(1)

Savienība atzinīgi vērtē ārvalstu ieguldījumus, jo tie veicina izaugsmi, palielinot konkurētspēju, radot darbvietas un apjomradītus ietaupījumus, iepludinot kapitālu un ieviešot tehnoloģijas, inovācijas un zinātību.

(2)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 5. punktā ir norādīts, ka attiecībās ar citām pasaules daļām Savienība atbalsta un sekmē savas vērtības un intereses un palīdz aizsargāt savus pilsoņus.

(3)

Savienībai un dalībvalstīm ir atvērta ieguldījumu vide, kas ir noteikta Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Savienības un tās dalībvalstu starptautiskajās saistībās attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Tomēr LES 21. panta 2. punkts paredz, ka Savienības politiku un darbību mērķis ir aizsargāt tās vērtības, pamatintereses, drošību, neatkarību un integritāti. Minētie principi un mērķi ir Savienības kopējās tirdzniecības politikas pamatā, kā noteikts LESD 207. pantā, tostarp attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem. Minētajā kontekstā saskaņā ar starptautiskajām saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO), kā arī tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, kas noslēgti ar trešām valstīm, Savienība vai dalībvalstis, ievērojot konkrētus nosacījumus, var ierobežot ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

(4)

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/452 (4), ir ieviests regulējums attiecībā uz to, kā dalībvalstis veic ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanu. Jo īpaši ar minēto regulu ir izveidots sadarbības mehānisms, kas ļauj dalībvalstīm un Komisijai apmainīties ar informāciju par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un paust bažas par drošības vai sabiedriskās kārtības riskiem. Minētais sadarbības mehānisms paredz, ka dalībvalstij, kurā tiek veikts ārvalstu tiešais ieguldījums, izvērtēšanas lēmumā ir pienācīgi jāņem vērā citu dalībvalstu iesniegtās piezīmes un atzinums, ko sniegusi Komisija.

(5)

Regulējuma, kas izveidots, ievērojot Regulu (ES) 2019/452, mērķis ir sasniegts – ir nodrošināts oficiāls mehānisms, lai dalībvalstis un Komisija varētu apmainīties ar informāciju par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un palielināt izpratni par pārrobežu riskiem, ko drošībai vai sabiedriskajai kārtībai rada ārvalstu tiešie ieguldījumi.

(6)

Tomēr ir nepieciešams jauns likumdošanas instruments, ar ko nostiprināt ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas efektivitāti un lietderību un nodrošināt augstākas pakāpes saskaņošanu visā Savienībā. Šādi uzlabojumi ir nepieciešami arī sakarā ar ieguldījumu plūsmu mainīgo raksturu. Globālās ekonomikas integrācija apvienojumā ar karu un ģeopolitisko saspīlējumu ir radījusi jaunus riskus, un Savienībai un dalībvalstīm tiem ir jāveltī pienācīga uzmanība. Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos 2023. gada 20. jūnijā pieņēma kopīgu paziņojumu “Eiropas ekonomiskās drošības stratēģija”, bet 2025. gada 3. decembrī – kopīgu paziņojumu “ES ekonomiskās drošības stiprināšana”. Minētajos paziņojumos ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) izvērtēšana ir identificēta kā instruments Savienības aizsardzībai pret ekonomiskās drošības riskiem. Šajos paziņojumos uzsvērta nepieciešamība pievērsties riskiem, kas saistīti ar piegādes ķēžu noturību, piekļuvi kritiskajai infrastruktūrai, tehnoloģiju noplūdi un ekonomiskās atkarības instrumentalizāciju jeb ekonomisko piespiešanu.

(7)

Konkrēti ārvalstu ieguldījumi, uz kuriem neattiecas Regula (ES) 2019/452, varētu radīt riskus drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Minētie riski jo īpaši skar konkrētus ārvalstu ieguldījumus, kas veikti dalībvalstīs, kurām vēl nav spēkā esoša izvērtēšanas mehānisma, ārvalstu ieguldījumus, kas veikti dalībvalstīs, kurās ir spēkā esošs izvērtēšanas mehānisms, bet kura darbības jomā neietilpst konkrēti sensitīvi ieguldījumi, un ārvalstu ieguldījumus, kurus veic ārvalstu ieguldītāji, izmantojot meitasuzņēmumu, kas ir iedibināti Savienībā (“Savienības iekšējie ieguldījumi”), un kuri varētu radīt tādus pašus riskus drošībai vai sabiedriskajai kārtībai kā ārvalstu ieguldījumi, kuri veikti tieši no trešām valstīm.

(8)

Lielākajā daļā dalībvalstu bija spēkā likumdošanas instruments, kas nodrošina ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas mehānismu, bet šāda izvērtēšanas mehānisma neesamība dažās dalībvalstīs tomēr deva iespēju problemātiskiem ārvalstu ieguldītājiem, kuri vēlējās ieguldīt sensitīvos aktīvos, veikt ieguldījumus minētajās dalībvalstīs un tādējādi pavēra viņiem durvis uz iekšējo tirgu. Turklāt daudzās dalībvalstīs valsts tiesību akti izvērtēšanu attiecina arī uz Savienības iekšējiem ieguldījumiem. Dalībvalstīs ir būtiskas atšķirības attiecībā uz darbības jomu, robežvērtībām un kritērijiem, ko izmanto, lai izvērtētu, vai ārvalstu ieguldījumi, visticamāk, negatīvi ietekmēs drošību vai sabiedrisko kārtību. Atšķirības ir arī izvērtēšanas procedūrās. Šīs regulas mērķis ir palīdzēt samazināt atšķirības valsts līmenī ieviesto izvērtēšanas mehānismu galvenajos elementos. Dažās dalībvalstīs ārvalstu ieguldījumus var īstenot, pirms ir saņemta atļauja saistībā ar ietekmi uz drošību vai sabiedrisko kārtību. Savukārt citas pieprasa, lai ārvalstu ieguldījumi tiktu pabeigti tikai pēc atļaujas saņemšanas izvērtēšanas mehānisma ietvaros. Šādas atšķirības traucē iekšējā tirgus darbību. Piemēram, tās rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un palielina atbilstības nodrošināšanas izmaksas ieguldītājiem, kuri vēlas paziņot par darījumiem vairāk nekā vienā dalībvalstī. Samazināt atšķirības ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu ieguldītājiem paredzamību attiecībā uz piemērojamajiem valstu režīmiem un to iezīmēm, tādējādi samazinot saistītās atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā iekšējā tirgus integrācijas līmeni, kā rezultātā viens darījums var ietekmēt vairākas dalībvalstis visā Savienībā. Piemēram, ir iespējams, ka darījums, kura mērķis ir iegādāties mērķa uzņēmumu, kas ir iedibināts saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem, ietekmē drošību vai sabiedrisko kārtību citā dalībvalstī tādas piegādes ķēdes struktūras vai citu ekonomisku elementu dēļ, kuri savieno Savienības mērķa uzņēmumu ar citiem uzņēmumiem, kas atrodas citā dalībvalstī. Lai risinātu šādas ar iekšējā tirgus integrāciju saistītas problēmas un nodrošinātu lielāku konsekvenci un paredzamību, ir lietderīgi, lai kritēriji un elementi, kas izmantojami ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanā, tiktu noteikti ar Savienības tiesību aktiem. Tāpēc šīs regulas mērķis ir palielināt to valstu noteikumu konverģenci, kas piemērojami ārvalstu ieguldījumu, tostarp Savienības iekšējo ieguldījumu, izvērtēšanai, tādējādi radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, palielinot noteiktību ārvalstu ieguldītājiem un novēršot papildu šķēršļu rašanos iekšējā tirgū.

(9)

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanai visā Savienībā, visām dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam izvērtēt ārvalstu ieguldījumus, ņemot vērā drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumus. Turklāt būtu jāsaskaņo valstu izvērtēšanas mehānismu galvenie elementi. Minētajā obligātajā saskaņošanā vajadzētu iekļaut pienākumu dalībvalstīm nodrošināt, ka tiek izvērtēti ārvalstu ieguldījumi, kas vērsti uz vienībām, kuras darbojas konkrētā sensitīvu jomu kopumā. Minētā pienākuma noteikšanai būtu jānodrošina, ka konkrēti sensitīvi ārvalstu ieguldījumi tiek izvērtēti visās dalībvalstīs. Turklāt ar šo regulu būtu turpmāk jāsaskaņo un jāprecizē sadarbības mehānisma procedūras un mijiedarbība starp izvērtēšanas mehānismiem un sadarbības mehānismu. Jo īpaši ir lietderīgi nodrošināt, ka visi izvērtēšanas mehānismi ietver sākotnēju pārbaudi, kurai nevajadzētu ilgt vairāk kā 45 kalendārās dienas no dienas, kad izvērtēšanas iestāde pieteikumu atzinusi par pilnīgu. Tāpēc šajā regulā būtu jāievieš tāda jēdziena “pieteikums” definīcija, kas aptvertu gan nepieciešamo dokumentu sākotnējo iesniegšanu, gan novērtējumu par to, vai pieprasījums tiek uzskatīts par pilnīgu. Vajadzības gadījumā būtu jāveic padziļināta izmeklēšana. Turklāt būtu labāk jāsaskaņo termiņi, kuros jāpaziņo, izmantojot sadarbības mehānismu, un labāk jāsaskaņo sadarbības mehānisma procedūras posmi, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu piezīmju iesniegšanu un Komisijas atzinumu sniegšanu. Šāda saskaņošana un pielāgošana ļautu rast risinājumu situācijām, kurās nav saskaņoti valstu procedūru termiņi un kuras tādējādi varētu aizkavēt darījumus. Kritērijiem, kas dalībvalstīm un Komisijai būtu jāņem vērā, izvērtējot, vai ārvalstu ieguldījumi, visticamāk, negatīvi ietekmēs drošību vai sabiedrisko kārtību, vajadzētu būt zināmā pakāpē saskaņotiem. Minētajā vienotajā kritēriju kopumā būtu jāiekļauj kritisko vienību drošība, integritāte, noturība un funkcionētspēja, kritisko tehnoloģiju pieejamība vai kritiski svarīgu resursu piegādes nepārtrauktība. Kopējais kritēriju kopums nodrošinātu, ka izvērtējumi par ārvalstu ieguldījumu iespējamo negatīvo ietekmi uz drošību vai sabiedrisko kārtību tiek veikti vienveidīgāk, vienlaikus saglabājot iespēju dalībvalstīm ņemt vērā papildu kritērijus, kas dažādās dalībvalstīs var atšķirties.

