitā tehniskās arhitektūras un infrastruktūras uzraudzību.

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

Obligāti: nākamajā tabulā jāiekļauj priekšlikumā/iniciatīvā ietverto ar digitālajām tehnoloģijām saistīto investīciju labākā aplēse.

Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, 7. izdevumu kategorijas apropriācijas būtu jānorāda noteiktajā pozīcijā.

Apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā būtu jāatspoguļo kā “Politikas IT izdevumi darbības programmām”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas izmantojams, lai atkārtoti izmantotu / pirktu / izstrādātu IT platformas/instrumentus, kas ir tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu, un uz saistītajām investīcijām (tādām kā licences, pētījumi, datu glabāšana utt.). Tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālā dimensija” sniegtajai informācijai.

KOPĀ digitālās un IT apropriācijas	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2028–2034
	2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034
4. IZDEVUMU KATEGORIJA
IT izdevumi (korporatīvie)	0	0	0	0	0	0	0	0
Starpsumma – 4. IZDEVUMU KATEGORIJA	0	0	0	0	0	0	0	0
Ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS
IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam	0	0	0	0	0	0	0	0
Starpsumma – ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0	0	0	0	0	0	0	0
KOPĀ	0	0	0	0	0	0	0	0

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–    jāpārskata DFS

3.2.7.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–    nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

–    ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	Gads   2028	Gads   2029	Gads   2030	Gads   2031	Gads   2032	Gads   2033	Gads   2034	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

 
3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

–    atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 46
		2028. gads	2029. gads	2030. gads	2031. gads	2032. gads	2033. gads	2034. gads
Kopīgā mākoņdatošanas iepirkuma pakalpojumu maksa (DIGIT ĢD)		0,000	3,027	4,317	6,037	6,342	6,663	7,001
Mākoņdatošanas federācijas maksa (CNECT ĢD)		0,000	2,940	4,410	5,880	2,570	2,570	2,570

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

4.Digitālā dimensija

4.1.Digitālās vajadzības

Vispārīgs apraksts par digitālajām vajadzībām un saistītajām kategorijām (datiem, procesa digitalizāciju un automatizāciju, digitālajiem risinājumiem un/vai digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem).