(10)

Ārvalstu ieguldījumu izvērtēšana būtu jāveic saskaņā ar šo regulu. Šādā izvērtēšanā būtu jāņem vērā visa pieejamā informācija un jāievēro proporcionalitātes princips. Tajā būtu jāievēro mērķis saglabāt atvērtu ieguldījumu vidi un iekšējo tirgu. Turklāt ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanai būtu jāatbilst Savienības tiesību aktiem un jo īpaši LESD 49. un 63. pantam. Jebkādi iedibinājumbrīvības un kapitāla brīvas aprites ierobežojumi Savienībā, kas varētu izrietēt no izvērtēšanas mehānismiem vai izvērtēšanas lēmumiem, piemēram, ietekmes mazināšanas pasākumu noteikšana vai ārvalstu ieguldījumu aizliegums vai atcelšana, būtu jāpamato ar sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, tostarp patiesiem un pietiekami nopietniem draudiem sabiedrības pamatinteresēm. Šādi sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi ietver riskus iestāžu darbībai un svarīgu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, pirmās nepieciešamības preču vai pakalpojumu piegādei vai iedzīvotāju izdzīvošanai, kā arī riskus, ka var nopietni tikt apdraudētas ārējās attiecības vai mierīga nāciju līdzāspastāvēšana, vai militāro interešu apdraudējumu.

(11)

Lai ar šo regulu izveidotais sadarbības mehānisms darbotos efektīvi un lietderīgi, ir jānosaka minimālais kopējais ārvalstu ieguldījumu apjoms, kas visām dalībvalstīm būtu jāizvērtē.

(12)

Ir jāparedz, ka dalībvalstij, kurā ir plānoti vai pabeigti ārvalstu ieguldījumi (“saņēmēja dalībvalsts”), ir lielāka atbildība attiecībā pret Komisiju un tām dalībvalstīm, kuras pauž pienācīgi pamatotas bažas par drošību vai sabiedrisko kārtību.

(13)

Šajā regulā noteiktajam kopējam regulējumam nevajadzētu skart to, kas noteikts LES 4. panta 2. punktā, proti, ka valsts drošība ir vienīgi katras dalībvalsts atbildībā. Minētajam kopējam regulējumam arī nevajadzētu skart dalībvalstu būtisko drošības interešu aizsardzību, ko veic saskaņā ar LESD 346. pantu.

(14)

Šīs regulas darbības jomā vajadzētu ietilpt ārvalstu ieguldījumiem, kas veido vai saglabā stabilas un tiešas saiknes starp ārvalstu ieguldītājiem (tostarp valsts struktūrām) un Savienības mērķa uzņēmumiem, kuri veic saimniecisku darbību kādā dalībvalstī. Šī regula būtu jāpiemēro, ja ārvalstu ieguldījumus veic tieši ārvalstu ieguldītājs vai tie ir Savienības iekšējie ieguldījumi. Tomēr tai nevajadzētu aptvert tādu uzņēmumu vērtspapīru iegādi, kas paredzēta tikai finanšu ieguldījumiem bez nodoma ietekmēt uzņēmuma pārvaldību vai kontroli (portfeļa ieguldījumi).

(15)

Ilgstoša un tieša saikne starp ārvalstu ieguldītāju un Savienības mērķa uzņēmumu tiek izveidota, ja ārvalstu ieguldītājs iegūst faktisku līdzdalību Savienības mērķa uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē. Tas noteikti attiecas uz gadījumiem, kad ārvalstu ieguldītājs iegūst izšķirošu ietekmi uz Savienības mērķa uzņēmumu, respektīvi, spēju vienam pašam vai kopīgi de facto vai de jure noteikt Savienības mērķa uzņēmuma komercdarbības virzību. Tomēr faktiska līdzdalība Savienības mērķa uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē var pastāvēt arī tad, ja ārvalstu ieguldītājs, kuram nav izšķirošas ietekmes uz Savienības mērķa uzņēmumu, tomēr spēj būtiski ietekmēt tā komercdarbības virzību, rīcību vai lēmumus, piemēram, kā akcionārs vai izmantojot balsstiesības, līgumus, tostarp no attiecībām ar piegādātājiem izrietošu ietekmi, vai ar būtisku pārstāvību valdē.

(16)

No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz iegāde, izmantojot noregulējuma instrumentus attiecīgā noregulējuma režīma (kas paredzēts bankām, centrālajiem darījumu partneriem vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām) ietvaros. Šādos apstākļos būtiska nozīme ir laikam un lēmumi bieži vien tiek pieņemti dienas laikā. Šajā regulā paredzētās izvērtēšanas procedūras varētu apgrūtināt spēju savlaicīgi reaģēt. Tādēļ, lai izvairītos no riska finanšu stabilitātei, noregulējuma darījumi būtu jāizslēdz. Noregulējuma iestādēm, veicot noregulējuma darbības, kurās iesaistīts ārvalstu ieguldītājs, cik vien iespējams, būtu jāņem vērā šīs regulas mērķis, jo īpaši gadījumos, kad ir iesaistīti stratēģiski aktīvi.

(17)

Pārstrukturēšanas darbībām uzņēmumu grupā nevajadzētu ietilpt šīs regulas piemērošanas jomā, ja šādas darbības tiek veiktas tikai Savienības mērķa uzņēmuma vai uzņēmumu grupas, pie kuras pieder Savienības mērķa uzņēmums, tādas iekšējas reorganizācijas nolūkā – piemēram, veicot apvienošanu vai sadalīšanu –, kas neizraisa nekādas izmaiņas Savienības mērķa uzņēmuma faktiskajās īpašumtiesībās. Jo īpaši iekšējā pārstrukturēšana būtu jāizslēdz no šīs regulas piemērošanas jomas, ja: tās rezultātā īpašumtiesības vai kontroli pār Savienības mērķa uzņēmumu vai pār uzņēmumu, kuram tieši vai netieši pieder minētais Savienības mērķa uzņēmums vai kurš to kontrolē, neiegūst jauns ārvalstu ieguldītājs; tās rezultātā nepalielinās ārvalstu ieguldītāju īpašumā esošo akciju daudzums; tā nepiešķir ārvalstu ieguldītājiem papildu tiesības, kas varētu mainīt viena vai vairāku ārvalstu ieguldītāju faktisko līdzdalību Savienības mērķa uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē. Tomēr iekšēja pārstrukturēšana, kas ietver tādas jaunas juridiskas vienības ieviešanu, kura ir iedibināta trešā valstī, kas vēl nav pārstāvēta Savienības mērķa uzņēmuma īpašumtiesību ķēdes augšposmā, varētu radīt riskus drošībai, un tāpēc tā būtu jāiekļauj šīs regulas darbības jomā. Piemēram, šādai vienībai varētu tikt piemēroti trešās valsts tiesību akti, kas fiziskām vai juridiskām personām paredz pienākumu kopīgot informāciju izlūkošanas nolūkā bez pienācīga procesa un uzraudzības mehānismiem.

(18)

Regula (ES) 2019/452 attiecas tikai uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kurus tieši veic ārvalstu ieguldītāji Savienībā. Tomēr šīs regulas piemērošanas joma būtu jāpaplašina, iekļaujot dalībvalstu savstarpējos ārvalstu ieguldījumus, kurus veic ar tāda uzņēmuma starpniecību, kas ir iedibināts kādā dalībvalstī un ko tieši vai netieši kontrolē ārvalstu ieguldītājs (“ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmums Savienībā”). Minētie ārvalstu ieguldījumi rada tādus pašus specifiskos riskus drošībai vai sabiedriskajai kārtībai kā ārvalstu tiešie ieguldījumi, kurus veic ar tādas juridiskās vienības starpniecību, kura nav iedibināta Savienībā, jo kontrolējošajam ārvalstu ieguldītājam ir vara pār un ietekme uz Savienības mērķa uzņēmumu arī tad, ja tā tiek īstenota ar ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmuma Savienībā starpniecību. Minētos specifiskos riskus varētu radīt jurisdikcija, kurai ārvalstu ieguldītājs ir pakļauts, vai trešās valsts valdības vai nevalstisko dalībnieku ietekme. Šādus riskus nerada ārvalstu ieguldījumi, ko veic ieguldītāji, kurus tieši vai netieši nekontrolē trešās valsts persona vai vienība. Tāpēc ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas jomā iekļaut ārvalstu ieguldījumus, kas veikti ar ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmuma Savienībā starpniecību, bet ne citu Savienības ieguldītāju ieguldījumus, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka saskaņoti ir aptverti ārvalstu ieguldījumi, kas rada stabilu saikni starp ārvalstu ieguldītāju un Savienības mērķa uzņēmumu, neatkarīgi no tā, vai tos veic ārvalstu ieguldītājs tieši vai ar tādas vienības starpniecību, kas iedibināta Savienībā un ko kontrolē ārvalstu ieguldītājs. Tas palielinātu izvērtēšanas noteikumu saskaņotību un paredzamību visās dalībvalstīs, un tas, savukārt, samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas ārvalstu ieguldītājiem un likvidētu stimulu veikt ieguldījumus tajās dalībvalstīs, kurās šādi darījumi netiek izvērtēti.

(19)

Lai būtu iespējams pienācīgi izvērtēt, vai ārvalstu ieguldījums, visticamāk, negatīvi ietekmēs drošību vai sabiedrisko kārtību, ir svarīgi, lai jēdziens “faktiskais īpašnieks” aptvertu subjektus, kam faktiski tiešā vai netiešā veidā ir ietekme uz ārvalstu ieguldītāju vai Savienības mērķa uzņēmumu. Trastu gadījumā juridiskās īpašumtiesības ir pašam trastam, bet ekonomiskais ieguvums ir fiziskajai personai vai personām, kuru vārdā trasts darbojas. Šā iemesla dēļ “faktiskā īpašnieka” definīcijai būtu jāaptver arī personas, kuras ir galīgie labuma guvēji no ārvalstu ieguldījumiem, jo īpaši trastu labuma guvēji. Tomēr ir jāņem vērā tas, ka ārvalstu ieguldītāji dažkārt var būt aizsegs tai personai, kura patiesībā veic attiecīgos ārvalstu ieguldījumus. Tāpat pastāv iespēja, ka ārvalstu ieguldītāju ir piespiedis rīkoties kāds cits subjekts, kurš attiecīgi spēj ietekmēt konkrētos ārvalstu ieguldījumus. Līdz ar to “faktiskā īpašnieka” definīcijā būtu jāiekļauj arī fiziskas personas, kuru labā tiek veikti ārvalstu ieguldījumi vai kuru labā tiek īstenota kontrole pār minētajiem ārvalstu ieguldījumiem. Parasti ārvalstu ieguldītāja faktiskais īpašnieks ir viena fiziska persona. Tomēr nevar izslēgt, ka faktiskie īpašnieki var būt vairākas personas, piemēram, laulātie vai citi ģimenes locekļi. Tāpat ir jāņem vērā situācijas, kad fizisko personu nav iespējams identificēt, tostarp biržā kotētu uzņēmumu gadījumā. Šādās situācijās par faktisko īpašnieku būtu jāuzskata ārvalstu ieguldītāja vai Savienības mērķa uzņēmuma augšupējās īpašumtiesību ķēdes vai kontroles ķēdes visaugstākajā identificējamajā līmenī apzinātā juridiskā persona, vienība vai trasts.

(20)

Šī regula paredz tikai izvērtēšanas mehānismu galvenos elementus. Tādējādi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt valsts noteikumus, kas papildina šīs regulas noteikumus vai ir konkrētāki par tiem. Piemēram, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt ieguldītāju iegūto balsstiesību robežvērtības, pēc kuru sasniegšanas tiek uzsākta ārvalstu ieguldījumu izvērtēšana. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paplašināt sava valsts izvērtēšanas mehānisma darbības jomu, tajā iekļaujot ārvalstu ieguldījumus nozarēs, uz kurām neattiecas kopējais obligātais tvērums. Ja dalībvalsts izvēlas paplašināt sava izvērtēšanas mehānisma tvērumu, pārsniedzot kopējo obligāto tvērumu, izvērtēšanai būtu jāatbilst šai regulai ar noteikumu, ka tā ietilpst šīs regulas darbības jomā.

(21)

Lai nodrošinātu saskaņotas un paredzamas izvērtēšanas procedūras, ir lietderīgi noteikt būtiskākās izvērtēšanas mehānismu iezīmes, kas jāievieš dalībvalstīm. Minētajām iezīmēm vajadzētu ietvert vismaz to darījumu apmēra minimumu, uz kuriem attiecas prasība iepriekš saņemt atļauju, izvērtēšanas procedūras iedalīšanu sākotnējā izvērtēšanā un padziļinātajā izmeklēšanā, izvērtēšanas termiņus, publiska gada ziņojuma sagatavošanu, iespēju pusēm, kam piemēro izvērtēšanas lēmumu, pārsūdzēt šādus lēmumus tiesā un izvērtēšanas iestāžu spēju efektīvi izskatīt neatbilstības vai apiešanas gadījumus. Ar izvērtēšanas mehānismiem saistītajiem noteikumiem un procedūrām vajadzētu būt pārredzamiem un tādiem, kas nepieļauj diskrimināciju starp trešām valstīm.

(22)

Lai uzlabotu izvērtēšanas procedūru pārredzamību un paredzamību, izvērtēšanas iestādēm attiecīgā gadījumā un bez liekas kavēšanās būtu jāinformē persona, kas iesniegusi pieteikumu, par minētā pieteikuma pilnīgumu. Minētās informācijas sniegšanai nebūtu jāliedz izvērtēšanas iestādei iespēja pieprasīt papildu informāciju vai uzdot papildu jautājumus pēc tam, kad ir apstiprināts pieteikuma pilnīgums, un tai nebūtu jāskar izvērtēšanas iestāžu iespēja informēt personu, kas iesniegusi pieteikumu, par citiem svarīgiem procedūras atskaites punktiem.

(23)

Izvērtēšanas iestādei un Komisijai vajadzētu būt iespējai ņemt vērā attiecīgo informāciju par ārvalstu ieguldījumiem, kas saņemta no ieinteresētajām personām, tostarp ekonomikas dalībniekiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem, piemēram, arodbiedrībām. Šāda informācija var būt pamats tam, lai saņēmēja dalībvalsts sāktu izvērtēšanas procedūru. Minētajā nolūkā izvērtēšanas iestādei un Komisijai būtu jādara publiski pieejama kontaktinformācija, ko ieinteresētās personas var izmantot, lai konfidenciāli iesniegtu informāciju par ārvalstu ieguldījumiem.

(24)

Lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu drošības un sabiedriskās kārtības aizsardzības līmeni visā Savienībā, ir jāparedz izvērtēšanas mehānismu tvēruma obligāta saskaņošana. Dalībvalstīm būtu jāizvērtē ārvalstu ieguldījumi, ja nozares, kurās darbojas Savienības mērķa uzņēmums, vai darbības, kuras tas veic, ir īpaši svarīgas drošībai, aizsardzībai, demokrātisko procesu integritātei, pamatpakalpojumu noturībai vai vitāli svarīgu sabiedrības funkciju aizsardzībai. Šāda izvērtēšanas mehānismu kopēja obligātā tvēruma noteikšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka tiek identificēti ārvalstu ieguldījumi, kas, visticamāk, negatīvi ietekmēs drošību vai sabiedrisko kārtību, neatkarīgi no dalībvalstīm, kurās atrodas Savienības mērķa uzņēmumi, tādējādi stiprinot sadarbības mehānisma efektivitāti, vienlaikus saglabājot dalībvalstu ekskluzīvo atbildību par valsts drošību.

(25)

Ņemot vērā objektīvos riskus, kas saistīti kontroles nodošanu pār spējām, tehnoloģijām un zinātību, kas ir saistītas ar aizsardzību un ir vitāli svarīgas drošības saglabāšanai, kopējā obligātajā tvērumā būtu jāiekļauj ārvalstu ieguldījumi Savienības mērķa uzņēmumos, kuri izstrādā, ražo vai tirgo divējāda lietojuma preces, kuras uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/821 (5) I pielikumā, vai militārās preces un tehnoloģijas, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/43/EK (6) pielikumā. Kopējam obligātajam tvērumam būtu jāaptver arī ārvalstu ieguldījumi Savienības mērķa uzņēmumos, kuri ražo vai izstrādā pusvadītāju vai kvantu tehnoloģijas, vai izstrādā konkrētas mākslīgā intelekta tehnoloģijas vai veic pētniecību šajās jomās, ņemot vērā to stratēģisko nozīmi un to veicinošo lomu plašā drošībai kritiski svarīgu lietojumu klāstā. Turklāt dalībvalstīm būtu jāizvērtē ārvalstu ieguldījumi Savienības mērķa uzņēmumos, kuri veic konkrētas darbības saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1252 (7) I pielikuma I iedaļā uzskaitītajām stratēģiskajām izejvielām, proti, šo izejvielu izpēti, ieguvi, pārstrādi, reciklēšanu, atgūšanu vai krājumu veidošanu. Ārēja kontrole pār šādām darbībām var radīt piegādes traucējumu, stratēģiskas atkarības vai nepamatotas ietekmes risku. Turklāt dalībvalstīm būtu jāizvērtē ārvalstu ieguldījumi Savienības mērķa uzņēmumos, kuriem pieder, kuri izstrādā vai izmanto vēlētāju reģistrācijas datubāzes, balsošanas sistēmas un citas attiecīgas informācijas sistēmas. Turklāt būtu jāizvērtē arī ārvalstu ieguldījumi konkrētā finanšu tirgus infrastruktūrā un sistēmiski nozīmīgās finanšu vienībās, tostarp centrālajos darījumu partneros, centrālajos vērtspapīru depozitārijos, regulēto tirgu operatoros, tādu maksājumu sistēmu, kas nav centrālās bankas, operatoros, citās sistēmiski nozīmīgās iestādēs un globālos specializētu finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumu sniedzējos, ņemot vērā minētās infrastruktūras un minēto vienību galveno lomu Savienības finanšu sistēmas stabilitātē, integritātē un noturībā un uzkrājumu un investīciju savienības mērķus.