Atsauce uz prasību	Prasības apraksts	Dalībnieki, kurus ietekmē vai uz kuriem attiecas prasība	Vispārīgi procesi	Kategorijas
II SADAĻA. MĀKOŅDATOŠANAS UN MI EKOSISTĒMAS PĒTNIECĪBAS, IZSTRĀDES UN IEVIEŠANAS DARBĪBAS 7. pants. Nacionālās mākoņdatošanas un MI stratēģijas	Dalībvalstis paziņo Komisijai savas nacionālās stratēģijas.	Eiropas Komisija Valsts kompetentās iestādes	Paziņojums	Dati
III SADAĻA. DATU CENTRU JAUDA 14. pants. Datu centru stratēģisko projektu izraudzīšana	Pieteikumos datu centra stratēģiskā projekta statusa saņemšanai sniedz visu vajadzīgo un relevanto informāciju, lai pierādītu projekta atbilstību attiecīgajiem kritērijiem.	Projektu operatori Eiropas Komisija	Pieteikumos sniegtās informācijas uzraudzība	Dati
III SADAĻA. DATU CENTRU JAUDA 15. pants. Jaudas nepietiekamības uzraudzība	Komisija uzrauga Savienībā pieejamo datošanas jaudu, tai skaitā perifērdatošanas jaudu, datu centru jaudas pieprasījuma apjomu un jaudas nepietiekamības apmēru.	Eiropas Komisija Valsts kompetentās iestādes	Datu vākšana	Dati
IV SADAĻA AUTONOMIJA 17. pants. Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju atzīšana	Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs, kas vēlas tikt atzīts par tādu, kurš piedāvā Savienības uzticamības līmeni, iesniedz atzīšanas pieteikumu iedibinājuma valsts kompetentajai iestādei.	Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji Valsts kompetentās iestādes	Pārraudzības mehānisms	Dati
IV SADAĻA AUTONOMIJA 19. pants. Atbilstības pašnovērtējums	Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs var sagatavot atbilstības pašnovērtējumu, lai pierādītu atbilstību Savienības 1. uzticamības līmenim. Šis pašnovērtējums jādara pieejams publiski.	Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji Valsts kompetentās iestādes Eiropas Komisija	Pārraudzības mehānisms	Dati
IV SADAĻA AUTONOMIJA 20. pants. Neatkarīga revīzija	Paredz iespēju veikt neatkarīgas revīzijas attiecībā uz Savienības 2., 3. un 4. uzticamības līmeni. Noteikumi par datu aspektiem šādu revīziju kontekstā.	Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji Revīzijas organizācijas Eiropas Komisija	Pārraudzības mehānisms	Dati
IV SADAĻA AUTONOMIJA 21. pants. Revīzijas pierādījumu saturs un kvalitāte	Revīziju pamatā ir II pielikums (Savienības uzticamības līmeņu kritēriji) un III pielikums (revīzijas pierādījumi revīzijas procedūrai). Tām jābūt pietiekami pilnīgām un uzticamām.	Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji Revīzijas organizācijas Eiropas Komisija	Datu kvalitāte	Dati
IV SADAĻA AUTONOMIJA 22. pants. Mākoņdatošanas pakalpojumu centrālais repozitorijs	Komisija izveido un uztur īpašu tādu mākoņdatošanas pakalpojumu repozitoriju, kuri atzīti par atbilstošiem kādam Savienības uzticamības līmenim. Iedibinājuma valsts kompetentā iestāde, kas veic pārbaudi, reģistrē revidētos pakalpojumus centrālajā repozitorijā. Ikvienu atzīšanas atsaukumu publicē centrālajā repozitorijā, kur tas ir pieejams piecus gadus. Komisija centrālo repozitoriju dara publiski pieejamu īpašā, viegli pieejamā tīmekļa vietnē, un Komisija un iedibinājuma valsts kompetentās iestādes to regulāri atjaunina.	Eiropas Komisija Valsts kompetentās iestādes	Repozitorijs	Digitālais risinājums Dati Digitālais publiskais pakalpojums
IV SADAĻA AUTONOMIJA 23. pants. Pārredzamības pienākumi	Kad pakalpojumu sniedzējs uzzina par informāciju vai būtiskām apstākļu izmaiņām saistībā ar mākoņdatošanas pakalpojumiem, kas var ietekmēt revīzijas ziņojumu vai atzinumu, tas bez nepamatotas kavēšanās par to paziņo revīzijas organizācijai un iedibinājuma valsts kompetentajai iestādei. Ja revīzijas ziņojums vai atzinums ir jāgroza vai jāatsauc, revīzijas organizācija bez nepamatotas kavēšanās par to paziņo valsts kompetentajai iestādei un Komisijai. Ja atzīšana ir jāgroza vai jāatsauc, iedibinājuma valsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās par to paziņo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai.	Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji Revīzijas organizācijas Valsts kompetentās iestādes Eiropas Komisija	Paziņojums	Dati
IV SADAĻA AUTONOMIJA 24. pants Sodi un kompensācija	Dalībvalstis iespējami drīz paziņo Komisijai noteikumus par sodiem un kompensāciju un visus turpmākos grozījumus, kas tos ietekmē.	Valsts kompetentās iestādes Eiropas Komisija	Paziņojums	Dati
IV SADAĻA AUTONOMIJA 25. pants. Valsts kompetentās iestādes	Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas valsts kompetentās iestādes. Dalībvalstis paziņo Komisijai kompetento iestāžu sarakstu. Komisija uztur šo iestāžu publisku reģistru.	Eiropas Komisija Valsts kompetentās iestādes	Kompetento iestāžu izraudzīšana	Dati
IV SADAĻA AUTONOMIJA 27. pants. Savstarpēja palīdzība	Datu plūsmas saistībā ar sadarbību starp valstu kompetentajām iestādēm.	Valsts kompetentās iestādes Eiropas Komisija	Datu apmaiņa	Dati
IV SADAĻA AUTONOMIJA 89. pants. Pārrobežu sadarbība	Datu plūsmas pārrobežu sadarbības kontekstā.	Valsts kompetentās iestādes Eiropas Komisija	Datu apmaiņa	Dati
IV SADAĻA AUTONOMIJA 29. pants. Riska novērtējumi	Dalībvalstīm jāveic riska novērtējums vai novērtējumi, maksimāli ņemot vērā Komisijas sniegtos norādījumus. Dalībvalstis paziņo Komisijai riska novērtējumu rezultātus. Norādījumu sagatavošanas nolūkā Komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju no mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem.	Dalībvalstis Eiropas Komisija Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji	Riska novērtējums	Dati
IV SADAĻA AUTONOMIJA 33. pants. Mākoņdatošanas un MI inovācijas iepirkuma uzraudzība	Dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai konkrētu informāciju, kas attiecas uz inovatīvu mākoņdatošanas pakalpojumu un MI sistēmu iepirkuma uzraudzību.	Dalībvalstis Eiropas Komisija	Ziņošana	Dati
IV SADAĻA AUTONOMIJA 34. pants. Eiropas publiskā sektora mākoņdatošanas federācijas izveide	Komisija izveido EuroCloud federācijas platformu.	Eiropas Komisija Savienības subjekti Publiskā sektora struktūras	Prasības digitālam risinājumam	Digitālais publiskais pakalpojums Digitālais risinājums
IV SADAĻA. AUTONOMIJA 37. pants. Komisijas iepirkuma darbības	Komisija var izveidot un pārvaldīt kopīgu iepirkuma platformu, kas ietver pakalpojumus, kurus var izmantot šajā nodaļā paredzēto iepirkuma darbību veikšanas atvieglošanai.	Eiropas Komisija	Prasības digitālam risinājumam	Digitālais risinājums
IV SADAĻA AUTONOMIJA 42. pants. Programmatūras kopīgošana un atkalizmantošana	Ja Savienības subjekts vai publiskā sektora struktūra saskaņā ar atvērtā pirmkoda licenci dara atkalizmantošanai pieejamu programmatūru, uz kuru attiecīgajam subjektam vai struktūrai ir intelektuālā īpašuma tiesības, programmatūru dara pieejamu atkalizmantošanai katalogā vai repozitorijā, kas savienots ar ES OSS katalogu.	Savienības subjekti Publiskā sektora struktūras Eiropas Komisija	Katalogs	Digitālais risinājums
IV SADAĻA AUTONOMIJA 43. pants. ES Atvērtā pirmkoda risinājumu katalogs	Komisija nodrošina un uztur ES Atvērtā pirmkoda risinājumu katalogu kā centralizētu katalogu, ar kura starpniecību var piekļūt programmatūrai, ko Savienības subjekti un publiskā sektora struktūras darījuši pieejamu atkalizmantošanai.  ES OSS katalogu mitina Sadarbspējīgas Eiropas portālā. Komisija lemj par ikvienu Savienības subjekta vai publiskā sektora struktūras, kam pieder kāds katalogs vai repozitorijs vai kas to uztur, pieprasījumu pievienot attiecīgo katalogu vai repozitoriju ES OSS katalogam un darīt to pieejamu ar šā kataloga starpniecību.	Eiropas Komisija	Katalogs	Digitālais risinājums

4.2.Dati

Vispārīgs aptverto datu apraksts

Datu veids	Atsauce uz prasībām	Standarts un/vai specifikācija (attiecīgā gadījumā)
Dalībvalstu nacionālās stratēģijas	II SADAĻA. MĀKOŅDATOŠANAS UN MI EKOSISTĒMAS PĒTNIECĪBAS, IZSTRĀDES UN IEVIEŠANAS DARBĪBAS 7. pants. Nacionālās mākoņdatošanas un MI stratēģijas	Nacionālo stratēģiju satura minimālās prasības.
Dati, kas saistīti ar pieteikumiem stratēģiska projekta statusa saņemšanai	III SADAĻA. DATU CENTRU JAUDA 14. pants. Datu centru stratēģisko projektu izraudzīšana	Sniedz visu vajadzīgo un attiecīgo informāciju, lai pierādītu projekta atbilstību attiecīgajiem kritērijiem.
Jaudas nepietiekamības uzraudzībai vajadzīgā statistika un dati	III SADAĻA. DATU CENTRU JAUDA 15. pants. Jaudas nepietiekamības uzraudzība	Neattiecas
Dati saistībā ar pieteikumiem, ko iesniedz pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas, lai tiktu atzīts, ka tie piedāvā Savienības uzticamības līmeni	IV SADAĻA. AUTONOMIJA 17. pants. Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju atzīšana	Neattiecas
ES atbilstības apliecinājums	IV SADAĻA. AUTONOMIJA 19. pants. Atbilstības pašnovērtējums	Neattiecas
Atzīšanai iesniegtais revīzijas ziņojums un ar to saistītā informācijas apmaiņa	IV SADAĻA. AUTONOMIJA 20. pants. Neatkarīga revīzija 21. pants. Revīzijas pierādījumu saturs un kvalitāte	Datu kvalitāte: pietiekami pilnīgi un uzticami; revīziju satura minimālās prasības.
Dati par pakalpojumiem, kas saņēmuši atzīšanu	IV SADAĻA. AUTONOMIJA 22. pants. Mākoņdatošanas pakalpojumu centrālais repozitorijs	Centrālajā repozitorijā ir informācija par mākoņdatošanas pakalpojumiem, kas atzīti par atbilstošiem konkrētam Savienības uzticamības līmenim
Paziņojums par informācijas vai būtisku apstākļu izmaiņu konstatēšanu attiecībā uz mākoņdatošanas pakalpojumiem, kas var ietekmēt revīzijas ziņojumu, revīzijas atzinumu vai atzīšanu, un ar to saistītās datu plūsmas	IV SADAĻA. AUTONOMIJA 23. pants. Pārredzamības pienākumi	Neattiecas
Paziņošana par noteikumiem un pasākumiem attiecībā uz sodiem	IV SADAĻA. AUTONOMIJA 24. pants. Sodi un kompensācija	Neattiecas
Dati par izraudzītajām valsts kompetentajām iestādēm	IV SADAĻA. AUTONOMIJA 25. pants. Valsts kompetentās iestādes	Neattiecas
Dati, ko izmanto valstu kompetento iestāžu sadarbības kontekstā	IV SADAĻA. AUTONOMIJA 27. pants. Savstarpēja palīdzība	Neattiecas
Dati, ko izmanto pārrobežu sadarbības kontekstā	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 28. pants. Pārrobežu sadarbība	Neattiecas
Dalībvalstu veiktie riska novērtējumi	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 29. pants. Riska novērtējumi	Neattiecas
Informācija, ko pakalpojumu sniedzēji sniedz Komisijai norādījumu sagatavošanai	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 29. pants. Riska novērtējumi	Neattiecas
Dati par inovatīvu mākoņdatošanas pakalpojumu un MI sistēmu iepirkuma uzraudzību	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 33. pants. Inovācijas iepirkums	Neattiecas

Saskanība ar Eiropas Datu stratēģiju

Skaidrojums, kādā ziņā prasības ir saskaņotas ar Eiropas Datu stratēģiju.