(26)

Kopējā obligātajā tvērumā būtu jāiekļauj arī ārvalstu ieguldījumi Savienības mērķa uzņēmumos, kuri darbojas transporta, enerģētikas vai digitālās infrastruktūras nozarēs, bet tikai tiktāl, ciktāl tie tiek uzskatīti par kritiski svarīgiem pēc tam, kad dalībvalsts, kurā tie ir iedibināti, ir veikusi uz risku balstīta, mērķorientēta izvērtēšanu. Minētajā izvērtēšanā būtu jāņem vērā valsts drošība un vitāli svarīgas sabiedrības funkcijas saistībā ar attiecīgā Savienības mērķa uzņēmuma sniegtajiem pamatpakalpojumiem. Dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība izraudzīties attiecīgās vienības minētajās nozarēs un vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā riska novērtējumi, kas veikti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2557 (8). Lai ārvalstu ieguldītājiem nodrošinātu paredzamību, vienībām vajadzētu būt iespējai – vajadzības gadījumā pēc sazināšanās ar kompetento izvērtēšanas iestādi – pārliecināties, vai tās tiek uzskatītas par kritiski svarīgām šīs regulas nolūkos. Turklāt dalībvalstīm būtu regulāri atkārtoti jāizvērtē, kuri Savienības mērķa uzņēmumi šīs regulas īstenošanas nolūkā būtu jāuzskata par kritiski svarīgiem. Izvērtējamo vienību piemēri ir, pirmkārt, enerģētikas nozarē: enerģijas uzkrātuves, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/944 (9), un gāzes pārvades sistēmu operatori Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1788 nozīmē (10); otrkārt, transporta nozarē: lidostas, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/12/EK (11), tostarp pamattīkla lidostas, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/1679 (12), un vienības, kas ekspluatē palīgiekārtas, kuras atrodas lidostās, ja minētās iekārtas ir būtiskas šādu lidostu drošībai un darbības nepārtrauktībai, ostu pārvaldes iestādes, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/352 (13), saistībā ar pamattīkla ostām, kas uzskaitītas Regulā (ES) 2024/1679, ostas pakalpojumu sniedzēji, kā definēts Regulā (ES) 2017/352, un citas vienības pamattīkla ostās, ja minētās citas vienības ir būtiskas šādu galveno ostu drošībai un darbības nepārtrauktībai; treškārt, digitālās infrastruktūras nozarē: mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji un publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošinātāji.

(27)

Lai pienācīgi aizsargātu drošību un sabiedrisko kārtību un nodrošinātu sadarbības mehānisma efektivitāti, visām dalībvalstīm ir jāveic kopīgajā obligātajā tvērumā ietilpstošo ārvalstu ieguldījumu ex ante izvērtēšana. Prasība saņemt iepriekšēju atļauju ir fundamentāli svarīga, jo daudzi riski, kas saistīti ar ārvalstu ieguldījumiem, materializējas brīdī, kad ārvalstu ieguldītājs faktiski iegūst līdzdalību pārvaldībā vai kontrolē, un tos nav iespējams iedarbīgi mazināt pēc ārvalstu ieguldījumu pabeigšanas. Minētais jo īpaši attiecas uz ārvalstu ieguldījumiem, kas ietilpst kopējā obligātajā tvērumā, jo šādi ārvalstu ieguldījumi varētu nodrošināt neatgriezenisku piekļuvi sensitīvai informācijai, kritiski svarīgām tehnoloģijām, būtiskai infrastruktūrai vai stratēģiskiem aktīviem. Šādos apstākļos ex post iejaukšanās būtu nesamērīgi apgrūtinoša un jebkurā gadījumā nerezultatīva drošības un sabiedriskās kārtības pienācīgā aizsardzībā.

(28)

Ieguldījumi jaunos projektos rodas tad, ja ārvalstu ieguldītājs vai ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmums Savienībā izveido jaunus objektus vai jaunu uzņēmumu saimnieciskas darbības veikšanai Savienībā. Šīs regulas darbības jomā vajadzētu ietilpt ieguldījumiem jaunos projektos. Tomēr ar šo regulu nebūtu jānosaka prasība saņemt iepriekšēju atļauju attiecībā uz minētajiem ieguldījumiem. Tādējādi dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība izlemt, vai šādus ieguldījumus iekļaut savu izvērtēšanas mehānismu tvērumā.

(29)

Regulā (ES) 2019/452 noteiktais sadarbības mehānisms ļauj dalībvalstīm sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību, ja ārvalstu tiešie ieguldījumi vienā dalībvalstī varētu ietekmēt citu dalībvalstu drošību vai sabiedrisko kārtību vai Savienības nozīmes projektus vai programmas. Līdz šim minētais sadarbības mehānisms ir izrādījies ļoti noderīgs, tāpēc tas būtu jāsaglabā, jāpastiprina un jāpaplašina ar šo regulu, lai nodrošinātu saskaņotāku pieeju ārvalstu ieguldījumiem visā Savienībā.

(30)

Lai sadarbības mehānisms būtu vērsts tikai uz tiem ārvalstu ieguldījumiem, kuros ārvalstu ieguldītāja vai Savienības mērķa uzņēmuma īpašības, visticamāk, negatīvi ietekmēs drošību vai sabiedrisko kārtību, ir lietderīgi noteikt uz risku balstītus nosacījumus tādu ārvalstu ieguldījumu paziņošanai pārējām dalībvalstīm un Komisijai, kuri tiek izvērtēti kādā dalībvalstī. Jo īpaši, ja ārvalstu ieguldītāju vai tā meitasuzņēmumu Savienībā tieši vai netieši kontrolē trešās valsts valdība, ir lielāka iespēja, ka tas varētu īstenot minētās trešās valsts politiskos mērķus. Tāpēc ir pamatoti noteikt, ka dalībvalstīm jāpaziņo par ārvalstu ieguldījumiem, ko veikuši šādi ārvalstu ieguldītāji, ja tie ietilpst izvērtēšanas mehānismu kopējā obligātajā tvērumā. Trešās valsts valdības tiešu vai netiešu kontroli var īstenot vairākos veidos, un to var noteikt cita starpā pamatojoties uz īpašumtiesību struktūru, valdības finansējumu, īpašiem pārvaldības pasākumiem, piemēram, zelta akcijām, vai citiem instrumentiem, kuru mērķis ir ietekmēt vadības lēmumus. Tāpat ir pamatoti noteikt, ka dalībvalstīm jāpaziņo par ārvalstu ieguldījumiem, kas ietilpst kopējā obligātajā tvērumā, ja ārvalstu ieguldītājs ir bijis iesaistīts aizliegtos ārvalstu ieguldījumos vai ārvalstu ieguldījumos, kam tikusi dota atļauja ar nosacījumu, ka tiek īstenoti ietekmes mazināšanas pasākumi, bet šis nosacījums būtiski vai atkārtoti netika izpildīts. Tādējādi vienkārši procesuāli vai formāli neatbilstības gadījumi parasti nebūtu paziņošanas iemesls. Tāpat dalībvalstīm būtu jāpaziņo par ārvalstu ieguldījumiem, ja tās nolemj veikt padziļinātu izmeklēšanu un Savienības mērķa uzņēmums ir saistīts ar Savienības nozīmes projektiem un programmām vai citām dalībvalstīm. Turklāt, ja ārvalstu ieguldījumi neatbilst nosacījumiem, kas citādi noteikti attiecībā uz paziņošanu par tiem, izmantojot sadarbības mehānismu, dalībvalstij, kurā ārvalstu ieguldījumi tiek izvērtēti, tomēr būtu jāpaziņo par tiem pārējām dalībvalstīm un Komisijai, ja minētā dalībvalsts uzskata, ka šie ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vismaz vienā citā dalībvalstī. Tas nodrošina, ka, izmantojot sadarbības mehānismu, tiek paziņots par visiem ārvalstu ieguldījumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, vienlaikus nodrošinot, ka saņēmēja dalībvalsts saglabā rīcības brīvību noteikt, vai ir izpildīti paziņošanas nosacījumi. Šādā gadījumā paziņotājai dalībvalstij būtu jāpaskaidro minēto ārvalstu ieguldījumu paziņošanas iemesli.

(31)

Lai nodrošinātu sadarbības mehānisma efektivitāti un lietderību, ir jāsaskaņo termiņi un procedūras, kad divās vai vairākās dalībvalstīs tiek pārbaudīti divi vai vairāki ārvalstu ieguldījumi, kas saistīti ar vienu un to pašu plašāku darījumu. Šādos vairāku valstu darījumos pieteikuma iesniedzējiem būtu jācenšas dažādos pieteikumus iesniegt attiecīgajās dalībvalstīs tajā pašā dienā. Minētajām dalībvalstīm būtu jācenšas paziņot par minētajiem pieteikumiem tajā pašā dienā, izmantojot sadarbības mehānismu. Lai nodrošinātu minēto vairāku valstu darījumu efektīvu izskatīšanu, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņoti visā izvērtēšanas procedūras laikā. Jo īpaši tām savā starpā un ar Komisiju, ja kāda dalībvalsts to pieprasa, būtu jāapspriež tas, vai par ārvalstu ieguldījumiem būtu jāpaziņo. Tām būtu arī jāapspriež savi izvērtēšanas lēmumi un jācenšas saskaņot savu attiecīgo procedūru īstenošanas grafikus, tostarp izvērtēšanas lēmumu pieņemšanas dienas. Ja attiecīgās dalībvalstis plāno atļaut ārvalstu ieguldījumus ar nosacījumu, ka tiek veikti ietekmes mazināšanas pasākumi, tām būtu jāapspriež, vai paredzētie izvērtēšanas lēmumi ir savstarpēji saderīgi un pienācīgi novērš identificētos riskus.

(32)

Lai pienācīgi noteiktu ārvalstu ieguldījumu iespējamo negatīvo ietekmi uz vienas vai vairāku dalībvalstu drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt piezīmes saņēmējai dalībvalstij un Komisijai vajadzētu būt iespējai sniegt tai atzinumu arī tad, ja minētā dalībvalsts neizvērtē minētos ārvalstu ieguldījumus vai ja ārvalstu ieguldījumi ir izvērtēti, taču nav paziņoti, izmantojot sadarbības mehānismu. Dalībvalstīm būtu vienlaikus jānosūta savi informācijas pieprasījumi, atbildes un piezīmes Komisijai.

(33)

Ja iespējamo negatīvo ietekmi uz drošību vai sabiedrisko kārtību rada ārvalstu ieguldījumi Savienības mērķa uzņēmumā, kas ir daļa no kāda Savienībai kopumā būtiska Savienības nozīmes projektu vai programmas vai tajā piedalās, Komisijai vajadzētu būt iespējai sniegt atzinumu. Komisijas atzinums, kurā norādīta iespējamā negatīvā ietekme uz Savienības nozīmes projektiem vai programmām drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, būtu jāpaziņo visām dalībvalstīm.