Priekšlikums atbilst ar Datu aktu ieviestajiem noteikumiem par datu apstrādes pakalpojumu maiņu. Nodrošinot pakalpojumu sniedzēja maiņu un novēršot būtiskākos piesaistes vienam pakalpojumu sniedzējam cēloņus, Datu akta mērķis ir panākt, ka mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji ES konkurē kvalitātes, inovācijas un cenas ziņā. Tā mērķis ir ļaut mākoņdatošanas lietotājiem brīvi izvēlēties pakalpojumu sniedzēju, kas vislabāk atbilst viņu vajadzībām, un kombinēt dažādu pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus, izmantojot daudzmākoņu pieeju. Tomēr Datu aktā nav elementu, kas palīdzētu izveidot konkurētspējīgāku ES mākoņdatošanas pakalpojumu piedāvājumu vai veicinātu daudzveidīgāka mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju loka ienākšanu tirgū. Datu akts paver ceļu iespējamai atkarību mazināšanai no ārpussavienības pakalpojumu sniedzējiem, taču neveido augsni suverēnākai un uzticamākai ES mākoņdatošanas nozarei. Tomēr tā noteikumi par mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja maiņu un sadarbspēju ļauj lietotājiem plašāk izmantot Eiropas mākoņdatošanas pakalpojumus. Tādējādi Datu akts sekmē šā priekšlikuma īstenošanu.

Saskanība ar vienreizējas iesniegšanas principu

Skaidrojums, kādā ziņā ir ņemts vērā vienreizējas iesniegšanas princips un kā ir izpētīta iespēja atkalizmantot esošos datus.

Vienreizējas iesniegšanas princips ir pienācīgi ņemts vērā un tiks sistemātiski piemērots visos attiecīgajos gadījumos. Tas it īpaši attiecas uz: a)jaudas nepietiekamības uzraudzībai vajadzīgo statistiku un datiem; b)datiem par pakalpojumiem, kas saņēmuši atzīšanu; c)informāciju, ko Komisijai sniedz tirgus analīzei.

Skaidrojums, kādā ziņā jaunizveidotie dati ir atrodami, piekļūstami, sadarbspējīgi un atkalizmantojami un atbilst augstiem kvalitātes standartiem.

Tiks ieviesti digitāli risinājumi, kas nodrošinās jaunizveidoto datu atrodamību, piekļūstamību, sadarbspēju un atkalizmantojamību. Minimālās satura prasības veicinās augstus datu kvalitātes standartus.

Datu plūsmas

Datu veids	Atsauce uz prasībām	Datu sniedzēji	Datu saņēmēji	Datu apmaiņas izraisītājfaktors	Biežums (attiecīgā gadījumā)
Dalībvalstu nacionālās stratēģijas	II SADAĻA. MĀKOŅDATOŠANAS UN MI EKOSISTĒMAS PĒTNIECĪBAS, IZSTRĀDES UN IEVIEŠANAS DARBĪBAS 7. pants. Nacionālās mākoņdatošanas un MI stratēģijas	Dalībvalstis	Eiropas Komisija	Trīs mēnešu laikā pēc nacionālās stratēģijas pieņemšanas	Pēc katras pieņemšanas vai pārskatīšanas
Dati, kas saistīti ar pieteikumiem stratēģiska projekta statusa saņemšanai	III SADAĻA. DATU CENTRU JAUDA 14. pants. Datu centru stratēģisko projektu izraudzīšana	Pieteikuma iesniedzējs stratēģiskā projekta statusa saņemšanai	Eiropas Komisija	Pieteikuma iesniegšana atklātā uzaicinājumā paust ieinteresētību	//
Dati saistībā ar pieprasījumiem, ko iesniedz mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas sniegt pakalpojumus Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 17. pants. Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju atzīšana	Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs, kas iesniedz pieprasījumu	Tā iedibinājuma valsts kompetentā iestāde	Pieprasījuma iesniegšana par pakalpojumu sniegšanu Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām	//
Dati saistībā ar pieprasījumiem, ko iesniedz mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas sniegt pakalpojumus Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām: Pieprasījuma iznākums (noraidījums, papildu pierādījumu pieprasījums vai pakalpojumu sniedzēja pakalpojuma atzīšana)	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 17. pants. Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju atzīšana	Valsts kompetentā iestāde	Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs, kas iesniedz pieprasījumu	Secinājums par sākotnējo atzīšanu	//
Dati saistībā ar pieprasījumiem, ko iesniedz mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas sniegt pakalpojumus Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām: Secinājuma nosūtīšana pārskatīšanai	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 17. pants. Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju atzīšana	Valsts kompetentā iestāde	Visas valsts kompetentās iestādes	Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējam paziņots par atzīšanu	//
Dati saistībā ar pieprasījumiem, ko iesniedz mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas sniegt pakalpojumus Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām: Iebildumi	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 17. pants. Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju atzīšana	Visas valsts kompetentās iestādes	Valsts kompetentā iestāde	Valsts kompetentajai iestādei ir iebildumi pret iedibinājuma valsts kompetentās iestādes secinājumu	//
Dati saistībā ar pieprasījumiem, ko iesniedz mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas sniegt pakalpojumus Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām: Komisijai nodotās lietas	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 17. pants. Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju atzīšana	Valsts kompetentās iestādes	Eiropas Komisija	Valsts kompetentās iestādes nevar panākt vienošanos	//
Dati saistībā ar pieprasījumiem, ko iesniedz mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas sniegt pakalpojumus Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām: Komisijas lēmums par tai nodotu lietu	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 17. pants. Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju atzīšana	Eiropas Komisija	Valsts kompetentās iestādes	Komisija pieņem lēmumu lietā, kurā valsts kompetentajām iestādēm bija domstarpības	//
Dati saistībā ar pieprasījumiem, ko iesniedz mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas sniegt pakalpojumus Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām: Informācijas pieprasījums	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 17. pants. Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju atzīšana	Valsts kompetentās iestādes	Eiropas Komisija	Valsts kompetentās iestādes nolemj izmantot tiesības pieprasīt informāciju	//
Dati saistībā ar pieprasījumiem, ko iesniedz mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas sniegt pakalpojumus Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām: Atbilde uz informācijas pieprasījumu	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 17. pants. Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju atzīšana	Eiropas Komisija	Valsts kompetentās iestādes	Saņemts valsts kompetento iestāžu informācijas pieprasījums	//
ES atbilstības apliecinājums	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 19. pants. Atbilstības pašnovērtējums	Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji	Publiski	Izmantots pašnovērtējums	//
Revīzijas ziņojuma iesniegšana apstiprināšanai un ar to saistītā informācijas apmaiņa: revīzijai vajadzīgā informācija	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 20. pants. Neatkarīga revīzija 21. pants. Revīzijas pierādījumu saturs un kvalitāte	Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji	Revīzijas organizācija	Notiek revīzija	//
Revīzijas ziņojuma iesniegšana apstiprināšanai un ar to saistītā informācijas apmaiņa: revīzijas ziņojumi	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 20. pants. Neatkarīga revīzija 21. pants. Revīzijas pierādījumu saturs un kvalitāte	Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji	Revīzijas organizācija un valsts kompetentās iestādes	Revīzija pabeigta	//
Dati par pakalpojumiem, kas saņēmuši atzīšanu: Mākoņdatošanas pakalpojumu centrālais repozitorijs	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 22. pants. Mākoņdatošanas pakalpojumu centrālais repozitorijs	Valsts kompetentā iestāde, kas veic pārbaudi	Mākoņdatošanas pakalpojumu centrālais repozitorijs (Eiropas Komisija)	Atzīšana piešķirta	//
Dati par pakalpojumiem, kas saņēmuši atzīšanu: Eiropas Komisijas nodrošināta publiski pieejama tīmekļa vietne	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 22. pants. Mākoņdatošanas pakalpojumu centrālais repozitorijs	Eiropas Komisija Iedibinājuma valsts kompetentā iestāde	Publiski	Atzīšana piešķirta	//
Paziņojums par informācijas vai būtisku apstākļu izmaiņu konstatēšanu attiecībā uz mākoņdatošanas pakalpojumiem, kas var ietekmēt revīzijas ziņojumu vai atzinumu, un ar to saistītās datu plūsmas: Sākotnējais paziņojums	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 23. pants. Pārredzamības pienākumi	Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji	Revīzijas organizācija; valsts kompetentā iestāde Eiropas Komisija	Būtiskas pakalpojumu sniedzēja apstākļu izmaiņas	//
Paziņojums par informācijas vai būtisku apstākļu izmaiņu konstatēšanu attiecībā uz mākoņdatošanas pakalpojumiem, kas var ietekmēt revīzijas ziņojumu vai atzinumu, un ar to saistītās datu plūsmas: Paziņojums par revīzijas iznākuma izmaiņām	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 23. pants. Pārredzamības pienākumi	Revīzijas organizācija	Valsts kompetentās iestādes (iedibinājuma valstī un citās dalībvalstīs) Eiropas Komisija	Revīzijas iznākuma izmaiņas	//
Paziņošana par noteikumiem un pasākumiem attiecībā uz sodiem	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 24. pants. Sodi un kompensācija	Dalībvalstis	Eiropas Komisija	Dalībvalstis nosaka vai groza sodu piemērošanas satvaru	//
Dati par izraudzītajām valsts kompetentajām iestādēm: Dalībvalstu paziņojums	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 25. pants. Valsts kompetentās iestādes	Dalībvalstis	Eiropas Komisija	Valsts kompetentās iestādes izraudzītas (viena gada laikā pēc spēkā stāšanās dienas)	//
Dati par izraudzītajām valsts kompetentajām iestādēm: Dati iestāžu publiskajā reģistrā	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 25. pants. Valsts kompetentās iestādes	Eiropas Komisija	Publiski	Valsts kompetentās iestādes ir izraudzītas un Komisijai par tām ir paziņots	//
Dati, ko izmanto saistībā ar sadarbību starp valsts kompetentajām iestādēm: Informācijas apmaiņa	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 27. pants. Savstarpēja palīdzība	Valsts kompetentās iestādes	Valsts kompetentās iestādes	Vajadzīga valsts kompetento iestāžu sadarbība (informācijas apmaiņa)	//
Dati, ko izmanto saistībā ar sadarbību starp valsts kompetentajām iestādēm: Palīdzības pieprasījumi un atbildes uz tiem	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 27. pants. Savstarpēja palīdzība	Valsts kompetentās iestādes	Valsts kompetentās iestādes	Palīdzība atzīta par vajadzīgu	//
Dati, ko izmanto pārrobežu sadarbības kontekstā: Novērtējuma pieprasījums – aizdomas par neatbilstību	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 28. pants. Pārrobežu sadarbība	Pakalpojuma galamērķa valsts kompetentās iestādes	Pakalpojuma izcelsmes valsts kompetentās iestādes	Aizdomas par neatbilstību, kuru dēļ iesniegts palīdzības pieprasījums	//
Dati, ko izmanto pārrobežu sadarbības kontekstā: Komisijai paziņots par aizdomām par neatbilstību	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 28. pants. Pārrobežu sadarbība	Pakalpojuma galamērķa valsts kompetentās iestādes	Eiropas Komisija	Kompetentā iestāde nolemj pieprasīt iedibinājuma valsts kompetentajai iestādei informāciju, lai izvērtētu aizdomas par neatbilstību	//
Dati, ko izmanto pārrobežu sadarbības kontekstā: Novērtējuma pieprasījums – aizdomas par neatbilstību (Komisija)	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 28. pants. Pārrobežu sadarbība	Pakalpojuma izcelsmes valsts kompetentās iestādes	Eiropas Komisija Valsts kompetentās iestādes	Citu kompetento iestāžu vai Komisijas aizdomas par neatbilstību	//
Dati, ko izmanto pārrobežu sadarbības kontekstā: Novērtējuma pieprasījuma iznākums – aizdomas par neatbilstību	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 28. pants. Pārrobežu sadarbība	Izcelsmes valsts kompetentās iestādes	Pieprasījuma iesniedzēji Eiropas Komisija	Divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas	//
Dalībvalstu veiktie riska novērtējumi	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 29. pants. Riska novērtējumi	Dalībvalstis	Eiropas Komisija	Riska novērtējums veikts viena gada laikā pēc spēkā stāšanās	Reizi divos gados
Komisijai norādījumu sagatavošanai sniegtā informācija	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 29. pants. Riska novērtējumi	Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji	Eiropas Komisija	//	//
Dati par inovatīvu mākoņdatošanas pakalpojumu un MI sistēmu iepirkuma uzraudzību	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 33. pants. Mākoņdatošanas un MI inovācijas iepirkuma uzraudzība	Dalībvalstis	Eiropas Komisija	//	Katru gadu