(34)

Komisijai vajadzētu būt iespējai sniegt atzinumu, kas adresēts visām dalībvalstīm, ja tajā ir noteikti vairāki ārvalstu ieguldījumi, kas kopā, visticamāk, negatīvi ietekmēs drošību vai sabiedrisko kārtību. Minētais jo īpaši varētu būt gadījumā, kad vairākiem ārvalstu ieguldījumiem ir salīdzināmas īpašības, piemēram, ja ārvalstu ieguldījumus veic viens un tas pats ārvalstu ieguldītājs, vai ja divi vai vairāki ārvalstu ieguldītāji rada līdzīgus riskus, vai ja divi vai vairāki ārvalstu ieguldījumi attiecas uz vienu un to pašu mērķa uzņēmumu vai to pašu infrastruktūru, piemēram, Eiropas transporta, enerģētikas vai sakaru infrastruktūru. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāapspriež Komisijas analīze par tās atzinumā identificētajiem riskiem un iespējamie veidi, kā minētos riskus novērst.

(35)

Dalībvalstīm nevajadzētu pieņemt izvērtēšanas lēmumu pirms piezīmju un atzinumu iesniegšanas termiņu beigām, ja vien drošības vai sabiedriskās kārtības interesēs, piemēram, lai izvairītos no Savienības mērķa uzņēmuma bankrota, nav nepieciešams agrāks lēmums. Par šādiem ārkārtas apstākļiem būtu jāpaziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai, kurām būtu ātri jāiesniedz savas piezīmes vai jāsniedz savs atzinums.

(36)

Lai pienācīgi ņemtu vērā ārvalstu ieguldījumu iespējamo negatīvo ietekmi uz vienas vai vairāku dalībvalstu drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstij, kas saņem pienācīgi pamatotas piezīmes no citām dalībvalstīm vai atzinumu no Komisijas, būtu pienācīgi jāņem vērā šādas piezīmes vai atzinums, arī gadījumos, kad tās uzskata, ka nav ietekmēta to drošība vai sabiedriskā kārtība. Vajadzības gadījumā minētajai dalībvalstij būtu jāsadarbojas ar Komisiju un attiecīgajām dalībvalstīm un jāsniedz tām sava lēmuma rezolutīvā daļa un galveno iemeslu kopsavilkums. Minētajā kopsavilkumā būtu jāiekļauj tas, cik lielā mērā saņēmēja dalībvalsts ir pienācīgi ņēmusi vērā dalībvalstu piezīmes vai Komisijas atzinumu, kā arī attiecīgā gadījumā iemesli, kāpēc tā nepiekrīt dalībvalstu piezīmēm vai Komisijas atzinumam. Minētās informācijas sniegšana nodrošina, ka dalībvalstis uzņemas atbildību par to, kā tās pienācīgi ņem vērā citu dalībvalstu vai Komisijas paustās bažas, vienlaikus ievērojot izvērtēšanas lēmumu sensitīvo raksturu un tajos ietverto konfidenciālo informāciju.

(37)

Ir svarīgi ņemt vērā to, ka ārvalstu ieguldījumi, par kuriem nav paziņots, izmantojot sadarbības mehānismu, var radīt risku drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Tāpēc dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt iespējai ne vēlāk kā 15 mēnešus no ārvalstu ieguldījuma pabeigšanas iesniegt saņēmējai dalībvalstij attiecīgi pienācīgi pamatotas piezīmes vai sniegt atzinumu par ārvalstu ieguldījumiem, par kuriem nav paziņots, izmantojot sadarbības mehānismu. Lai izvairītos no sadarbības mehānisma pārslogošanas, dalībvalstīm un Komisijai pirms attiecīgi piezīmju iesniegšanas vai atzinuma sniegšanas būtu jāpārbauda, vai saņēmēja dalībvalsts jau ir sākusi vai pabeigusi ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu un vai tā plāno paziņot par ārvalstu ieguldījumiem, izmantojot sadarbības mehānismu. Ja saņēmēja dalībvalsts neplāno izvērtēt ārvalstu ieguldījumus, tai būtu pienācīgi jāņem vērā pārējo dalībvalstu piezīmes un Komisijas atzinums un, pamatojoties uz tiem, jāinformē dalībvalstis, kuras ir iesniegušas piezīmes, un Komisija. Tas var būt, piemēram, gadījumā, ja saņēmēja dalībvalsts nepiekrīt piezīmēs vai atzinumā konstatētajiem riskiem. Tāpat saņēmēja dalībvalsts varētu norādīt, ka tā neplāno izvērtēt ārvalstu ieguldījumus, jo ārvalstu ieguldījumi neietilpst tās izvērtēšanas mehānisma tvērumā vai jau ir izvērtēti, lai gan ideālā gadījumā šiem jautājumi vajadzētu būt precizētiem vēl pirms jebkādas piezīmes tiek iesniegtas vai jebkāds atzinums tiek sniegts. Ja saņēmēja dalībvalsts norāda, ka tā neplāno izvērtēt ārvalstu ieguldījumus, būtu jāorganizē sanāksme vai nu pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kura ir iesniegusi piezīmes, vai pēc Komisijas pieprasījuma, ja Komisija ir sniegusi atzinumu. Komisija būtu jāaicina piedalīties sanāksmē arī tad, ja tā nav sniegusi atzinumu. Dalībvalstis, kas iesniegušas piezīmes, vai Komisija var jo īpaši pieprasīt rīkot šādu sanāksmi, lai sīkāk iepazīstinātu ar konstatētajiem riskiem vai apspriestu tos. Ja pēc sanāksmes, neraugoties uz papildu paskaidrojumiem, kas saņemti no dalībvalstīm, kuras iesniegušas piezīmes, vai no Komisijas, saņēmēja dalībvalsts nolemj neizvērtēt ārvalstu ieguldījumus, tai par to būtu jāinformē dalībvalstis, kuras iesniegušas piezīmes, un Komisija un jāsniedz tām rakstisks paskaidrojums. Minētajā rakstiskajā paskaidrojuma varētu atkārtoties iepriekš norādītie iemesli, kas tika minēti, piemēram, pieprasītajā sanāksmē.

(38)

Lai nodrošinātu sadarbības mehānisma efektivitāti, kontaktpunkti, ko šīs regulas piemērošanas nolūkā izveidojušas dalībvalstis un Komisija, būtu atbilstoši jāizvieto attiecīgajās pārvaldes struktūrās. Minētajiem kontaktpunktiem vajadzētu būt kvalificētam personālam un pilnvarām, kas vajadzīgas, lai veiktu darbu sadarbības mehānisma ietvaros un nodrošinātu pienācīgu konfidenciālas informācijas apstrādi.

(39)

Lai nodrošinātu sadarbības mehānisma efektīvu darbību, dalībvalstij, kas paziņo par ārvalstu ieguldījumiem, izmantojot sadarbības mehānismu, būtu jāprasa sniegt obligāto informācijas daudzumu standartizētā formātā. Ja par ārvalstu ieguldījumiem nav paziņots sadarbības mehānismam, saņēmējai dalībvalstij būtu jāspēj sniegt vismaz tāds pats obligātais minimālais informācijas daudzums. Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt papildu informāciju no saņēmējas dalībvalsts. Papildu informācijas pieprasījumi būtu pienācīgi jāpamato, un tiem būtu jāattiecas vienīgi uz papildu informāciju, kas vajadzīga, lai dalībvalstis varētu iesniegt piezīmes vai lai Komisija varētu izdot atzinumu, tiem vajadzētu būt samērīgiem ar pieprasījuma mērķi un tiem nevajadzētu būt nepamatoti apgrūtinošiem saņēmējai dalībvalstij.

(40)

Lai nodrošinātu, ka sadarbība ir balstīta uz pilnīgu un precīzu informāciju, saņēmējai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai pieprasīt ārvalstu ieguldītājam vai jebkurai citai fiziskai vai juridiskai personai vai nu ārvalstu ieguldītāja kontroles ķēdē, vai Savienības mērķa uzņēmuma kontroles ķēdē sniegt informāciju. Lai nodrošinātu informācijas kvalitāti, saņēmējām dalībvalstīm, ja tām ir pamatotas šaubas par informācijas pilnīgumu un precizitāti, būtu jāveic racionāli pasākumi, lai pārbaudītu informāciju, ko tām sniedzis minētais ārvalstu ieguldītājs vai cita fiziska vai juridiska persona. Piemēram, saņēmējai dalībvalstij būtu jāidentificē acīmredzamas pretrunas un acīmredzami nepatiesa, maldinoša vai trūkstoša informācija. Izņēmuma gadījumos, kad, neraugoties uz visiem tās pūliņiem, saņēmēja dalībvalsts nevar iegūt informāciju, ko pieprasa cita dalībvalsts vai Komisija, saņēmējai dalībvalstij būtu nekavējoties tās par to jāinformē. Šādā gadījumā pārējām dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt iespējai balstīt attiecīgi savas piezīmes un atzinumu uz tām pieejamo informāciju.

(41)

Saņēmējai dalībvalstij un Komisijai varētu rasties šķēršļi attiecīgās informācijas vākšanā no fiziskām vai juridiskām personām citās dalībvalstīs. Tāpēc, ja konkrēta informācija ir absolūti nepieciešama tam, lai noteiktu, vai ārvalstu ieguldījumi, visticamāk, negatīvi ietekmēs drošību vai sabiedrisko kārtību, saņēmējai dalībvalstij un Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt citai dalībvalstij vākt informāciju no fiziskas vai juridiskas personas, kas attiecīgi dzīvo vai ir iedibināta tās teritorijā. Turklāt saņēmēja dalībvalsts varētu nonākt situācijā, kurā tai ir jālūdz divu vai vairāku citu dalībvalstu palīdzība minētās informācijas vākšanā, kas var radīt ievērojamu slogu, jo īpaši dalībvalstīm ar ierobežotākiem resursiem. Lai uzlabotu informācijas vākšanas palīdzības efektivitāti, saņēmējai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai lūgt Komisiju palīdzēt šajā procesā un savākt tai nepieciešamo informāciju. Vienlaikus dalībvalstij, kuras teritorijā attiecīgi dzīvo vai ir iedibināta fiziskā vai juridiskā persona, no kuras tiek prasīta informācija, vajadzētu būt iespējai saprātīgā termiņā iebilst pret šo procesu vai piedāvāt iespēju pašai sniegt minēto informāciju. Minētajai dalībvalstij sniegtā iespēja iebilst nodrošina, ka dalībvalstis saglabā kontroli pār informācijas vākšanu savā teritorijā. Tāpēc Komisijai būtu pietiekami jāinformē minētā dalībvalsts, tostarp par to, kādu informāciju pieprasa saņēmēja dalībvalsts. Saņēmējai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai izvēlēties lūgt citai dalībvalstij savākt vajadzīgo informāciju vai lūgt Komisijas palīdzību šajā procesā atkarībā no tā, ko saņēmēja dalībvalsts uzskata par efektīvāku vai piemērotāku konkrētajā situācijā. Informācijas pieprasījumā fiziskā vai juridiskā persona, no kuras tiek pieprasīta informācija, varētu pat netieši saņemt konfidenciālu informāciju, piemēram, informāciju par plānotajiem ārvalstu ieguldījumiem. Tāpēc ir jāprecizē, ka šādai fiziskai vai juridiskai personai nevajadzētu izmantot saņemto konfidenciālo informāciju citiem mērķiem kā vien tam, lai atbildētu uz informācijas pieprasījumu, un ka tai nevajadzētu šo informāciju izpaust.

(42)

Dalībvalstīm un Komisijai saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem būtu jānodrošina tās informācijas konfidencialitāte, kuru tās sniedz vai saņem, piemērojot šo regulu. Informāciju, kas saņemta šīs regulas piemērošanas rezultātā, būtu jāizmanto vienīgi nolūkam, kādam tā tika sniegta, kas ietver šādas informācijas izmantošanu izvērtēšanas lēmumu pārskatīšanai tiesā. Ja informācijas neatļauta izpaušana varētu ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses, informācijas autoram informācija būtu jāklasificē saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem. Atbildot uz pieprasījumiem sniegt piekļuvi dokumentiem, ko izskata, piemērojot šo regulu, dalībvalstīm un Komisijai ir jākoordinē un jānodrošina vismaz tādu aizsargāto interešu aizsardzības līmeni, kāds pieejams saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (14) 4. pantu, lai aizsargātu izmeklēšanas mērķi. Komisijai būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu konfidenciālas informācijas aizsardzību, jo īpaši saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/443 (15) un Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 (16).Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgumam par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs (17). Minētais jo īpaši ietver pienākumu bez autora iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nepazemināt informācijas klasifikācijas līmeni vai neveikt tās deklasifikāciju. Iestādēm arī būtu atbilstoši jāapstrādā neklasificēta sensitīva informācija vai informācija, kura tiek sniegta konfidenciāli. Izvērtēšanas iestādei būtu jādod vienībai, kas sniedz informāciju, iespēja norādīt, kuru informāciju tā uzskata par konfidenciālu. To var izdarīt, piemēram, izmantojot veidlapu, kas jāiesniedz, lai pieprasītu ārvalstu ieguldījumu iepriekšēju atļauju.

(43)

Lai aizsargātu saziņas konfidencialitāti un integritāti, Komisijai būtu jāizveido un jāuztur droša un šifrēta sistēma, kas atbilst visaugstākajiem datu aizsardzības un drošības standartiem un ietver uzraudzības un revīzijas spējas, lai nodrošinātu atbilstību drošības standartiem. Visu būtisko saskaņā ar šo regulu starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju veikto saziņu nodod, izmantojot minēto sistēmu, ja vien informācijas rakstura dēļ nav nepieciešami citi līdzekļi, piemēram, fiziski dokumenti. Būtiskai saziņai starp dalībvalstīm un Komisiju jo īpaši būtu jāietver paziņojumi, izmantojot sadarbības mehānismu, informācija par nodomu iesniegt piezīmi vai sniegt atzinumu, informācijas pieprasījumi no saņēmējas dalībvalsts, atbildes uz minētajiem pieprasījumiem, piezīmēm un atzinumiem, kā arī būtiska jauna informācija pēc paziņošanas par ārvalstu ieguldījumiem. Drošās un šifrētās sistēmas izveidei un izmantošanai nevajadzētu ietekmēt vispārējo saziņu starp izvērtēšanas iestādēm un Komisiju, kurai arī turpmāk vajadzētu būt iespējamai, izmantojot visus piemērotos līdzekļus.

(44)

Lai nodrošinātu ar ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu saistīto pieteikumu drošu un efektīvu iesniegšanu un izskatīšanu un mazinātu administratīvo slogu gan fiziskām, gan juridiskām personām, kas iesniedz pieteikumus, gan izvērtēšanas iestādēm, Komisijai pēc vismaz deviņu dalībvalstu pieprasījuma būtu jāizveido tiešsaistes ES portāls (“tiešsaistes ES portāls”). Tiešsaistes ES portālam būtu jānodrošina vienots mehānisms, ar kura palīdzību fiziskās un juridiskās personas, kuras iesniedz pieteikumu, varētu elektroniski iesniegt informāciju par darījumiem valstu izvērtēšanas iestādēm. Komisijai minētā sistēma būtu jāizstrādā tā, lai tā būtu lietotājam draudzīga, un jānodrošina tās atbilstība piemērojamajām datu aizsardzības prasībām un drošības standartiem. Ja ES tiešsaistes portāls tiek izveidots, tas būtu jāizmanto tikai attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem tajās dalībvalstīs, kuras to ir pieprasījušas. Ja dalībvalsts pieprasa neizmantot minēto ES tiešsaistes portālu, tiešsaistes ES portālu vairs nevajadzētu izmantot attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem minētajā dalībvalstī, neietekmējot to, ka pārējās attiecīgās dalībvalstis turpina izmantot tiešsaistes ES portālu.

(45)

Lai nodrošinātu sadarbības mehānisma efektivitāti, Komisijai būtu jāizveido droša datubāze, kas ietver informāciju par ārvalstu ieguldījumiem, par kuriem paziņots, izmantojot sadarbības mehānismu, un izvērtēšanas mehānismu ietvaros kopš 2020. gada 12. oktobra veikto izvērtēšanu iznākumu. Dalībvalstīm pēc valsts procedūras pabeigšanas būtu jāaugšupielādē drošajā datubāzē konkrēta informācija par ārvalstu ieguldījumiem, un tās var arī sniegt papildu informāciju, tostarp attiecīgā gadījumā attiecīgus komercizpētes datus, kas iegūti no komerciāliem pārdevējiem, piemēram, riska analīzes pakalpojumu sniedzējiem vai sankciju un atbilstības izvērtēšanas pakalpojumu sniedzējiem, un ir pārbaudīta. Ir lietderīgi šādu informāciju kopīgot, izmantojot sadarbības mehānismu, tikai tiktāl, ciktāl to atļauj līgumiskas vienošanās, kas reglamentē tās izmantošanu un izpaušanu. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai augšupielādēt drošajā datubāzē attiecīgo informāciju par gadījumiem, kad būtiski vai atkārtoti nav izpildīts nosacījums veikt ietekmes mazināšanas pasākumus, jo šāda informācija varētu būt svarīga, lai noteiktu, vai par citiem ārvalstu ieguldījumiem būtu jāpaziņo, izmantojot sadarbības mehānismu, un vai tie, visticamāk, negatīvi ietekmēs drošību vai sabiedrisko kārtību.

(46)

Lai uzlabotu dalībvalstu un Komisijas spēju konstatēt, novērtēt un mazināt iespējamos no ārvalstu ieguldījumiem izrietošos riskus drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, ir svarīgi, lai to rīcībā būtu augstas kvalitātes komercizpētes spējas. Minētajām spējām būtu jāļauj vākt un analizēt attiecīgo informāciju un tādējādi jāatvieglo koordinētu riska novērtējumu veikšana. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/2747 (18) izveidotās krīžgatavības arhitektūras ietvaros Komisija izstrādās elementus šādām spējām. Tās varētu papildināt šajā regulā paredzēto sadarbības mehānismu, ciktāl informācija, kas savākta, apstrādāta vai analizēta saskaņā ar Regulu (ES) 2024/2747, attiecas uz iespējamiem riskiem drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

(47)

Lai nodrošinātu konsekventu pieeju ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanai visā Savienībā, ir svarīgi dažus no standartiem un kritērijiem, ko izmanto, lai novērtētu iespējamos drošības un sabiedriskās kārtības riskus, noteikt Savienības līmenī. Minētajos standartos un kritērijos būtu jāņem vērā riski, kas attiecas uz ārvalstu ieguldījumiem, un riski, kas attiecas uz ārvalstu ieguldītāju.