4.3.Digitālie risinājumi

Atzīto mākoņdatošanas pakalpojumu repozitorijs

Digitālā un/vai nozaru politika (attiecīgā gadījumā)	Skaidrojums par saskanību
MI akts	Nepiemēro
ES kiberdrošības satvars	Repozitorijā ievēros Komisijas paraugpraksi kiberdrošības jomā.
eIDAS	Repozitorijā, ciktāl tas ir attiecināms, izmantos eIDAS satvara elementus.
Vienotā digitālā vārteja un IMI	Nepiemēro
Citi (piemēram, Sadarbspējīgas Eiropas akts)	Vajadzību pēc vēl viena sadarbspējas novērtējuma saskaņā ar Sadarbspējīgas Eiropas aktu (Regulu (ES) 2024/903) izvērtēs, tiklīdz būs pieejama informācija par atzīto mākoņdatošanas pakalpojumu repozitorija darbību.

EuroCloud platforma

Digitālā un/vai nozaru politika (attiecīgā gadījumā)	Skaidrojums par saskanību
MI akts	Nepiemēro
ES kiberdrošības satvars	Platformā būtu jāiekļauj drošas piekļuves un incidentu pārvaldības mehānismi, piemēram, kopīga identitātes pārvaldība, savstarpējas autentifikācijas rīki un incidentu ziņošanas rīki. Platformā ievēros Komisijas paraugpraksi kiberdrošības jomā.
eIDAS	Komisija to precizēs vēlāk.
Vienotā digitālā vārteja un IMI	Nepiemēro
Citi (piemēram, Sadarbspējīgas Eiropas akts)	Vajadzību pēc vēl viena sadarbspējas novērtējuma saskaņā ar Sadarbspējīgas Eiropas aktu (Regulu (ES) 2024/903) izvērtēs, tiklīdz būs pieejama informācija par EuroCloud platformas darbību.

Kopīgā iepirkuma platforma

Digitālā un/vai nozaru politika (attiecīgā gadījumā)	Skaidrojums par saskanību
MI akts	Nepiemēro
ES kiberdrošības satvars	Platformā ievēros Komisijas paraugpraksi kiberdrošības jomā.
eIDAS	Komisija to precizēs vēlāk.
Vienotā digitālā vārteja un IMI	Nepiemēro
Citi (piemēram, Sadarbspējīgas Eiropas akts)	Nepiemēro

Atkalizmantojamas programmatūras katalogs vai repozitorijs, kas savienots ar ES OSS katalogu

Digitālā un/vai nozaru politika (attiecīgā gadījumā)	Skaidrojums par saskanību
MI akts	Nepiemēro
ES kiberdrošības satvars	Platformā ievēros Komisijas paraugpraksi kiberdrošības jomā.
eIDAS	Repozitorijā, ciktāl tas ir attiecināms, izmantos eIDAS satvara elementus.
Vienotā digitālā vārteja un IMI	Nepiemēro
Citi (piemēram, Sadarbspējīgas Eiropas akts)	Nepiemēro

ES atvērtā pirmkoda risinājumu katalogs

Digitālā un/vai nozaru politika (attiecīgā gadījumā)	Skaidrojums par saskanību
MI akts	Nepiemēro
ES kiberdrošības satvars	Platformā ievēros Komisijas paraugpraksi kiberdrošības jomā.
eIDAS	Katalogā, ciktāl tas ir attiecināms, izmantos eIDAS satvara elementus.
Vienotā digitālā vārteja un IMI	Nepiemēro
Citi (piemēram, Sadarbspējīgas Eiropas akts)	Sadarbspējīgas Eiropas akta (Regulas (ES) 2024/903) 4. pants paredz sadarbspējas risinājumu kopīgošanu un atkalizmantošanu starp Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām. Šo prasību izpilda ES atvērtā pirmkoda risinājumu katalogs.