(48)

Ārvalstu ieguldījumu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai radītie riski ir lielāki tad, ja tie var ietekmēt konkrētas nozares, aktīvus vai darbības, kas ir būtiskas drošībai vai būtiskām sabiedrības funkcijām. Tāpēc ir lietderīgi, ka dalībvalstis un Komisija, nosakot, vai ieguldījums varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, galveno uzmanību pievērš šai iespējamajai ietekmei. Jo īpaši tām būtu jānovērtē ieguldījuma iespējamā negatīvā ietekme uz Direktīvā (ES) 2022/2557 definēto kritisko vienību drošību, integritāti, noturību un darbību, ņemot vērā šādu vienību veiktās pamatfunkcijas un sekas, ko radītu to darbības traucējumi. Tas pats attiecas uz ārvalstu ieguldījumiem, kas varētu ietekmēt kritiski svarīgu tehnoloģiju pieejamību vai intelektuālā īpašuma vai citu nemateriālo aktīvu, piemēram, komercnoslēpumu, datubāžu, algoritmu vai procesu, aizsardzību un pieejamību, jo šādu tehnoloģiju vai aktīvu noplūde vai nepieejamība varētu apdraudēt drošību. Vienlīdz svarīgi ir dalībvalstīm un Komisijai izvērtēt, cik lielā mērā ārvalstu ieguldījumi varētu ietekmēt pārtikas nodrošinājumu, sabiedrības veselību, tostarp kritiski svarīgu zāļu piegādi un pieejamību, vai kritiski svarīgu resursu nepārtrauktu piegādi, kā arī militāro objektu un citu sensitīvu publisko objektu drošību, ņemot vērā šo nozaru un aktīvu būtisko lomu sabiedrības noturības un vitāli svarīgu pakalpojumu nepārtrauktības aizsardzībā. Dalībvalstīm un Komisijai būtu arī jāapsver ārvalstu ieguldījumu iespējamā ietekme uz sensitīvu informāciju, tostarp personas datiem, jo īpaši attiecībā uz liela mēroga datu kopām, ņemot vērā šādu datu ļaunprātīgas izmantošanas vai stratēģiskas ekspluatācijas risku. Turklāt īpaša uzmanība būtu jāpievērš ārvalstu ieguldījumiem, kas varētu ietekmēt Savienības nozīmes projektus vai programmas, ja traucējumiem vai nepamatotai ietekmei varētu būt pārrobežu ietekme uz Savienību kopumā. Visbeidzot, lai aizsargātos pret iespējamu ārvalstu iejaukšanos, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāapsver ārvalstu ieguldījumu iespējamā ietekme uz mediju brīvību un plurālismu, tostarp tiešsaistes un sociālo mediju platformām vai to papildfunkcijām, vai citām izglītības vai atpūtas nolūkiem paredzētām digitālām un interaktīvām vidēm. Lai nodrošinātu skaidrību, Savienības nozīmes projektu vai programmu saraksts būtu jāizklāsta pielikumā. Tajā būtu jānorāda Eiropas transporta, enerģētikas un sakaru tīkli, kā arī programmas, kas nodrošina finansējumu tādām pētniecības un izstrādes darbībām, kas ir būtiskas drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Atsevišķos pielikumos būtu jāiekļauj to tehnoloģiju jomu saraksts, kuras ir būtiskas saskaņā ar šo regulu veicamajiem riska novērtējumiem, un kritiski svarīgo zāļu saraksts.

(49)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāņem vērā arī attiecīgo ārvalstu ieguldījumu veikšanas konteksts un apstākļi. Jo īpaši būtu jāņem vērā tas, vai ārvalstu ieguldītājs, fiziska persona vai vienība, kas kontrolē ārvalstu ieguldītāju, ārvalstu ieguldītāja faktiskais īpašnieks, kāds no ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmumiem vai jebkura cita persona, kas pieder ārvalstu ieguldītājam vai kuru tas kontrolē, vai kas rīkojas tā vārdā vai vadībā, varētu censties sasniegt trešās valsts politikas mērķus vai veicināt trešās valsts militāro spēju attīstību, kā arī tas, vai tie varētu izmantot attiecīgos ārvalstu ieguldījumus, lai atbalstītu nopietnu cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu veikšanu. Šādi nopietni pārkāpumi var būtiski apdraudēt ārējās attiecības vai tautu mierīgu līdzāspastāvēšanu, tādējādi ietekmējot dalībvalstu drošību. Turklāt par riska faktoriem var būt uzskatāmi arī tādi apstākļi kā iepriekšēju atļaujas pieprasījumu noraidījumi vai nosacījuma veikt ietekmes mazināšanas pasākumus nepildīšana, iepriekšēja iesaistīšanās darbībās, kas negatīvi ietekmē drošību vai sabiedrisko kārtību, nelikumīgās vai noziedzīgās darbībās, tostarp Savienības ierobežojošo pasākumu, kas pieņemti, ievērojot LES 29. pantu un LESD 215. pantu, apiešanā, iedibināšanās trešā valstī, par kuru konstatēts, ka tās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir būtiskas stratēģiskas nepilnības, juridiska prasība apmainīties ar informāciju izlūkošanas nolūkos vai nepārredzama īpašumtiesību struktūra, un tāpēc arī tie būtu jāizvērtē. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāpārbauda, vai ārvalstu ieguldītājs nevarētu būt starpnieks tam, lai trešās valsts valdība vai nevalstisks dalībnieks netieši iegūtu un īstenotu ietekmi uz Savienības mērķa uzņēmumu. Šāda ietekme varētu būt vērienīgāka nekā ietekme, ko rada korporatīvas struktūras vai citi sabiedrību tiesību līdzekļi, un to daudzējādā veidā varētu īstenot fiziskas personas, piemēram, ieguldītāja akcionāri vai valdes direktori. Minētais attiecas arī uz neformāliem līdzekļiem, tostarp personīgo attiecību izmantošanu, personiska vai politiska spiediena izdarīšanu un draudu un citas manipulatīvas vai maldinošas prakses izmantošanu.

(50)

Ja saņēmēja dalībvalsts uzskata, ka ārvalstu ieguldījumi, visticamāk, negatīvi ietekmēs drošību vai sabiedrisko kārtību, ir lietderīgi prasīt minētajai dalībvalstij veikt atbilstošus pasākumus, lai mazinātu minēto risku, ja ir pieejami atbilstoši pasākumi, pienācīgi ņemot vērā jebkādas citu dalībvalstu iesniegtās piezīmes un Komisijas sniegto atzinumu. Ārvalstu ieguldījumi būtu jāaizliedz vai jāatceļ tikai izņēmuma gadījumos, kad ar ietekmes mazināšanas pasākumiem vai pasākumiem, kas pieejami saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, izņemot izvērtēšanas mehānismu, nepietiek, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz drošību vai sabiedrisko kārtību.

(51)

Lai atbalstītu sadarbības mehānisma ieviešanu un veicinātu paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, būtu jāsaglabā Regulā (ES) 2019/452 minētā ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas ekspertu grupa, un tās uzdevumi būtu jāatjaunina saskaņā ar šo regulu.

(52)

Dalībvalstis un Komisija būtu jāmudina sadarboties ar līdzīgi domājošu trešo valstu atbildīgajām iestādēm jautājumos, kas saistīti ar ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Šādas administratīvās sadarbības mērķim vajadzētu būt nostiprināt regulējumu attiecībā uz ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu, ko veic dalībvalstis, un dalībvalstu un Komisijas sadarbību, ievērojot šo regulu. Vajadzētu būt iespējai minētajā sadarbībā ietvert informācijas un paraugprakses apmaiņu, kā arī tehnisko un spējas veidošanas atbalstu. Minētās sadarbības ietvaros Komisijai vajadzētu mudināt trešās valstis, jo īpaši tās, kuras kandidē uz pievienošanos Savienībai, un Savienības kaimiņvalstis, izveidot ieguldījumu izvērtēšanas mehānismu. Komisijai vajadzētu arī uzraudzīt norises saistībā ar izvērtēšanas mehānismiem trešās valstīs. Komisija būtu jāinformē par saziņu ar trešām valstīm, ciktāl tā attiecas uz sistēmiskiem jautājumiem saistībā ar ieguldījumu izvērtēšanu.

(53)

Lai uzlabotu pārredzamību ārvalstu ieguldītājiem, Komisijai būtu jāuztur publiski pieejams visu izvērtēšanas mehānismu saraksts. Turklāt, ciktāl minētais nav noteikts valsts tiesību aktos, dalībvalstīm būtu jāpublicē un regulāri jāatjaunina detalizēti norādījumi par sava izvērtēšanas mehānisma tvērumu, robežvērtībām un paziņošanas pienākuma izraisītājfaktoriem, kā arī piemērojamie termiņi un ar procedūru saistītie noteikumi.

(54)

Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai savi izvērtēšanas mehānismi un visi to grozījumi. Dalībvalstīm katru gadu būtu jāpublicē gada ziņojums par izvērtēšanas mehānismu piemērošanu, par attiecīgajām tiesību aktu izmaiņām un izvērtēšanas iestādes darbību, tostarp anonimizēti dati apkopotā veidā par izvērtētajiem darījumiem.

(55)

Komisijai būtu jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojums par šīs regulas īstenošanu. Pārredzamības nodrošināšanas interesēs arī minētais ziņojums būtu jāpublisko. Gada ziņojuma pamatā cita starpā vajadzētu būt ziņojumiem, ko visas dalībvalstis iesniegušas Komisijai konfidenciāli, pienācīgi ievērojot vajadzību nodrošināt noteiktas informācijas konfidencialitātes aizsardzību, jo īpaši gadījumos, kad datu publicēšana varētu ietekmēt Savienības drošību vai sabiedrisko kārtību vai apdraudēt konkrētu darījumu anonimitāti. Gada ziņojumā būtu jāiekļauj informācija par tendencēm un skaitļiem, kas raksturo ārvalstu ieguldījumus Savienībā, jaunākā informācija par attiecīgajām likumdošanas norisēm dalībvalstīs, kā arī informācija par starptautiskās sadarbības centieniem.

(56)

Jebkādai personas datu apstrādei, ievērojot šo regulu, būtu jāatbilst piemērojamajiem personas datu aizsardzības noteikumiem. Kontaktpunktu un citu vienību īstenotā personas datu apstrāde dalībvalstīs būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (19). Komisijas īstenotā personas datu apstrāde būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (20). Dokumentos un citos informācijas avotos, ko apstrādā ieguldījumu izvērtēšanas nolūkā, var būt ietverti personas dati. Starp minētajiem datiem varētu būt to fizisko personu vārds un uzvārds, kas ir ieguldītāji mērķsabiedrībās, to fizisko personu vārds, uzvārds un kontaktinformācija, kuras ir iesaistītas ieguldītāja vai mērķsabiedrības pārvaldībā, vai to personu vārds, uzvārds un amats, kuras ir iesaistītas kontaktpunktu darbībā. Katrai dalībvalsts kompetentajai valsts iestādei un Komisijai vajadzētu būt individuāli atbildīgām par personas datu apstrādi, kad tās izmanto sadarbības mehānismu.

(57)

Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu, un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs 2024. gada 15. martā sniedza atzinumu. Komisija un dalībvalstis būtu jāuzskata par kopīgiem pārziņiem personas datu apstrādei Regulas (ES) 2018/1725 un Regulas (ES) 2016/679 nozīmē. 2022. gada 28. aprīlī Komisija un dalībvalstu pārstāvji vai iestādes, kas piedalās sadarbības mehānismā saskaņā ar Regulu (ES) 2019/452, parakstīja kopīgas pārziņas nolīgumu, kas ir saderīgs ar šo regulu. Tāpēc Komisijai un dalībvalstu pārstāvjiem vai iestādēm, kas piedalās mehānismā, būtu jāsaglabā spēkā minētais kopīgas pārziņas nolīgums, kas būtu jāturpina piemērot arī saistībā ar šo regulu, un minētajā kopīgas pārziņas nolīgumā ietvertās atsauces uz Regulas (ES) 2019/452 noteikumiem minētajā nolūkā būtu jālasa kā atsauces uz attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem. Ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja Atzinumu 13/2024, tika uzskatīts, ka nebūtu lietderīgi noteikt kopējus glabāšanas periodus, jo šajā regulā ir noteikts tikai izvērtēšanas mehānismiem piemērojamais prasību minimums un dažas dalībvalstis ir tikai sākušas izstrādāt savus izvērtēšanas mehānismus.

(58)

Komisijai būtu jāizvērtē šīs regulas darbība un efektivitāte četru gadu un sešu mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas un pēc tam ik pēc pieciem gadiem un jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā būtu jāanalizē Savienībā veikto ārvalstu ieguldījumu attīstība, kā arī jāizvērtē, kā šī regula veicinājusi Savienības ekonomisko drošību. Tajā būtu arī jāizvērtē, vai būtu pamatoti grozīt kopējo obligāto tvērumu, tostarp attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem Savienības mērķa uzņēmumos, kuri ražo kritiski svarīgas zāles vai kuriem ir atļauja tirgot šādas zāles. Turklāt minētajā ziņojumā būtu jāizvērtē riski, kas saistīti ar ārvalstu ieguldījumiem mediju pakalpojumos, un kā šos riskus vislabāk novērst. Tajā būtu arī jāiekļauj izvērtējums par to, vai šī regula būtu jāgroza. Ja ziņojumā ir ierosināts grozīt šo regulu, Komisijai vajadzētu būt iespējai tam pievienot tiesību akta priekšlikumu.

(59)

Tam, kā Savienība un dalībvalstis īsteno šo regulu, būtu jāatbilst attiecīgajām prasībām attiecībā uz ierobežojošu pasākumu noteikšanu, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, kā noteikts Pasaules Tirdzniecības organizācijas līgumos (21), tostarp jo īpaši Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (22) XIV panta a) punktā un XIV bis pantā. Šīs regulas īstenošanai būtu arī jāatbilst saistībām, kas paredzētas saskaņā ar citiem tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem, kuru puse ir Savienība vai dalībvalstis, kā arī saskaņā ar tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem, kuriem Savienība vai dalībvalstis ir pievienojušās.

(60)

Ja ārvalstu ieguldījumi ir koncentrācija, kas ietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (23) darbības jomā, šīs regulas piemērošanai nevajadzētu skart Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta piemērošanu. Šī regula un Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkts būtu jāpiemēro saskaņoti. Ciktāl šo abu regulu attiecīgā piemērošanas joma pārklājas, izvērtēšanas pamatojums, kas izklāstīts šajā regulā, un likumīgo interešu jēdziens Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta nozīmē būtu jāinterpretē saskaņoti, neskarot izvērtējumu par valsts pasākumu, kuru mērķis ir aizsargāt minētās intereses, atbilstību ES tiesību vispārējiem principiem un citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem.

(61)

Šai regulai nevajadzētu skart Savienības noteikumus par būtiskas līdzdalības iegūšanas prudenciālu novērtēšanu finanšu nozarē, kuri ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (24), 2013/36/ES (25) un 2014/65/ES (26), jo tā ir atsevišķa procedūra ar konkrētu mērķi.

(62)

Šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar citām Savienību tiesību aktos noteiktajām paziņošanas un atļaujas piešķiršanas procedūrām un neskarot tās. Komisijai būtu jāatļauj izmantot informāciju, ko dalībvalstis paziņojušas sadarbības mehānisma ietvaros, lai tā varētu veikt savu uzdevumu uzraudzīt Savienības tiesību piemērošanu saskaņā ar LES 17. pantu.

(63)

Lai ņemtu vērā tādu Savienības tiesību aktu pieņemšanu vai grozīšanu, ar kuriem izveido projektus vai programmas, lai pielāgotu riska novērtēšanai būtisko tehnoloģiju jomu sarakstu, un to tiesību aktu pieņemšanu, ar kuriem paredz Savienības kritiski svarīgo zāļu saraksta izveidi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt šīs regulas attiecīgos noteikumus un pielikumus. Savienības nozīmes projektu un programmu sarakstā, kas sniegts attiecīgajā šīs regulas pielikumā, būtu jāiekļauj projekti vai programmas, kuras izveidotas ar ES tiesību aktiem un kurās paredzēta tādas kritiskās infrastruktūras, tehnoloģiju vai izejresursu izstrāde, uzturēšana vai iegāde, kas ir īpaši svarīga drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Riska novērtēšanai būtisko tehnoloģiju jomu sarakstā, kas sniegts attiecīgajā šīs regulas pielikumā, būtu jāiekļauj jomas, kurās ārvalstu ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vairāk nekā vienā dalībvalstī ar tāda Savienības mērķa uzņēmuma starpniecību, kas nepiedalās Savienības nozīmes projektā vai programmā vai nesaņem no tās līdzekļus. Attiecībā uz kritiski svarīgām zālēm ir svarīgi norādīt, ka tad, kad Komisija ar īstenošanas aktu, kas pieņemts, ievērojot regulu, ar ko nosaka Savienības procedūras cilvēkiem paredzēto zāļu atļauju piešķiršanai un uzraudzībai un ar ko paredz noteikumus, kuri reglamentē Eiropas Zāļu aģentūru, groza Regulas (EK) Nr. 1394/2007 (27) un (ES) Nr. 536/2014 (28) un atceļ Regulas (EK) Nr. 141/2000 (29), (EK) Nr. 726/2004 (30) un (EK) Nr. 1901/2006 (31), būs noteikusi Savienības kritiski svarīgo zāļu sarakstu, atsauce uz kritiski svarīgajām zālēm, kas dalībvalstīm un Komisijai jāņem vērā, nosakot, vai ārvalstu ieguldījumi, visticamāk, negatīvi ietekmēs drošību vai sabiedrisko kārtību, būtu jāatjaunina un jāaizstāj ar atsauci uz Savienības kritiski svarīgo zāļu sarakstu un tā turpmākiem grozījumiem un attiecīgais pielikums būtu jāsvītro. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (32). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(64)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz veidlapu, kas izmantojama nolūkā sniegt informāciju par ārvalstu ieguldījumiem, drošās un šifrētās sistēmas un tiešsaistes ES portāla darbības kārtību, tehniskajiem norādījumiem dalībvalstīm attiecībā uz drošo datubāzi, kurā apkopojami valstu izvērtēšanas mehānismu ietvaros veikto izvērtējumu rezultāti, un veidlapu, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai katru gadu ziņotu Komisijai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (33).

(65)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu, lai sasniegtu pamatmērķi, respektīvi, nodrošinātu, ka ārvalstu ieguldījumiem Savienībā nav negatīvas ietekmes uz drošību vai sabiedrisko kārtību, ir vajadzīgs un ir lietderīgi paredzēt noteikumus par Savienības regulējumu par to, kā dalībvalstīm, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, jāizvērtē ārvalstu ieguldījumi to teritorijā, un par sadarbības mehānismu, kura uzdevums ir nodrošināt dalībvalstīm un Komisijai iespēju apmainīties ar būtisku informāciju par ārvalstu ieguldījumiem, izvērtēt šo ieguldījumu iespējamo ietekmi uz drošību vai sabiedrisko kārtību un identificēt iespējamās problēmas. Šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzīto mērķi saskaņā ar LES 5. panta 4. punktu.

(66)

Regula (ES) 2019/452 būtu jāatceļ. Lai dalībvalstīm un vienībām būtu pietiekami daudz laika sagatavoties šīs regulas īstenošanai, to būtu jāsāk piemērot 18 mēnešus no tās spēkā stāšanās dienas. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un netraucētu sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanā un ņemot vērā ārvalstu ieguldītāju tiesisko paļāvību, ir pamatoti Regulu (ES) 2019/452 turpināt piemērot ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek izvērtēti šīs regulas piemērošanas sākuma datumā vai kuru izvērtēšana ir pabeigta līdz minētajam datumam. Tas ietver iespēju dalībvalstīm iesniegt komentārus vai Komisijai sniegt atzinumu, ievērojot Regulas (ES) 2019/452 7. panta 8. punktu. Šī regula nebūtu jāpiemēro ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kuriem turpina piemērot Regulu (ES) 2019/452. Tā nebūtu jāpiemēro arī citiem ārvalstu ieguldījumiem, kas tiek izvērtēti šīs regulas piemērošanas sākuma datumā, piemēram, Savienības iekšējiem ieguldījumiem, kuri jau tiek izvērtēti, ievērojot valsts tiesību aktus. Tāpat ir lietderīgi precizēt, ka šo regulu nepiemēro ārvalstu ieguldījumiem, kas pabeigti pirms šīs regulas piemērošanas sākuma datuma,