4.4.Sadarbspējas novērtējums

Digitālais publiskais pakalpojums vai digitālo publisko pakalpojumu kategorija	Apraksts	Atsauces uz prasībām	Sadarbspējīgas Eiropas risinājums	Citi sadarbspējas risinājumi
Savienības atzīto suverēno pakalpojumu repozitorijs	Īpašs Savienības repozitorijs mākoņdatošanas pakalpojumiem, kas saņēmuši atzīšanu. To izveidos un uzturēs Komisija. Valsts kompetentās iestādes reģistrē attiecīgos pakalpojumus šajā repozitorijā.	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 22. pants. Mākoņdatošanas pakalpojumu centrālais repozitorijs	//	NEATTIECAS
EuroCloud federācija	Ar 34. pantu izveido Eiropas publiskā sektora mākoņdatošanas federāciju (EuroCloud federācija). EuroCloud federācijai būtu jāapvieno valstu mākoņdatošanas iniciatīvas, kas nodrošina ļoti uzticamas un drošas publiskā sektora mākoņdatošanas iespējas, un jāveicina šo iespēju kopīgošana starp Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām. Tas būtu jādara, izmantojot visiem federācijas dalībniekiem pieejamu platformu – EuroCloud platformu.	IV SADAĻA   AUTONOMIJA 34. pants. Eiropas publiskā sektora mākoņdatošanas federācijas izveide	NEATTIECAS	NEATTIECAS

 

Prasību ietekme uz katra digitālā publiskā pakalpojuma pārrobežu sadarbspēju

Savienības atzīto suverēno pakalpojumu repozitorijs

Novērtējums	Pasākumi	Iespējamie atlikušie šķēršļi (attiecīgā gadījumā)
Saskanība ar esošo digitālo un nozaru politiku. Uzskaitiet identificēto piemērojamo digitālo un nozaru politiku.	Īstenojot Savienības atzīto suverēno pakalpojumu repozitoriju, maksimāli ņems vērā pašreizējo politiku un no tās izrietošos pamatelementus.
Organizatoriskie pasākumi, kas vajadzīgi netraucētai pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu sniegšanai. Uzskaitiet paredzētos pārvaldības pasākumus.	Eiropas Komisijai ir uzdots izveidot un uzturēt repozitoriju. Iedibinājuma valsts kompetentā iestāde, kas veic pārbaudi, ir atbildīga par attiecīgo datu augšupielādi repozitorijā.	Komisija organizatoriskos pasākumus sīkāk noteiks vēlāk.
Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu kopīgu izpratni par datiem. Uzskaitiet šādus pasākumus.	Komisija semantiskos pasākumus precizēs vēlāk.
Kopīgi saskaņotu atvērtu tehnisko specifikāciju un standartu izmantošana. Uzskaitiet šādus pasākumus.	Komisija tehniskos pasākumus precizēs vēlāk.

 

EuroCloud federācija

Novērtējums	Pasākumi	Iespējamie atlikušie šķēršļi (attiecīgā gadījumā)
Saskanība ar esošo digitālo un nozaru politiku. Uzskaitiet identificēto piemērojamo digitālo un nozaru politiku.	Īstenojot EuroCloud federāciju, tiks maksimāli ņemta vērā pašreizējā politika un no tās izrietošie pamatelementi. Konkrēti: TID 2 kiberdrošības jomā, platforma Simpl un datu telpas.	NEATTIECAS
Organizatoriskie pasākumi, kas vajadzīgi netraucētai pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu sniegšanai. Uzskaitiet paredzētos pārvaldības pasākumus.	EuroCloud platformas detalizēto pārvaldību reglamentēs sekundārie tiesību akti.	NEATTIECAS
Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu kopīgu izpratni par datiem. Uzskaitiet šādus pasākumus.	Komisija semantiskos pasākumus precizēs vēlāk.	NEATTIECAS
Kopīgi saskaņotu atvērtu tehnisko specifikāciju un standartu izmantošana. Uzskaitiet šādus pasākumus.	Komisija tehniskos pasākumus precizēs vēlāk.	NEATTIECAS

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

Pasākuma apraksts	Atsauces uz prasībām	Komisijas loma	Iesaistāmie dalībnieki	Paredzamais laika grafiks
Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros precizē i) tehniskos, operatīvos un organizatoriskos pasākumus un ii) 40. panta 2. punktā minēto procedūru dalībai EuroCloud federācijā.	40. un 41. pants	Viena vai vairāku īstenošanas aktu izstrāde	Eiropas Komisija Iesaistītās dalībvalstis	Tiks noteikts vēlāk

(1)    OV C [...], [...], [...]. lpp. .

(2)    OV C [...], [...], [...]. lpp. .

(3)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “MI kontinenta rīcības plāns” (9.4.2025., COM(2025) 165 final ).

(4)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “MI pielietošanas stratēģija” (8.10.2025., COM(2025) 723 final ).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2854 (2023. gada 13. decembris) par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu (ES) 2020/1828 (Datu akts) (OV L, 2023/2854, 22.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2854/oj ).

(6)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Datu savienības stratēģija” (19.11.2025., COM(2025) 835 final ).

(7)    Kā definēts Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju pielikuma I sadaļas 2. pantā (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2003/361/oj ).

(8)    Kā definēts Komisijas Ieteikuma (ES) 2025/1099 (2025. gada 21. maijs) par mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu definīciju pielikuma 2. punktā (OV L 2025/1099, 28.5.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2025/1099/oj ).

(9)    “Eiropas konkurētspējas nākotne”, A daļa “Konkurētspējas stratēģija Eiropai” (“Dragi ziņojums”), 2024. gada septembris, https://data.europa.eu/doi/10.2872/9356120 .

(10)    Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “ES ekonomiskās drošības stiprināšana” ( JOIN(2025) 977 final ).

(11)    Padomes secinājumi par Eiropas konkurētspēju digitālajā desmitgadē, 5.12.2025., https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-16430-2025-INIT/lv/pdf .

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva) (OV L 333, 27.12.2022., 80. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2555/oj ).

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) ( OV L, 2024/1689, 12.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj ).

(14)    Atsauces uz Mikroshēmu aktu 2.0 tiks pievienotas pēc tā pieņemšanas. Sk. Komisijas priekšlikumu [pievienot atsauci pēc publicēšanas].

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (OV L 170, 12.5.2021., 69. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/696/oj ).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/2481 (2022. gada 14. decembris), ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam (OV L 323, 19.12.2022., 4. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2022/2481/oj ).

(17)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Prasmju savienība” (5.3.2025., COM(2025) 90 final ).

(18)    Padomes Regula (ES) 2021/2085 (2021. gada 19. novembris), ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un atceļ Regulas (EK) Nr. 219/2007, (ES) Nr. 557/2014, (ES) Nr. 558/2014, (ES) Nr. 559/2014, (ES) Nr. 560/2014, (ES) Nr. 561/2014 un (ES) Nr. 642/2014 (OV L 427, 30.11.2021., 17. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/2085/oj ).

(19)    Padomes Regula (ES) 2021/1173 (2021. gada 13. jūlijs) par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi un ar ko atceļ Regulu (ES) 2018/1488 (OV L 256, 19.7.2021., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1173/oj ).

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/694/oj ).

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/695/oj ).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/523/oj ).

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/2481 (2022. gada 14. decembris), ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam (OV L 323, 19.12.2022., 4. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2022/2481/oj ).

(24)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/1364 (2024. gada 14. marts) par kopīgas Savienības datu centru reitinga shēmas izveides pirmo posmu (OV L 2024/1364, 17.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2024/1364/oj ).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) (OV L 231, 20.9.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/1791/oj ).

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1309 (2024. gada 29. aprīlis) par gigabitisku elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas izmaksu samazināšanas pasākumiem, Regulas (ES) 2015/2120 grozīšanu un Direktīvas 2014/61/ES atcelšanu (Gigabitiskās infrastruktūras akts) (OV L, 2024/1309, 8.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1309/oj ).

(27)    Pēc regulas par vidisko novērtējumu paātrināšanu pieņemšanas pievienot atsauci. Sk. Komisijas priekšlikumu, COM(2025) 984 final, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:52025PC0984 .

(28)    Pēc Regulas par Eiropas Konkurētspējas fonda izveidi pieņemšanas pievienot atsauci. Sk. Komisijas priekšlikumu, COM(2025) 555 final/2, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:52025PC0555R%2801%29 .

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj ).

(30)    Kopīgā deklarācija “Nākamās paaudzes mākoņa veidošana uzņēmumiem un publiskajam sektoram ES”, 15.10.2020., https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/news/towards-next-generation-cloud-europe .

(31)    Berlīnes deklarācija par digitālo sabiedrību un uz vērtībām balstītu digitālo pārvaldību, 8.12.2020., https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/news/berlin-declaration-digital-society-and-value-based-digital-government .

(32)    Padomes secinājumi par ES digitālās politikas nākotni, 21.5.2024., https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9957-2024-INIT/lv/pdf .

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/2847 (2024. gada 23. oktobris) par horizontālajām kiberdrošības prasībām attiecībā uz produktiem ar digitāliem elementiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 168/2013 un (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2020/1828 (Kibernoturības akts) (OV L, 2024/2847, 20.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2847/oj ).

(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/24/oj ).

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/903 (2024. gada 13. marts), ar ko nosaka pasākumus augsta līmeņa publiskā sektora sadarbspējai visā Savienībā (Sadarbspējīgas Eiropas akts) (OV L, 2024/903, 22.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/903/oj ).

(36)    Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2016/512/oj ).

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/182/oj ).

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj ).

(39)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(40)    Dif. = diferencētās apropriācijas, nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(41)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(42)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātes no Rietumbalkāniem.

(43)    Budžeta pozīcijas jaunajai DFS vēl nav zināmas.

(44)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(45)    Kā aprakstīts 1.3.2. punktā. “Konkrētie mērķi”.

(46)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.